Eiropadomes ārkārtas sanāksme, 2024. gada 17. un 18. aprīlis

Galvenie rezultāti

Divu dienu samitā ES līderi pieņēma secinājumus par Ukrainu, Turciju, Tuvajiem Austrumiem un jaunu Eiropas konkurētspējas kursu.

• Eiropadomes secinājumi, 2024. gada 17. un 18. aprīlis

Atbalsts Ukrainai

Atgādinot savus 2024. gada 21. un 22. marta secinājumus, Eiropadome atkārtoti pauda pilnīgu un nelokāmu atbalstu Ukrainai, tās tautai un neatkarībai, kā arī suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās.

Šajā sakarā ES līderi:

• stingri nosodīja Krievijas pastāvīgos gaisa un raķešu uzbrukumus Ukrainas civiliedzīvotājiem un kritiskajai infrastruktūrai, tostarp triecienus, kas vērsti pret enerģētikas nozari,
• uzsvēra, ka ir steidzami jānodrošina pretgaisa aizsardzība Ukrainai un jāpaātrina un jāpastiprina militārās palīdzības, tostarp artilērijas munīcijas un raķešu, piegāde.

Eiropas Savienība un tās dalībvalstis pastiprināti nodrošinās humāno un civilās aizsardzības palīdzību, tostarp tādu aprīkojumu kā elektroģeneratori un transformatori.

Militārais atbalsts tiks sniegts, pilnībā ievērojot konkrētu dalībvalstu drošības un aizsardzības politiku un ņemot vērā visu dalībvalstu drošības un aizsardzības intereses.

ES līderi arī atzinīgi novērtēja progresu saistībā ar priekšlikumiem novirzīt Ukrainas labā ārkārtas ieņēmumus, kas gūti no iesaldētajiem Krievijas aktīviem, un aicināja tos ātri pieņemt.

• ES reakcija uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu (vispārīga informācija)
• ES solidaritāte ar Ukrainu (vispārīga informācija)
• Eiropadome, 2024. gada 21. un 22. marts

Tuvie Austrumi

Irāna/Izraēla

Eiropadome stingri un nepārprotami nosodīja Irānas uzbrukumu Izraēlai un atkārtoti apliecināja pilnīgu solidaritāti ar Izraēlas tautu un tās apņemšanos attiecībā uz Izraēlas drošību un reģiona stabilitāti.

Šajā kontekstā ES līderi:

• aicināja Irānu un tās pastarpinātos spēkus pilnībā pārtraukt visus uzbrukumus,
• mudināja visas puses izrādīt vislielāko savaldību un atturēties no jebkādas rīcības, kas varētu palielināt spriedzi reģionā.

Eiropas Savienība veiks turpmākus ierobežojošus pasākumus pret Irānu, jo īpaši saistībā ar bezpilota lidaparātiem (droniem) un raķetēm.

Eiropas Savienība joprojām ir apņēmības pilna sekmēt deeskalāciju un drošību reģionā.

• ES sankcijas pret Irānu (vispārīga informācija)
• Irāna: ES vārdā sniegts Augstā pārstāvja paziņojums (paziņojums presei, 2024. gada 14. aprīlis)

Gaza

ES līderi atkārtoti uzsvēra ES apņemšanos strādāt kopā ar partneriem, lai nekavējoties izbeigtu krīzi Gazā un īstenotu ANO Drošības padomes Rezolūciju 2728, kas ietver:

• tūlītēja pamiera panākšanu,
• visu ķīlnieku atbrīvošanu bez nosacījumiem,
• pilnīgas, ātras, drošas un netraucētas humānās palīdzības sniegšanu palestīniešiem, kam tā ir vajadzīga.

ES joprojām ir stingri apņēmusies panākt ilgstošu un ilgtspējīgu mieru, kura pamatā ir divu valstu risinājums.

• ES humānā palīdzība palestīniešiem (vispārīga informācija)

Libāna

ES ir gatava strādāt ar visiem partneriem, lai izvairītos no turpmākas spriedzes saasināšanās reģionā, jo īpaši Libānā.

Šajā sakarā līderi:

• atgādināja par ES stingro atbalstu Libānai un Libānas tautai,
• atzina, ka Libāna saskaras ar sarežģītiem apstākļiem,
• apstiprināja ES apņemšanos atbalstīt visneaizsargātākos cilvēkus Libānā un sniegt atbalstu cilvēku tirdzniecības un kontrabandas apkarošanai.

Viņi arī aicināja visas puses apņemties īstenot ANO Drošības padomes Rezolūciju 1701, kurā aicināts pilnībā izbeigt karadarbību, izvietot Libānas bruņotos spēkus Libānas dienvidos, izvest Izraēlas spēkus un atbruņot bruņotās grupas.

