ES noteikumi par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu
Koordinēšana starp ES valstīm nodrošina, ka ES pilsoņi, pārvietojoties un strādājot Eiropā, var pārnest savas sociālā nodrošinājuma tiesības.
Prioritātes un principi
Sociālā nodrošinājuma koordinēšanas noteikumu mērķis ir garantēt, ka pilsoņi nenonāks nelabvēlīgākā situācijā tādēļ, ka viņi strādā vai dzīvo citā dalībvalstī.
ES noteikumi par sociālā nodrošinājuma koordinēšanu attiecas uz
- slimības, maternitātes un līdzvērtīgiem paternitātes pabalstiem,
- vecuma pensiju, pirmspensijas un invaliditātes pabalstiem,
- apgādnieka zaudējuma pabalstiem un piešķīrumiem nāves gadījumā,
- bezdarbnieka pabalstiem,
- ģimenes pabalstiem,
- pabalstiem saistībā ar nelaimes gadījumu darbā un arodslimību gadījumos.
ES ir noteikumi, ar kuriem koordinē valstu sociālās nodrošināšanas sistēmu mijiedarbību. Katra valsts var pati izlemt, uz ko saskaņā ar tās tiesību aktiem attiecas obligātā apdrošināšana, kam tiek piešķirti pabalsti un uz kādiem nosacījumiem.
Ar sociālā nodrošinājuma koordinēšanas noteikumiem novērš to, ka kādai personai pārrobežu situācijā nav aizsardzības vai tai ir divkāršs segums.
Galvenās prioritātes cita starpā ir šādas:
- palīdzēt veicināt sociālo taisnīgumu un dziļāku un taisnīgāku iekšējo tirgu,
- skaidri, taisnīgi un izpildāmi noteikumi ir būtiski, lai veicinātu darbaspēka mobilitāti,
- veicināt darba ņēmēju brīvu pārvietošanos kā vienu no iekšējā tirgus galvenajiem pīlāriem, vienlaikus nostiprinot valsts iestāžu rīkus cīņā ar ļaunprātīgu izmantošanu vai krāpšanos.
ES sociālā nodrošinājuma noteikumi balstās uz četriem principiem:
- tikai viena valsts – tā kā uz pilsoņiem attiecas tikai vienas valsts tiesību akti, viņi veic iemaksas tikai vienā valstī,
- vienlīdzīga attieksme – pilsoņiem ir tās pašas tiesības un pienākumi kā tās valsts valstspiederīgajiem, kurā viņiem ir segums,
- summēšana – kad pilsonis pieprasa pabalstu, vajadzības gadījumā tiek ņemti vērā iepriekšējie apdrošināšanas, darba vai uzturēšanās periodi citās valstīs,
- eksportējamība – pilsoņiem, kam ir tiesības uz pabalstu naudā vienā valstī, to parasti var saņemt, pat ja viņi dzīvo citā valstī.
Galvenās ierosinātās korekcijas
Pašreizējie ES sociālā nodrošinājuma koordinēšanas noteikumi ir spēkā kopš 2010. gada 1. maija. Tomēr darba tirgus un sabiedrība nepārtraukti mainās, gluži tāpat kā valstu sociālās nodrošināšanas sistēmas un tiesas judikatūra.
Tādēļ ir vajadzīgas mērķtiecīgas korekcijas, lai nodrošinātu to, ka noteikumi ir taisnīgi, vienkāršāk piemērojami un vieglāk izpildāmi.
Lai modernizētu un vienkāršotu esošos noteikumus, kā arī garantētu taisnīgu sociālā nodrošinājuma izmaksu sloga sadalījumu starp dalībvalstīm, Eiropas Komisija 2016. gada decembrī nāca klajā ar priekšlikumu pārskatīt koordinēšanas noteikumus.
Pārskatīšanas vispārīgais mērķis ir turpināt modernizēt ES sociālā nodrošinājuma koordinēšanas noteikumus,
- vēl vairāk atvieglojot pilsoņiem tiesību īstenošanu,
- nodrošinot juridisko skaidrību,
- nodrošinot taisnīgu un vienlīdzīgu finansiālā sloga sadalījumu,
- veicinot administratīvo vienkāršību un noteikumu izpildāmību.
Galvenā uzmanība regulā ir vērsta uz vairākām svarīgām jomām, kurās tiktu ieviesti šādi noteikumi.
