Stažieru tiesības ES
Padome izstrādā jaunus noteikumus, lai uzlabotu stažieru darba apstākļus, nodrošinot, ka viņi netiek ekspluatēti vai ka pret viņiem neizturas netaisnīgi.
Stažieri ES
Pašlaik Eiropas Savienībā ir vairāk nekā trīs miljoni stažieru, un paredzams, ka līdz 2030. gadam šis skaits palielināsies par 16 %.
Stažēšanās ir darba pieredzes iegūšana uz noteiktu laiku, kas cilvēkiem dod iespēju mācīties un pilnveidot prasmes, ļaujot iegūt praktisku un profesionālu pieredzi.
Padome 2025. gada 19. jūnijā vienojās par nostāju attiecībā uz jauniem noteikumiem, kas izstrādāti, lai uzlabotu stažieru darba apstākļus, nodrošinot, ka pret stažieriem attieksme nav mazāk labvēlīga nekā pret līdzīgiem darba ņēmējiem, un novēršot to, ka darba devēji darba tiesiskās attiecības krāpnieciski noformē kā stažēšanos.
Padome un Parlaments pašlaik risina sarunas par jaunās direktīvas galīgo redakciju.
2019. gadā gandrīz puse no 3,1 miljona stažieriem Eiropas Savienībā veica neapmaksātu darbu. Eiropas Komisijas pētījums liecina, ka stažieru skaits, īpaši to, kuriem prakse netiek apmaksāta, visticamāk, ir ievērojami lielāks.
Padome nāks klajā ar pamatnostādnēm par stažēšanos, kurās galvenā uzmanība būs pievērsta šādiem jautājumiem:
- taisnīgs atalgojums,
- sociālā aizsardzība,
- vienlīdzīgas piekļuves iespējas neaizsargātām grupām.
8 no 10 Eiropas jauniešiem ir piedalījušies vismaz vienā praksē
Eirobarometra 2023. gada apsekojumā, kurā piedalījās vairāk nekā 26 000 cilvēku vecumā no 18 līdz 34 gadiem, tika konstatēts, ka 78 % respondentu ir pabeiguši vismaz vienu stažēšanos. No tiem 21 % praksē bija bijuši citā ES valstī – tas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar 9 % 2013. gadā.
Turklāt 76 % aptaujas dalībnieku norādīja, ka stažēšanās laikā ir ieguvuši noderīgas profesionālās prasmes. Pēc šīs pieredzes 68 % atrada darbu, turklāt 39 % noslēdza līgumu uz noteiktu vai pastāvīgu laiku ar to pašu darba devēju un 26 % – ar citu darba devēju.
Vācija ir līderpozīcijā ar 90 % dalību stažēšanās programmās; Zviedrijā ir viszemākais rādītājs – 53 %
Šajā diagrammā parādīta to personu procentuālā daļa dažādās ES valstīs, kuras ir pabeigušas stažēšanos.
Šajā diagrammā parādīta to personu procentuālā daļa dažādās ES valstīs, kuras ir pabeigušas vismaz vienu stažēšanos, nav pabeigušas stažēšanos vai nav pārliecinātas par savu stažēšanās pieredzi.
Datu piemēri tabulā:
- ES27: 19 % cilvēku nav bijusi stažēšanās pieredze, 4 % nav pārliecināti un 78 % ir bijusi vismaz viena stažēšanās pieredze.
- Beļģija: 17 % cilvēku nav bijusi stažēšanās pieredze, 3 % nav pārliecināti un 80 % ir bijusi vismaz viena stažēšanās pieredze.
- Vācija: 7 % cilvēku nav bijusi stažēšanās pieredze, 3 % nav pārliecināti un 90 % ir bijusi vismaz viena stažēšanās pieredze.
- Grieķija: 26 % cilvēku nav bijusi stažēšanās pieredze, 3 % nav pārliecināti un 71 % ir bijusi vismaz viena stažēšanās pieredze.
- Polija: 12 % cilvēku nav bijusi stažēšanās pieredze, 3 % nav pārliecināti un 86 % ir bijusi vismaz viena stažēšanās pieredze.