Šajā sakarā ES joprojām ir apņēmības pilna panākt Libānas stabilitāti, cita starpā atbalstot tik ļoti nepieciešamās reformas, un stiprināt atbalstu Libānas bruņotajiem spēkiem.

Sīrija

Ņemot vērā gaidāmo astoto Briseles konferenci par Sīriju, ES līderi aicināja Augsto pārstāvi un Komisiju pārskatīt to, cik efektīva ir ES palīdzība Sīrijas bēgļiem un pārvietotām personām Sīrijā un plašākā reģionā, un uzlabot tās efektivitāti.

Viņi arī aicināja visus līdzekļu devējus saglabāt vai palielināt viņiem paredzētās palīdzības līmeni.

• Sīrija ES reakcija uz krīzi (vispārīga informācija)
• Sīrija Briseles VIII konference 2024 (EĀDD tīmekļa vietne)

ES un Turcijas attiecības

ES līderiem bija stratēģiskas debates par ES un Turcijas attiecībām, ņemot vērā Augstā pārstāvja un Komisijas ziņojumu par pašreizējo stāvokli politiskajās, ekonomiskajās un tirdzniecības attiecībās.

Eiropas Savienība ir stratēģiski ieinteresēta, lai Vidusjūras austrumdaļā būtu stabila un droša vide un lai izveidotos sadarbībā balstītas un savstarpēji izdevīgas attiecības ar Turciju. Šajā sakarā ES līderi uzdeva dalībvalstu vēstniekiem, ievērojot attiecīgo iestāžu kompetences, virzīt uz priekšu darbu pie ziņojuma par pašreizējo stāvokli un uzsvēra, ka lai panāktu virzību dažādajās sadarbības jomās, izšķirīga būs pašas Turcijas konstruktīva iesaiste.

Lai vēl vairāk paplašinātu ES un Turcijas sadarbību, ES līderi uzsvēra, ka ir svarīgi atsākt Kipras noregulējuma sarunas un panākt progresu tajās. Atgādinot par saviem iepriekšējiem secinājumiem, Eiropadome:

• pauda pilnīgu apņemšanos ANO sistēmas ietvaros un saskaņā ar ES vērtībām panākt visaptverošu risinājumu Kipras problēmai,
• pauda gandarījumu Marijas Anhelas Olginas Kveljaras (María Angela Holguín Cuéllar) iecelšanu par ANO ģenerālsekretāra personisko sūtni Kiprā.

• ES un Turcijas attiecības (vispārīga informācija)
• Kopīgs paziņojums par pašreizējo stāvokli ES un Turcijas politiskajās, ekonomiskajās un tirdzniecības attiecībās 2023. gadā (Eiropas Komisija)

Jauns Eiropas konkurētspējas kurss

Ņemot vērā jauno ģeopolitisko realitāti un arvien sarežģītākas problēmas, ES ir apņēmusies rīkoties izlēmīgi, lai nodrošinātu savu ilgtermiņa konkurētspēju, labklājību un vadošo lomu pasaules mērogā un stiprinātu savu stratēģisko suverenitāti.

ES līderi uzsvēra, ka viņi nodrošinās integrētu pieeju visās politikas jomās, lai:

• palielinātu produktivitāti un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi,
• veidotu stabilu, inovatīvu un noturīgu ekonomiku,
• virzītu uz priekšu Eiropas unikālo sociālo un ekonomikas modeli, kas sekmēs ES zaļo un digitālo pārkārtošanos, un virzību uz klimatneitralitāti.

Lai to panāktu, līderi uzsvēra, ka ir vajadzīgs jauns konkurētspējas kurss, kura pamatā ir pilnībā integrēts vienotais tirgus. Šajā kontekstā ļoti svarīgas ir investīcijas un piekļuve kapitālam, kā arī nepieciešamība ES samazināt savas stratēģiskās atkarības tādās nozarēs kā enerģētika, kritiskās izejvielas, pusvadītāji, veselība, digitālā joma, pārtika, kritiskās tehnoloģijas, ķīmikālijas, biotehnoloģija un kosmoss.

Lai kursu īstenotu, ES līderi aicināja ātri virzīt uz priekšu darbu pie vairākiem galvenajiem konkurētspējas virzītājspēkiem.