Bezdarbnieka pabalsti
ES iedzīvotāji varētu vismaz sešus mēnešus eksportēt savus bezdarbnieka pabalstus uz valstīm, kas nav viņu rezidences vietas valsts.
Tiek ieviests īpašs noteikums attiecībā uz pierobežas darba ņēmējiem, kuri savus bezdarbnieka pabalstus varēs eksportēt uz laiku, kas nepārsniedz 15 mēnešus, ja vien laikposms, kurā ir tiesības uz pabalstu, nav īsāks.
Par sociālā nodrošinājuma jomā kompetento valsti šai darba ņēmēju kategorijai pēc sešu mēnešu nodarbinātības, pašnodarbinātības vai apdrošināšanas laikposma kļūs profesionālās darbības valsts.
Piemērojamie tiesību akti attiecībā uz nosūtītajiem darba ņēmējiem
Nodarbinātiem un pašnodarbinātiem darba ņēmējiem piemēros trīs mēnešus ilgu iepriekšēju piesaisti viņu izcelsmes dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēmai, pirms viņus var nosūtīt strādāt citā dalībvalstī.
Maksimālais laikposms, kādā darba ņēmējs var būt piesaistīts nosūtītājas dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēmai, joprojām būs 24 mēneši. Gan nodarbinātām, gan pašnodarbinātām personām ir paredzēts vismaz divus mēnešus ilgs pārtraukums starp jebkuriem diviem 24 mēnešu laikposmiem.
Ģimenes pabalsti
Priekšlikumā ir kodificēts spriedums Wiering lietā (C-347/12) un tādējādi precizēta atšķirība starp ģimenes pabalstiem naudā, kuru galvenais nolūks ir aizstāt sakarā ar bērna audzināšanu nesaņemtos ienākumus, un visiem pārējiem ģimenes pabalstiem.
Ekonomiski neaktīvu mobilu pilsoņu piekļuve konkrētiem sociālajiem pabalstiem
Lai nodrošinātu juridisko skaidrību, priekšlikumā ir ietverts saraksts ar relevantu Tiesas judikatūru un paredzēts, ka saskaņā ar valstu tiesību aktiem vai praksi mobiliem iedzīvotājiem nevajadzētu liegt veikt iemaksas veselības apdrošināšanas sistēmās.
Ilgtermiņa aprūpes pabalsti
Ar šo regulu tiktu ieviesta ilgtermiņa aprūpes pabalstu definīcija, un nodaļā par pabalstiem slimības gadījumos ir sīkāk precizēti attiecīgā procesa elementi.
Spēkā esošo noteikumu pārskatīšana
Padome 2026. gada 22. aprīlī panāca provizorisku vienošanos ar Eiropas Parlamentu par atjauninātiem noteikumiem par valstu sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu. Pārskatīšanas mērķis ir modernizēt noteikumus, padarot tos skaidrākus, taisnīgākus un vienkāršāk izpildāmus.
Dalībvalstu vēstnieki ES provizorisko vienošanos apstiprināja 2026. gada 29. aprīlī.
Provizoriskā vienošanās vēl ir jāapstiprina Eiropas Parlamentam. Pēc tam, kad tekstu būs pārskatījuši juristi lingvisti, abas iestādes to oficiāli pieņems.
- Padome un Parlaments panāk provizorisku vienošanos par sociālā nodrošinājuma koordināciju (paziņojums presei, 2026. gada 22. aprīlis)
- Sociālā nodrošinājuma koordinācija: ES dalībvalstu pārstāvji apstiprina provizorisku vienošanos (2026. gada 29. aprīlis, paziņojums presei)
Iepriekšējās sarunas
Ierosinātais pārskatīšanas juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 48. pants, kurš nosaka, ka Eiropas Parlamentam un Padomei ir jārīkojas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.
Padome koordinē dalībvalstu viedokļus par jauno priekšlikumu. Padome priekšlikumu sāka izskatīt 2017. gada janvārī, un ministri priekšlikumu apsprieda vairākas reizes.
Padome 2017. gada oktobrī un decembrī panāca divas daļējas nostājas sarunās (“vispārēju pieeju”) par šādām priekšlikuma nodaļām:
- ekonomiski neaktīvu mobilu pilsoņu piekļuve konkrētiem sociālajiem pabalstiem,
- piemērojamie tiesību akti attiecībā uz norīkotajiem un nosūtītajiem darba ņēmējiem un personām, kuras strādā divās vai vairākās dalībvalstīs,
- ilgtermiņa aprūpes pabalsti,
- ģimenes pabalsti.