- Somija: 34 % cilvēku nav bijusi stažēšanās pieredze, 7 % nav pārliecināti un 59 % ir bijusi vismaz viena stažēšanās pieredze.
- Zviedrija: 40 % cilvēku nav bijusi stažēšanās pieredze, 7 % nav pārliecināti un 53 % ir bijusi vismaz viena stažēšanās pieredze.
1 no 10 praksēm ilgst vairāk nekā sešus mēnešus
Dažos gadījumos stažēšanos var izmantot, lai aizpildītu regulārus amatus. Tas nozīmē, ka stažieriem ir tādi paši uzdevumi un pienākumi kā darbiniekiem, bet viņiem nav tāda paša atalgojuma vai darba drošības.
Ja pie viena un tā paša darba devēja notiek vairākas stažēšanās, pastāv risks, ka stažieri tiks izmantoti kā slēpti darbinieki. Viens no jaunā tiesību akta mērķiem ir novērst šādu situāciju.
Ungārijā ir vislielākais tādu vairākkārtēju stažēšanās gadījumu īpatsvars, kurās iesaistīts viens un tas pats darba devējs – 50 %
Šajā tabulā ir sniegta informācija par eiropiešiem, kuri ir vairākkārt stažējušies pie viena un tā paša darba devēja.
Šajā tabulā ir sniegta informācija par personām, kuras ir vairākkārt stažējušās pie viena un tā paša darba devēja.
Rezultātu kopsavilkums:
- Ungārijā (50 %), Čehijā (46 %) un Lietuvā (47 %) ir vislielākais to personu īpatsvars, kuras apstiprina vairākkārtēju stažēšanos pie viena un tā paša darba devēja
- Luksemburgā ir viszemākais tādu gadījumu īpatsvars, kad stažēšanās notiek pie viena un tā paša darba devēja (17 %). Zemi rādītāji ir arī Francijā (26 %), Beļģijā (31 %) un Horvātijā (31 %).
- Slovākijā visvairāk atbildēja ar “nezinu”, proti, 7 %, kas liecina par salīdzinoši lielāku nenoteiktību respondentu vidū
- Vismazākais atbilžu īpatsvars “nezinu” bija Luksemburgā, proti, 1 %
Gandrīz katrs otrais stažieris ES nesaņem atalgojumu
55 % no tiem, kas pabeiguši vismaz vienu stažēšanos, saņēma atalgojumu salīdzinājumā ar 40 % 2013. gadā.
Horvātijā ir visaugstākais apmaksātās stažēšanās rādītājs, proti, 78 %; Beļģijā – viszemākais, proti, 39 %
Šajā tabulā sniegti dati par to, vai dažādās ES valstīs prakse tika apmaksāta.
Šajā tabulā sniegti dati par to, vai dažādās ES valstīs prakse tika apmaksāta. Atbildes ir iedalītas trīs kategorijās: “Jā,” “Nē,” un “Nezinu.”
Konstatējumu kopsavilkums:
1. Apmaksāta stažēšanās (“Jā”)
- Visaugstākie apmaksātas stažēšanās rādītāji tika reģistrēti Horvātijā (78 %), Grieķijā (73 %) un Slovēnijā (71 %),
- Viszemākais apmaksātas stažēšanās īpatsvars bija Luksemburgā (41 %) un Beļģijā (39 %).
2. Neapmaksāta stažēšanās (“Nē”)
- Visaugstākais neapmaksātas stažēšanās īpatsvars bija Luksemburgā (58 %) un Lietuvā (56 %),
- Grieķijā (26 %) un Slovēnijā (26 %) bija viszemākie neapmaksātas stažēšanās rādītāji.
3. Neskaidrs (“Nezinu”):
- Slovākijā tika reģistrēts lielākais atbilžu īpatsvars “Nezinu” (4 %),
- daudzām valstīm, tostarp Igaunijai, Īrijai, Grieķijai un Francijai, arī bija zems “Nezinu” atbilžu īpatsvars (1 %).
Sociālā aizsardzība
Eiropas Savienībā katram ceturtajam stažierim nav pieejama sociālā aizsardzība. Konkrētāk, 61 % ziņoja, ka stažēšanās laikā viņiem bija pilnīga vai daļēja piekļuve sociālajai aizsardzībai, savukārt 27 % šādas piekļuves nebija vispār.