Vienotais tirgus

Lai padziļinātu ES vienoto tirgu, ES līderi aicināja:

• likvidēt atlikušos šķēršļus un pilnībā īstenot un izpildīt brīvas pārvietošanās un aprites noteikumus,
• uzlabot pakalpojumu – jo īpaši horizontālu un ekonomiski nozīmīgu pakalpojumu – pārrobežu sniegšanu un pirmās nepieciešamības preču, piemēram, zāļu, pārrobežu apriti, vienlaikus pievēršoties pārredzamībai piegādes ķēdēs,
• uzlabot transporta savienojumus un mobilitāti,
• novērst negodīgu praksi, piemēram, divējādu pārtikas kvalitāti,
• līdz 2025. gada jūnijam izstrādāt jaunu stratēģiju modernizētam vienotajam tirgum, kurā risināti jebkāda lieluma uzņēmumu konkurētspējas izaicinājumi, īpaši pievēršoties MVU un jaunuzņēmumiem.

Līderi arī pauda gandarījumu par to, ka Žaka Delora institūta (Jacques Delors Institute) priekšsēdētājs Enriko Leta (Enrico Letta) iepazīstināja ar augsta līmeņa ziņojumu “Much More Than A Market” (“Daudz vairāk nekā tirgus”), un aicināja pašreizējo un nākamo Padomes prezidentvalsti līdz gada beigām virzīt uz priekšu darbu pie tajā iekļautajiem ieteikumiem.

• “Much more than a market” (Daudz vairāk nekā tirgus), Enriko Letas ziņojums
• ES vienotais tirgus (vispārīga informācija)
• Atbalsts MVU (vispārīga informācija)

Kapitāla tirgu savienība

ES līderi uzsvēra, ka Padomei un Komisijai ir steidzami jāpanāk straujš progress attiecībā uz visiem apzinātajiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai izveidotu patiesi integrētus Eiropas kapitāla tirgus.

Tie ierosināja:

• saskaņot valstu uzņēmumu maksātnespējas regulējuma attiecīgos aspektus,
• veicināt investīcijas, panākot korporatīvo sistēmu mērķorientētu konverģenci,
• aktivizēt Eiropas vērtspapīrošanas tirgu,
• uzlabot kapitāla tirgu uzraudzības konverģenci un efektivitāti visā ES,
• uzlabot nosacījumus kapitālieguldījumiem,
• uzlabot finansēšanas un izejas iespējas Eiropas augošiem uzņēmumiem,
• ieviest vienkāršu un efektīvu pārrobežu investīciju un uzkrājumu produktu privātajiem ieguldītājiem un strādāt pie tā, lai izstrādātu pensiju un ilgtermiņa uzkrājumu produktus,
• stiprināt iedzīvotāju finanšpratību,
• pārskatīt un vienkāršot regulējuma satvaru nolūkā apkarot birokrātiju.

Līderi aicināja Komisiju novērtēt un strādāt pie nosacījumiem, kas ļautu Eiropas Uzraudzības iestādēm efektīvi uzraudzīt sistēmiski nozīmīgākos pārrobežu kapitāla un finanšu tirgus dalībniekus.

Eiropadome 2024. gada jūnija sanāksmē pārskatīs progresu un apspriedīs papildu pasākumus kapitāla tirgu savienības padziļināšanai.

• Eiropas kapitāla tirgi (vispārīga informācija)
• Ko ES dara, lai padziļinātu savus kapitāla tirgus (vispārīga informācija)

Rūpniecība

ES līderi aicināja izstrādāt efektīvu ES rūpniecības politiku, kas:

• konkurētspējīgā veidā dekarbonizētu rūpniecības nozares,
• attīstītu konkurētspējas priekšrocības digitālo un tīro tehnoloģiju jomā,
• diversificētu un nodrošinātu stratēģiskās piegādes ķēdes,
• stiprinātu Eiropas aizsardzības, tehnoloģisko un industriālo bāzi.

• ES rūpniecības politika (vispārīga informācija)

Pētniecība un inovācija

Līderi uzsvēra, ka, balstoties uz zinātnes izcilību, ir jāveicina inovācijai labvēlīgāka vide, kas paātrina inovatīvu produktu ieviešanu un izvēršanu, vienlaikus palielinot investīcijas pētniecībā un izstrādē, lai sasniegtu izdevumu mērķi – 3 % no IKP.

Enerģētika

ES līderi uzsvēra, ka, lai izveidotu patiesu enerģētikas savienību, ir būtiski nodrošināt cenas ziņā pieejamu un tīru enerģiju bagātīgā daudzumā, kas kalpotu divkāršajam mērķim – Eiropas enerģētiskajai suverenitātei un klimatneitralitātei.

Lai to panāktu, būs nepieciešama vērienīga pāreja uz elektroenerģiju, izmantojot:

• visus neto nulles un mazoglekļa risinājumus,
• elastību,
• ievērojamu tīklu, uzglabāšanas un starpsavienojumu izvēršanu un investīcijas tajos.