Padome 2018. gada 21. jūnijā vienojās par pilnīgu nostāju sarunās. Pamatojoties uz šīm pilnvarām, Padomes prezidentvalsts sāka sarunas ar Eiropas Parlamentu, tiklīdz tas bija pieņēmis savu nostāju.
- Sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšana – Padome vienojas par vispārējo pieeju (paziņojums presei, 21.06.2018.)
- Parastā likumdošanas procedūra (vispārīga informācija)
Vispārīga informācija
Jau daudzus gadus ES pastāv satvars dalībvalstu sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanai, lai veicinātu darbaspēka mobilitāti. Sociālās nodrošināšanas sistēmas ES tiek koordinētas ar mērķi nodrošināt, lai katram ES pilsonim un trešās valsts valstspiederīgajam, kas uzturas ES, ir taisnīga piekļuve sociālajam nodrošinājumam neatkarīgi no valsts, kurā viņš dzīvo.
Kopš tā laika ES sociālā nodrošinājuma koordinēšanas tiesību akti ir attīstījušies saskaņā ar padziļināto Eiropas integrāciju, kā arī pēc ES paplašināšanās.
Pašlaik koordinēšanas noteikumi ir izklāstīti Regulā (EK) un tās īstenošanas Regulā (EK) Nr. 987/2009.
Ar šo tiesību akta projektu groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Regulu (EK) Nr. 987/2009 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu. Šīs pārskatīšanas mērķi ir:
- precizēt apstākļus, kādos dalībvalstis var ierobežot piekļuvi sociālajiem pabalstiem, kad to pieprasa ekonomiski neaktīvi mobili ES iedzīvotāji,
- izveidot saskaņotu režīmu attiecībā uz ilgtermiņa aprūpes pabalstu koordinēšanu,
- ierosināt jaunu kārtību bezdarbnieka pabalstu koordinēšanai pārrobežu lietās,
- ieviest jaunus noteikumus ģimenes pabalstu koordinēšanai,
- precizēt noteikumus attiecībā uz norīkotiem darba ņēmējiem.
Saistītie dokumenti un publikācijas
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 29. aprīlis
Pārrobežu sociālā nodrošinājuma tiesības
ES vēlas atvieglot ES pilsoņu pārvietošanos Eiropā un strādāšanu citā ES valstī un arī tiecas aizsargāt pilsoņu sociālā nodrošinājuma tiesības minētajos procesos.
Pārvietošanās uz citu ES valsti un strādāšana tajā ir visu ES pilsoņu pamattiesības un vienotā tirgus stūrakmens. Tomēr brīva pārvietošanās nebūtu iespējama bez ES noteikumiem par sociālā nodrošinājuma koordinēšanu.
ES noteikumi par sociālā nodrošinājuma tiesību koordinēšanu neparedz valstu sistēmu aizstāšanu ar vienu Eiropas sistēmu; šo noteikumu mērķis ir koordinēt minētās sistēmas. Par sociālās nodrošināšanas sistēmām atbildīgas ir tikai dalībvalstis, un šīs sistēmas netiek saskaņotas Eiropas Savienībā.
Kur piemēro sociālā nodrošinājuma koordinēšanas noteikumus?
Šie noteikumi garantē pilsoņu sociālā nodrošinājuma aizsardzību, kad viņi pārvietojas un strādā Eiropā (ES27, Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē).
ES pilsoņiem ir tiesības:
ES sociālā nodrošinājuma tiesību koordinēšana ar Apvienoto Karalisti
Pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES kopš 2021. gada 1. janvāra spēkā ir konkrēti koordinēšanas noteikumi. To personu tiesības, uz kurām attiecas izstāšanās līgums, kas noslēgts starp ES un Apvienoto Karalisti, joprojām tiek aizsargātas.
Personām, uz kurām izstāšanās līgums neattiecas, sociālā nodrošinājuma koordinēšanu starp ES un Apvienoto Karalisti reglamentē attiecīgais tirdzniecības un sadarbības nolīguma protokols. Lai gan protokols ir līdzīgs ES noteikumiem un tā darbības joma ir visaptveroša, tajā nav paredzēts tāds pats aizsardzības līmenis, kāds ir ES regulās.