"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Tieslietu un iekšlietu padome (iekšlietas), 2023. gada 28. septembris
Galvenie rezultāti
Iekšlietas
Patvērums un migrācija – ārējā dimensija
Ņemot vērā lielo skaitu migrantu un patvēruma meklētāju, kuri neatbilstīgi ieceļojuši visā Eiropas Savienībā, Padome apsprieda veidus, kā veidot ciešu un pastāvīgu sadarbību ar galvenajām migrācijas tranzīta un izcelsmes valstīm.
Ministri atbalstīja vajadzību stiprināt ES migrācijas politikas ārējo dimensiju, lai risinātu migrācijas problēmas, kas ES ir kopīgas ar citiem kontinentiem un valstīm. Viņi uzsvēra, ka, lai novērstu neatbilstīgu migrāciju, ir svarīgi koordinēti apvienot šādus pasākumus: attīstības palīdzība cīņai pret migrācijas pamatcēloņiem, cīņa pret migrantu kontrabandu, lielāka skaita likumīgu ceļu izveide, tādējādi radot alternatīvu nelikumīgai migrācijai, un ilgtspējīga atpakaļuzņemšanas un atgriešanas politika.
Diskusija izvērtās par preventīva modeļa izstrādi, kas, balstoties uz stabilu finansējumu, kavētu neatbilstīgu izceļošanu. Tas būtu balstīts uz sadarbību ar izcelsmes un tranzīta valstīm un ietvertu tādus elementus kā kopīgas patruļas, kopīgi operatīvie centri, noturīga sadarbība un sakārtotu, atbilstīgu un drošu migrācijas ceļu attīstība.
Ārējās migrācijas politikai ir nepieciešamas visaptverošas partnerības ar dažām mūsu tuvākajām kaimiņvalstīm un dialogi par migrāciju un mobilitāti ar attālākiem partneriem. ES ārējās migrācijas politikai ir nepieciešama preventīvāka pieeja, lai efektīvi risinātu strukturālās problēmas izcelsmes un tranzīta valstīs.
Fernando Grande-Marlaska Gomess, Spānijas iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs
Migrācijas un patvēruma pakts
Prezidentvalsts sniedza ministriem jaunāko informāciju par dažādiem leģislatīviem dosjē saistībā ar Migrācijas un patvēruma paktu. Prezidentvalsts arī atkārtoti pauda apņemšanos ievērot ceļvedī noteikto mērķi, par kuru 2022. gada septembrī vienojās piecas rotējošās prezidentvalstis, Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija, proti, līdz pašreizējā sasaukuma beigām panākt vienošanos par pakta dosjē.
Prezidentvalsts arī pauda gandarījumu par plašo atbalstu, ko delegācijas paudušas attiecībā uz krīzes regulas jaunāko kompromisa tekstu, un pauda pārliecību, ka drīzumā Padomē varētu tikt panākta vienošanās par sarunu pilnvarojumu.
Pēc 2015. gada migrācijas krīzes dalībvalstis ir apspriedušas vairākus ES tiesību aktus nolūkā reformēt kopējo Eiropas patvēruma sistēmu. Pēc šo dažādo ES tiesību aktu, par kuriem pašlaik notiek sarunas, pieņemšanas tiks izveidota vienota sistēma, kas aptvers visus patvēruma un migrācijas pārvaldības aspektus. Tiks nodrošināta lielāka solidaritāte ar dalībvalstīm, kurās ierodas lielākā daļa migrantu, lielāka atbildības sadale un būs skaidrāki noteikumi attiecībā uz to personu pārvaldību, kuras meklē starptautisko aizsardzību. Vienlaikus ar paktu tiks izveidotas efektīvākas un taisnīgākas procedūras tām personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, kā arī tām personām, kurām šāda aizsardzība nav nepieciešama.
Kopumā prezidentvalsts Spānija uzsvēra līdz šim panākto ievērojamo progresu, kā arī svarīgo darbu, kas vēl jāveic iestāžu sarunās starp Padomi un Eiropas Parlamentu attiecībā uz dažādiem Migrācijas un patvēruma pakta dosjē.