• Enerģētiskais lēciens (pārskats)

Aprites ekonomika

Līderi aicināja palielināt apritīgumu un resursefektivitāti un veikt pasākumus bioekonomikas potenciāla izmantošanai. Tas varētu palīdzēt samazināt atkarību no primārajiem resursiem, jo īpaši no kritiskajām izejvielām.

• Aprites ekonomika (vispārīga informācija)

Digitālā pārkārtošanās

Lai atbalstītu digitālo pārkārtošanos, līderi aicināja:

• veikt investīcijas digitālajā infrastruktūrā, piemēram, 5G un 6G tīklos,
• novērst šķēršļus pārrobežu darbībām mobilo sakaru tīkla nozarē,
• turpināt attīstīt revolucionāras digitālās tehnoloģijas, piemēram, mākslīgo intelektu, blokķēdi un kvantu datošanu.

Viņi arī aicināja Komisiju un Augsto pārstāvi sagatavot kopīgu paziņojumu par to, kā stiprināt ES vadošo lomu globālo digitālo lietu jomā.

Sociālā politika

Lai veicinātu kvalitatīvas darbvietas visā Eiropā, līderi uzsvēra, cik svarīgi ir pastiprināt darbu šādās jomās:

• 2030. gada nodarbinātības pamatmērķrādītāju sasniegšana,
• pārkvalifikācija, prasmju pilnveide un mūžizglītība,
• prasmju un darbaspēka trūkuma novēršana,
• vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana.

Tirdzniecība

Līderi aicināja īstenot vērienīgu un ilgtspējīgu tirdzniecības politiku, kas:

• atbalsta PTO centrālo lomu daudzpusējā sistēmā,
• ES uzņēmumiem atver trešo valstu tirgus,
• aizstāv ES intereses,
• ļauj attīstīt noturīgas un uzticamas piegādes ķēdes,
• garantē vienlīdzīgus konkurences apstākļus,
• rada savstarpējas piekļuves tirgum iespējas.

• ES tirdzniecības politika (vispārīga informācija)

Tiesiskais regulējums

Līderi uzsvēra, ka ir vajadzīgs tāds tiesiskais regulējums, kas nodrošina juridisko noteiktību un paredzamību, ir saskanīgs visās politikas jomās un atvērts inovatīvām pieejām, vienlaikus arī samazinot administratīvo slogu uzņēmumiem.

Viņi uzsvēra, cik svarīgi ir:

• racionalizēt ziņošanas pienākumus un datus,
• turpināt Eiropas Komisijas iniciatīvu par 25 % samazināt ziņošanu,
• vienkāršot atļauju un licenču piešķiršanas procedūras.

Šajā nolūkā līderi aicināja Komisiju nodrošināt rūpīgus ietekmes novērtējumus un konkurētspējai veltītas pārbaudes.

Lauksaimniecības nozare

Spēcīgai un ilgtspējīgai lauksaimniecības nozarei ir būtiska loma saistībā ar pārtikas nodrošinājumu un ES stratēģisko autonomiju. Lauksaimniekiem ir vajadzīga stabila un paredzama sistēma, lai viņiem palīdzētu tikt galā ar izaicinājumiem vides un klimata jomā.

Saskaņā ar iepriekšējiem 2024. gada 21. un 22. marta secinājumiem Eiropadome aicina ātri pieņemt KLP regulas grozījumu un mudina Padomi un Komisiju turpināt darbu attiecībā uz:

• tādu īstermiņa un vidēja termiņa pasākumu īstenošanu, kuru mērķis ir samazināt administratīvo slogu;
• lauksaimnieku pozīcijas stiprināšanu pārtikas piegādes ķēdē;
• noteikumos balstītas un godīgas konkurences nodrošināšanu globāli un iekšējā tirgū;
• ierosināto valsts atbalsta pagaidu shēmas pagarināšanu un iespēju palielināt de minimis atbalsta robežlielumu lauksaimniecībai;
• turpmāku tarifu noteikšanu Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importam Eiropas Savienībā, vienlaikus ņemot vērā ietekmi uz vienoto tirgu un nodrošinot, ka netiek skarts šādu preču tranzīts uz jaunattīstības valstīm.

• Kopējā lauksaimniecības politika 2023.–2027. gadam (vispārīga informācija)

Dezinformācija un ārvalstu manipulācija ar informāciju

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2024. gada 6.–9. jūnijā, Eiropadome uzsvēra ES un tās dalībvalstu apņemšanos cieši uzraudzīt un ierobežot jebkādu risku, ko rada:

• dezinformācija, tostarp ar mākslīgā intelekta starpniecību,
• ārvalstu manipulācija ar informāciju,
• iejaukšanās vēlēšanu procesos.

• Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2024. gada 6.–9. jūnijā (Eiropas Parlaments)