Turcija
Turcijai kandidātvalsts statuss tika piešķirts 1999. gada decembrī, un pievienošanās sarunas sākās 2005. gada oktobrī. Šīs sarunas kopš 2018. gada jūnija ir apstājušās. ES un Turcija sadarbojas kopīgu interešu jomās.
Paplašināšanās
Pieteikums dalībai ES
1987. gadā Turcija iesniedza pieteikumu par pievienošanos toreizējai Eiropas Ekonomikas kopienai.
Eiropadome 1999. gada decembra sanāksmē Helsinkos Turcijai piešķīra ES kandidātvalsts statusu.
Pievienošanās sarunas
2004. gada 16. un 17. decembra sanāksmē Eiropadome nolēma, ka Turcija ir pietiekami izpildījusi kritērijus, lai sāktu pievienošanās sarunas.
2005. gada 3. oktobrī Padome vienojās par programmu sarunām ar Turciju. Tajā pašā dienā starpvaldību konferencē tika sāktas sarunas starp ES un Turciju.
2008. gada februārī Padome pieņēma pārskatītu pievienošanās partnerību ar Turciju. Tas nodrošina pamatu, lai palīdzētu Turciju sagatavot iespējamai dalībai ES, izklāstot galvenās prioritārās jomas, un kalpo par kritēriju reformu progresa novērtēšanai.
Padome 2018. gada jūnijā pirmo reizi norādīja, ka Turcija attālinās no ES un ka tāpēc Turcijas pievienošanās sarunas ir faktiski apstājušās, kā arī to, ka sarunu sākšana vai beigšana par turpmākām sadaļām nevar tikt apsvērta.
- Eiropadomes secinājumi, 2004. gada 16. un 17. decembris
- Padomes lēmums par pievienošanās partnerību ar Turciju, 2008. gada 18. februāris
- Padomes secinājumi par paplašināšanās un stabilizācijas un asociācijas procesu, 2018. gada 26. jūnijs
Pievienošanās konferences sanāksmes
Pievienošanās sarunas notiek starp ES dalībvalstu un kandidātvalsts ministriem un vēstniekiem starpvaldību konferencēs (bieži vien sauktas par “pievienošanās konferencēm”). Sarunas aptver kopējo tiesību un tiesību aktu kopumu (“ES tiesību aktu kopums”) un ir kategorizētas dažādās sadaļās vai sadaļu kopās, kas aptver dažādas politikas jomas. Pievienošanās konferences var rīkot ministru vai vietnieku līmenī.
Pirms pievienošanās sarunu apstāšanās starp ES un Turciju bija notikušas 12 šādas sanāksmes. Pēdējā sanāksmē, kas notika 2016. gada 30. jūnijā, konference sāka sarunas par 33. sadaļu, kas attiecas uz finanšu un budžeta noteikumiem. Padome 2006. gadā secināja, ka astoņas sadaļas, kas attiecas uz Turcijas ierobežojumiem attiecībā uz Kipru, netiks atvērtas un neviena cita sadaļa netiks provizoriski slēgta, kamēr Turcija nebūs izpildījusi savas saistības attiecībā uz ES un Turcijas Asociācijas nolīguma papildprotokolu (“Ankaras nolīgums”).
Pievienošanās sarunu ietvaros tika atvērtas 16 sadaļas, un viena no tām tika provizoriski slēgta.
Ikgadējā progresa pārskatīšana
Katru gadu Padome parasti pieņem secinājumus par paplašināšanos, kuros izvērtē katras ES kandidātvalsts un partnera, tostarp Turcijas, panākto progresu ceļā uz Eiropu.
Politiskā sadarbība
ES un Turcijai ir asociācijas nolīgums, ko dēvē arī par Ankaras nolīgumu, kas tika noslēgts 1963. gadā. Nolīguma mērķis ir pastiprināt politiskās saites un ekonomisko integrāciju. Divpusējo attiecību pārskatīšanai pastāv Asociācijas padome, kas pēdējo reizi tikās 2019. gada martā.
Lai gan vispārējās ES un Turcijas attiecības nosaka Turcijas kā ES kandidātvalsts statuss, pievienošanās sarunas pašlaik ir apstājušās. ES aicināja Turciju pildīt savas sarunu programmā noteiktās saistības un īstenot asociācijas nolīguma papildprotokolu ar visām ES dalībvalstīm.
Ņemot vērā attiecīgos Eiropadomes secinājumus, īpaši 2021. gada marta un jūnija secinājumus, ES ir gatava pakāpeniski, samērīgi un atgriezeniski veidot attiecības ar Turciju, lai uzlabotu sadarbību tādās kopīgu interešu jomās kā:
- migrācija,
- terorisma apkarošana,
- sabiedrības veselība,
- klimats,
- reģionāli jautājumi.
Šajā nolūkā ES un Turcija ir rīkojušas augsta līmeņa dialogus, līderu sanāksmes un divpusējus samitus, lai apspriestu šos jautājumus.
