Vispārējo lietu padome, 2023. gada 15. novembris

Galvenie rezultāti

Eiropadomes decembra sanāksme

Ministri sāka gatavoties Eiropadomes 2023. gada 14. un 15. decembra sanāksmei, apspriežot darba kārtības projektu ar norādēm.

Decembra sanāksmē ES līderi pievērsīsies šādiem jautājumiem:

• Krievijas agresijas karš pret Ukrainu,
• situācija Tuvajos Austrumos,
• nākamie posmi paplašināšanās procesā un stabilizācijas un asociācijas procesā,
• ierosinātā daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam pārskatīšana,
• drošības un aizsardzības jautājumi.

• Darba kārtības projekts ar norādēm

Tiesiskums Polijā

LES 7. panta 1. punkta procedūras ietvaros Padome apsprieda situāciju saistībā ar tiesiskumu Polijā.

Procedūru attiecībā uz Poliju Komisija sāka 2017. gadā, un tā aptver virkni jautājumu, kas saistīti ar Polijas tiesu iestāžu neatkarību. Līdz šim pēdējā uzklausīšana ar Poliju notika 2023. gada maijā.

Komisija informēja ministrus par norisēm kopš uzklausīšanas, izklāstot atlikušās bažas saistībā ar Augstāko tiesu, Valsts tiesu padomi un Konstitucionālās tiesas lomu un judikatūru. Tā arī atgādināja, ka vēl nav stājusies spēkā Polijas iestāžu veiktā reforma disciplinārajā režīmā, ko piemēro Polijas tiesnešiem.

Ministri uzsvēra, cik svarīgi ir risināt visus jautājumus par tiesu iestāžu neatkarību un tiesiskumu Polijā, un pauda atbalstu Komisijai attiecībā uz paustajām bažām, izsakot cerību, ka Polija tās drīz risinās. Polijai bija iespēja paust savas piezīmes.

Prezidentvalsts secināja, ka Padome turpinās sekot šim jautājumam.

• Pamatots priekšlikums sākt 7. panta procedūru attiecībā uz Poliju
• 2023. gada ziņojums par tiesiskumu – Valstu sadaļa – Polija
• Tiesiskums (vispārīga informācija)

ES vērtību ievērošana Ungārijā

LES 7. panta 1. punkta procedūras ietvaros Padome arī apsprieda pašreizējo stāvokli saistībā ar ES vērtību ievērošanu Ungārijā.

Procedūru attiecībā uz Ungāriju Eiropas Parlaments sāka 2018. gadā, un tā aptver vairākus jautājumus, sākot no tiesu iestāžu neatkarības un korupcijas līdz vārda brīvībai, akadēmiskajai brīvībai un minoritāšu tiesībām. Līdz šim pēdējā uzklausīšana ar Ungāriju notika 2023. gada maijā.

Komisija informēja ministrus par progresu tiesu iestāžu neatkarības un korupcijas apkarošanas jomā kopš pēdējās uzklausīšanas ar Ungāriju, vienlaikus norādot uz atlikušajiem pasākumiem, kas vēl jāveic šajā sakarā. Tā arī izklāstīja atlikušās nopietnās bažas saistībā ar citām jomām, piemēram, mediju neatkarību un plurālismu, migrantu un minoritāšu, tostarp LGBTI personu, tiesībām, spiedienu uz pilsonisko sabiedrību un valdības ārkārtas pilnvaru plašo izmantošanu.

Ministri pievienojās Komisijas bažām un mudināja Ungāriju turpināt risināt visus izvirzītos jautājumus. Ungārija nāca klajā ar savām piezīmēm.

Prezidentvalsts secināja, ka Padome turpinās sekot šim jautājumam.

Eiropas vēlēšanu likums

Padome rīkoja politikas debates par Eiropas Parlamenta priekšlikumu pārskatīt ES noteikumus, kas reglamentē EP vēlēšanas. Šīs bija trešās debates Padomē par šo priekšlikumu.

Ministri tika aicināti norādīt, vai viņi varētu piekrist pamatidejai par transnacionālajiem sarakstiem un Eiropas vēlēšanu apgabalu un kā, viņuprāt, varētu notikt turpmākais darbs pie Parlamenta priekšlikuma.

Debatēs apstiprinājās, ka vairākām dalībvalstīm ir nepārprotami iebildumi pret transnacionālu sarakstu koncepciju, vadošo kandidātu procesu unES mēroga vēlēšanu apgabalu, kura pamatā ir šādi saraksti. Tomēr lielākā daļa dalībvalstu bija gatavas turpināt darbu pie šā dosjē tehniskā līmenī, sākot ar tiem Parlamenta priekšlikuma elementiem, kas saskaņā ar prezidentvalsts Zviedrijas veikto aptauju bija guvuši vislielāko atbalstu.

Prezidentvalsts secināja, ka darbs pie šā dosjē turpināsies tehniskā līmenī.