Padome pievērsās sadarbībai ar Latīņamerikas valstīm iekšējās drošības jautājumos un jo īpaši cīņā pret organizēto noziedzību un narkotiku tirdzniecību. Pirms šā darba kārtības punkta notika ES ministru darba pusdienas ar Latīņamerikas Iekšējās drošības komitejas (CLASI) ministriem, kurās viņi apsprieda savstarpēji interesējošus jautājumus saistībā ar cīņu pret smagu pārrobežu un organizēto noziedzību.
ES un CLASI valstu ministri vienojās par kopīgu deklarāciju. Tajā uzsvērta nepieciešamība apvienot spēkus, lai reaģētu uz noziedzības draudiem, ar kuriem saskaras ES un Latīņamerikas valstis. Deklarācijā cita starpā uzsvērta arī nepieciešamība veidot efektīvas spējas cīņā pret nelegālu narkotiku tirdzniecību, cilvēku tirdzniecību un migrantu kontrabandu, kā arī nepieciešamība pastiprināt sadarbību starp Eiropas un Latīņamerikas aģentūrām.
Būtiska nozīme ir sadarbībai starp ES un Latīņamerikas valstīm cīņā pret organizēto noziedzību. Šodienas viedokļu apmaiņa ar Latīņamerikas Iekšējās drošības komitejas ministriem ir svarīgs brīdis, lai veicinātu mūsu starpreģionālo partnerību.
Fernando Grande-Marlaska Gomess, Spānijas iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs
Lai nodrošinātu noteiktību vairāk nekā 4 miljoniem pārvietotu personu no Ukrainas, kas pašlaik dzīvo ES, Padome vienojās pagaidu aizsardzības laiku cilvēkiem, kuri bēg no Krievijas agresijas pret Ukrainu, pagarināt no 2024. gada 4. marta līdz 2025. gada 4. martam. Pagaidu aizsardzības mehānisms tika aktivizēts 2022. gada 4. martā – tikai dažas dienas pēc tam, kad Krievijas bruņotie spēki uzsāka plaša mēroga iebrukumu Ukrainā –, un tā darbības laiks tika automātiski pagarināts par vienu gadu. Tas bija milzīgs ES dalībvalstu un pilsoņu solidaritātes apliecinājums, kas šiem cilvēkiem nodrošināja patvērumu. ES izrādīja solidaritāti ar pārvietotajām personām un dalībvalstīm, izmantojot elastīgu atbildības dalīšanas sistēmu.
Šī sistēma nodrošina tūlītēju un kolektīvu aizsardzību (t. i., nav jāizskata individuāli pieteikumi) pārvietotām personām no Ukrainas, kuras nevar atgriezties Ukrainā.
Prezidentvalsts, balstoties uz ES terorisma apkarošanas koordinatora sniegto informāciju, sniedza pārskatu par pašreizējo stāvokli iekšējās drošības dialogā ar Ukrainu. Šis dialogs noris kopš Krievijas agresijas kara sākuma, un tā mērķis mazināt kara iespējamo ietekmi uz ES iekšējo drošību. Starp apspriestajām problēmām ir robežu drošība un šaujamieroču nelikumīga tirdzniecība.
Citi jautājumi
Portugāles ministrs informēja delegācijas par otro Eiropas un arābu valstu konferenci par robežu drošību, kas notiks Portu 15. un 16. novembrī.
"A" punkti
Padome pieņēma lēmumu par nosacījumiem Norvēģijas, Islandes un Šveices dalībai Integrētās robežu pārvaldības fondā (IBMF-BMVI fonds) laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, tādējādi stiprinot Šengenas zonu kopumā.
Ārējās migrācijas politikai ir nepieciešamas visaptverošas partnerības ar dažām mūsu tuvākajām kaimiņvalstīm un dialogi par migrāciju un mobilitāti ar attālākiem partneriem. ES ārējās migrācijas politikai ir nepieciešama preventīvāka pieeja, lai efektīvi risinātu strukturālās problēmas izcelsmes un tranzīta valstīs.