Eiropadome 2023. gada jūnijā aicināja ES Augsto pārstāvi un Komisiju pārskatīt attiecību stāvokli. 2023. gada novembrī tie publicēja paziņojumu, kurā tie izklāstīja pašreizējo stāvokli tādās svarīgās jomās kā politika, reģionālā stabilitāte, ārpolitika, ekonomika, tirdzniecība un migrācija. Tie arī nāca klajā ar ieteikumiem, kuru mērķis ir sekmēt attiecības. 2024. gada aprīlī ES līderi uzdeva dalībvalstu vēstniekiem turpināt darbu pie paziņojuma un ieteikumiem.
- Paziņojums presei pēc Eiropas Savienības un Turcijas Asociācijas padomes 54. sanāksmes Briselē, 2019. gada 15. martā
- Eiropadomes locekļu paziņojums, 2021. gada 25. marts
- Eiropadomes secinājumi, 2021. gada 24. un 25. jūnijs
- Eiropadomes secinājumi, 2023. gada 29. un 30. jūnijs
- Kopīgs paziņojums par pašreizējo stāvokli ES un Turcijas politiskajās, ekonomiskajās un tirdzniecības attiecībās 2023. gadā (Eiropas Komisija)
- Eiropadomes ārkārtas sanāksme, 2024. gada 17. un 18. aprīlis
Ekonomika un tirdzniecība
Ar asociācijas nolīgumu ES un Turcija ir paplašinājušas savas ekonomiskās un tirdzniecības attiecības, it īpaši, izveidojot muitas savienību, kas ir spēkā kopš 1996. gada.
Muitas savienība attiecas uz visām rūpniecības precēm, bet lauksaimniecības, ogļu un tērauda ražojumiem tiek piemēroti īpaši tirdzniecības nolīgumi. Padome ir aicinājusi Turciju pildīt savus pienākumus, lai pilnībā īstenotu muitas savienību. Tas nozīmē novērst tirdzniecības šķēršļus vai līdzvērtīgus tirdzniecības traucējumus, kas neatbilst šo pienākumu ievērošanai, un nodrošināt tās efektīvu piemērošanu visās ES dalībvalstīs.
ES Turcijai ir galvenā tirdzniecības partnere, savukārt Turcija ir septītā lielākā ES tirdzniecības partnere. 2022. gadā to savstarpējais tirdzniecības kopapjoms sasniedza 198,1 miljardu EUR, kas ir 3,6 % no ES tirdzniecības kopapjoma pasaulē.
Turcija ir tiesīga saņemt ES finansiālo atbalstu no pirmspievienošanās palīdzības instrumenta un no Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai plus.
EU-Türkiye trade relations (Infografika)
Stabila Vidusjūras austrumdaļa
ES ir stratēģiski ieinteresēta stabilā un drošā vidē Vidusjūras austrumdaļā un ir bieži aicinājusi Turciju mazināt spriedzi šajā reģionā, ievērot visu ES dalībvalstu suverenitāti un teritoriālo integritāti un ilgtspējīgā veidā veicināt labas kaimiņattiecības.
Pēc gāzes rezervju atklāšanas Vidusjūras austrumdaļā, īpaši Kiprā, ES ir nosodījusi Turcijas veiktās nelikumīgās urbšanas darbības un aicinājusi Turciju ievērot visu ES dalībvalstu suverenitāti, tostarp respektēt to teritoriālos ūdeņus un gaisa telpu. Padome 2019. gada 11. novembrī pieņēma sankciju režīmu saistībā ar Turcijas neatļautajām urbšanas darbībām Vidusjūras austrumdaļā. Tas pēdējo reizi tika pagarināts līdz 2025. gada 30. novembrim.
ES ir pilnībā apņēmusies panākt visaptverošu Kipras problēmas risinājumu ANO sistēmā un atsākt sarunas.
Migrācija
Turcija uzņem gandrīz 4 miljonus bēgļu un pēdējo deviņu gadu laikā ir bijusi lielākā bēgļu uzņēmējvalsts pasaulē pēc nepieredzēta cilvēku pieplūduma, kuri meklē patvērumu no Sīrijas pilsoņu kara. 2016. gada marta kopīgajā paziņojumā ES un Turcijas vadītāji vienojās risināt neatbilstīgas migrācijas problēmu Vidusjūras austrumdaļas maršrutā un sagraut kontrabandistu darbības modeli.
ES ir apņēmusies ievērot šo paziņojumu un ir noteikusi, ka prioritāte ir efektīva robežu pārvaldība, neatbilstīgas ieceļošanas novēršana un atgriešanas atsākšana saskaņā ar starptautiskajiem un ES tiesību aktiem.
Lai Turcijā uzlabotu bēgļu dzīves apstākļus, ES 2015. gadā izveidoja mehānismu, kas līdz šim ir mobilizējis finansējumu 6 miljardu EUR apmērā.
Vīzu režīma liberalizācija
ES un Turcija 2013. gadā sāka dialogu par vīzu režīma liberalizāciju. Dialogā ir izklāstīts ceļvedis virzībai uz bezvīzu režīmu, tostarp 72 kritēriji, kas Turcijai jāizpilda. Process vēl nav beidzies.
Zemestrīce Turcijā un Sīrijā
Pēc postošajām zemestrīcēm, kas 2023. gada februārī skāra Turciju un Sīriju, ES aktivizēja ES civilās aizsardzības mehānismu, lai sniegtu atbalstu, tostarp meklēšanas un glābšanas vienības, un nodrošinātu pagaidu izmitināšanas vienības.
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 16. decembris