• Priekšlikums Padomes Regulai par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās
• Vispārīga informācija par debatēm
• Zviedrijas prezidentūras aptaujas rezultāti

ES un Apvienotās Karalistes attiecības

Padome izvērtēja ES un Apvienotās Karalistes attiecības.

Komisija sniedza ministriem jaunāko informāciju par norisēm ES un Apvienotās Karalistes attiecībās pēdējos mēnešos un plānoto turpmāko darbu.

Ministri pauda gandarījumu par to, ka vienošanās par Vindzoras regulējumu ļāva ES un Apvienotajai Karalistei pāršķirt lappusi savās attiecībās un koncentrēties uz pozitīvas un stabilas partnerības izveidi, kuras pamatā ir kopīgas vērtības, vienlaikus nodrošinot ES interešu ievērošanu.

Viņi uzsvēra, cik svarīgi ir pilnībā īstenot visus starp ES un Apvienoto Karalisti noslēgtos nolīgumus, tostarp attiecībā uz pilsoņu tiesībām, un uzsvēra, ka ES joprojām ir vienota. Ministri arī pauda atbalstu Tirdzniecības un sadarbības nolīguma potenciāla pilnīgai izmantošanai, lai ES un Apvienotā Karaliste gūtu abpusēju labumu, paturot prātā ierobežojumus, kas izriet no spēkā esošajiem nolīgumiem.

Padome bez apspriešanās arī deva zaļo gaismu Apvienotās Karalistes dalībai ES programmās “Apvārsnis Eiropa” un “Copernicus”, apstiprinot principiālo vienošanos, kas 2023. gada 7. septembrī tika panākta starp Komisiju un Apvienotās Karalistes valdību.

• ES un Apvienotās Karalistes attiecības: Padome dod piekrišanu Apvienotās Karalistes dalībai programmās “Apvārsnis Eiropa” un “Copernicus” (paziņojums presei, 2023. gada 15. novembris)
• ES attiecības ar Apvienoto Karalisti (vispārīga informācija)

Eiropas nākotne

Ministri apsprieda arī ES iekšējo gatavošanos paplašināšanās procesam, t. i., to, kā ES var integrēt jaunas dalībvalstis, vienlaikus saglabājot un padziļinot savu attīstību attiecībā uz savu politiku, budžetu un spēju rīkoties. Debatēs galvenā uzmanība tika pievērsta ar to saistītā pārdomu un reformu procesa organizēšanai.

Eiropas lietu ministri šogad vairākkārt ir apsprieduši ES iekšējo gatavošanos paplašināšanās procesam, tostarp neformālajās sanāksmēs Stokholmā 21. un 22. jūnijā un Mursijā 28. un 29. septembrī, kā arī ministru pusdienās, kas tika rīkotas Vispārējo lietu padomes 19. septembra un 24. oktobra sanāksmju ietvaros.

ES līderi šo jautājumu izskatīja arī neformālajā sanāksmē, kas notika Granadā 6. oktobrī. Granadas deklarācijā viņi apstiprināja, ka paplašināšanās ir ģeostratēģisks ieguldījums mierā, drošībā, stabilitātē un labklājībā, un norādīja, ka līdztekus topošo dalībvalstu reformu centieniem ES ir jānodrošina vajadzīgais iekšējais pamats un reformas.

• Neformāla valstu vai to valdību vadītāju sanāksme, Granada, 2023. gada 6. oktobris
• Neformāla ministru sanāksme par vispārējām lietām, Mursija, 2023. gada 28. septembris
• Vispārējo lietu padomes neformāla sanāksme, Stokholma, 2023. gada 21. un 22. jūnijs

Padomes Regula, ar ko groza Padomes Regulu (ES) Nr. 1/1958

Prezidentvalsts informēja ministrus par pašreizējo stāvokli saistībā ar Spānijas lūgumu grozīt Regulu Nr. 1/1958, lai tajā iekļautu katalāņu, basku un galisiešu valodu.

Prezidentvalsts informēja ministrus, ka Spānija 13. novembrī iesniedza pielāgotu priekšlikumu, pamatojoties uz diskusijām iepriekšējās Vispārējo lietu padomes sanāksmēs.

Prezidentvalsts arī atgādināja, ka Eiropas Komisija gatavo izmaksu novērtējumu saistībā ar grozījumiem Regulā Nr. 1/1958.

Leģislatīvais darbs

Komisija iepazīstināja ar savu darba programmu 2024. gadam, kurā ir noteiktas 15 jaunas iniciatīvas un 154 prioritāri dosjē, kas vēl nav pieņemti, un liela uzmanība ir pievērsta administratīvā sloga samazināšanai uzņēmumiem, pārvaldes iestādēm un iedzīvotājiem.

• Komisijas darba programma 2024. gadam
• Vispārīga informācija par diskusiju