69 % respondentu norādīja, ka pēdējās stažēšanās laikā viņu darba apstākļi – aprīkojums, darba laiks un attieksme – bija līdzvērtīgi pastāvīgo darbinieku darba apstākļiem.
Austrijai bija visaugstākais piekļuves sociālajai aizsardzībai rādītājs, proti, 49 %; Beļģijā un Kiprā – zemākais, proti, 24 %
Šajā tabulā ir sniegti dati par stažieru piekļuvi sociālajai aizsardzībai stažēšanās laikā Eiropā.
Šajā tabulā ir sniegti dati par stažieru piekļuvi sociālajai aizsardzībai stažēšanās laikā dažādās ES valstīs.
Konstatējumu kopsavilkums:
pilnīga piekļuve sociālajai aizsardzībai
- Austrijā (49 %) un Somijā (48 %) tika reģistrēts vislielākais to respondentu īpatsvars, kuri ziņoja par piekļuvi tādai pašai sociālajai aizsardzībai, kāda ir pastāvīgajiem darbiniekiem,
- Beļģijā (24 %) un Dānijā (25 %) bija vismazākais pilnīgas piekļuves īpatsvars
daļēja piekļuve sociālajai aizsardzībai
- Čehijas Republika (38 %) un Slovēnija (34 %) ziņoja par lielāko to respondentu īpatsvaru, kuriem ir piekļuve dažiem sociālās aizsardzības elementiem,
- Igaunijā (12 %) un Luksemburgā (15 %) bija vismazākais daļējas piekļuves īpatsvars
nav piekļuves sociālajai aizsardzībai
- Somijā (7 %) un Zviedrijā (9 %) bija viszemākais to respondentu īpatsvars, kuri ziņoja, ka viņiem nav piekļuves sociālajai aizsardzībai,
- Beļģijā (36 %) un Kiprā (35 %) tika reģistrēts vislielākais to respondentu īpatsvars, kuriem nav piekļuves sociālajai aizsardzībai
neskaidrs
- Luksemburgā (30 %) un Somijā (23 %) bija vislielākais atbilžu “nezinu” īpatsvars, kas liecina par būtisku neskaidrību,
- viszemākais neskaidrības īpatsvars bija Grieķijā (7 %) un Rumānijā (7 %).
Stažēšanās iespējas ir nevienlīdzīgas
Saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegto informāciju nevienlīdzīga piekļuve, jo īpaši kvalitatīvas un pārrobežu iespējas, ir problēma neaizsargātām grupām, jo īpaši tad, ja stažēšanās netiek apmaksāta.
40 % Eirobarometra respondentu uzskata, ka jaunieši ar migrantu izcelsmi, jaunieši no nelabvēlīgām sociālekonomiskajām grupām un cilvēki ar invaliditāti saskaras ar šķēršļiem saistībā ar piekļuvi stažēšanās iespējām.
Apsekojumā arī tika konstatēts, ka to respondentu vidū, kas nebija pabeiguši stažēšanos, 18 % nevarēja atrast iespēju stažēties, 16 % nebija informēti un 10 % nebija finanšu resursu, lai piedalītos.
10 % no tiem, kuriem nav stažēšanās pieredzes, trūkst finanšu resursu
Šajā diagrammā ir parādīti iemesli, kāpēc personas ES nepiedalījās stažēšanās programmā.
Šajā tabulā ir izklāstīti iemesli, kāpēc personas ES nepiedalījās stažēšanās programmā.
- galvenais iemesls:
- visbiežākais iemesls, kāpēc stažēšanās netika izieta, bija neieinteresētība(36 %)
- citi iemesli:
- 18 % aptaujāto norādīja, ka nav spējuši atrast stažēšanās vietas un 16 % – ka nav par tām labi informēti,
- 10 % respondentu minēja finansiālus šķēršļus (nepietiekami finanšu resursi),
- nepieciešamo prasmju trūkums bija iemesls 8 % respondentu,
- citi neprecizēti iemesli sastādīja 20 %,
- 8 % respondentu norādīja, ka nezina, kāpēc nav izgājuši stažēšanos.
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 17. augusts
