Nodokļu apiešanas apkarošana Eiropas Savienībā
Cīņa pret krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu apiešanu galvenokārt ir dalībvalstu atbildība. Noteikumi, par kuriem panākta vienošanās ES līmenī, veicina sadarbību nodokļu jautājumos un palīdz valstīm risināt pārrobežu problēmas, lai nodrošinātu ES vienotā tirgus darbību.
Problēmas apjoms
Krāpšana nodokļu jomā apdraud demokrātisku sabiedrību funkcionēšanu, kropļo ekonomisko lēmumu pieņemšanu un vājina uzticēšanos iedzīvotāju un valdību starpā.
Katru gadu tiek zaudēti miljardi euro, kad uzņēmumi, turīgas privātpersonas un citi nodokļu maksātāji nesniedz taisnīgu ieguldījumu. Šie zaudējumi ne tikai samazina resursus, kas pieejami sabiedriskajiem pakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpei, izglītībai un infrastruktūrai, bet arī apdraud ekonomisko taisnīgumu un stabilitāti visā ES.
Šā jautājuma risināšanai ir izšķiroša nozīme, lai saglabātu sabiedrības uzticēšanos, nodrošinātu vienotā tirgus darbību un veicinātu ekonomikas stabilitāti.
Kad notiek krāpšana nodokļu jomā un nodokļu apiešana
Krāpšana nodokļu jomā un nodokļu apiešana notiek, kad nodokļu maksātājs vai subjekts apzināti iesniedz nepilnīgu vai nepareizu nodokļu deklarāciju vai slēpj attiecīgo informāciju no valsts nodokļu iestādēm, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas. Šīs darbības var izpausties dažādos veidos, un katrai no tām ir atšķirīgas iezīmes un sekas.
Turpmāk mēs aplūkosim dažādus krāpšanas nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas veidus, izskaidrojot to definīcijas un to, kā tie darbojas.
Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un krāpšana nodokļu jomā
Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas vai krāpšana nodokļu jomā ir nelikumīgas darbības, kuru mērķis ir vispār izvairīties no nodokļu maksāšanas. Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas var ietvert visas peļņas nedeklarēšanu, nepilnīgu ziņošanu par ienākumiem vai dalību sarežģītās shēmās, lai izvairītos, piemēram, no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas. Krāpšana nodokļu jomā var ietvert arī uzskaites datu viltošanu vai citu maldinošu metožu izmantošanu, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas.
Nodokļu apiešana
Nodokļu apiešana ietver juridisku instrumentu un stratēģiju izmantošanu, lai pēc iespējas samazinātu nodokļu saistības. Ierasta prakse ir peļņas novirzīšana uz valstīm ar zemākām nodokļu likmēm vai procentu maksājumu atskaitīšana par aizdevumiem ar mākslīgi paaugstinātām procentu likmēm. Lai gan šī taktika formāli ir likumīga, tā izmanto nepilnības un nekonsekvenci nodokļu tiesību aktos, lai samazinātu samaksāto nodokļu summu.
Agresīva nodokļu plānošana
Vēl viens nodokļu apiešanas veids ir agresīva nodokļu plānošana. Tas notiek tad, kad lielie uzņēmumi un turīgas privātpersonas izmanto likumu robežas, lai līdz minimumam samazinātu samaksāto nodokļu summu. Lai gan šīs darbības var būt tehniski likumīgas, tās ir ētiski apšaubāmas un rada vispārējus nodokļu ieņēmumu zaudējumus.
Nodokļu paradīzes
Nodokļu paradīzes ir valstis vai jurisdikcijas, kas piedāvā labvēlīgus nodokļu nosacījumus, piemēram, ļoti zemas vai nulles nodokļa likmes, bieži vien īpaši ārvalstu uzņēmumiem un privātpersonām. Turklāt nodokļu paradīzes bieži vien nodrošina slepenību, neizpaužot tajā reģistrēto privātpersonu vai uzņēmumu faktisko īpašnieku identitāti. Tas šajās jurisdikcijās (“ārzonās”) ļauj uzglabāt naudu, kas bieži vien netiek deklarēta un aplikta ar nodokļiem, radot ievērojamus nodokļu ieņēmumu zaudējumus citām valstīm.
Krāpšanas nodokļu jomā sekas
Krāpšana nodokļu jomā ierobežo ES valstu spēju piesaistīt nepieciešamos līdzekļus, īstenot ekonomikas un sociālo politiku un uzturēt sabiedriskos pakalpojumus. Sekas ir iespējama sabiedrisko pakalpojumu samazināšana un lēnāka ekonomika.
Krāpšana nodokļu jomā rada šādas galvenās sekas.
Ekonomiskas sekas
Samazina valdības ieņēmumus, kas vajadzīgi būtisku sabiedrisko pakalpojumu finansēšanai.
Netaisnīgums un negodīgums
Rada negodīgu un neizdevīgu slogu godīgiem nodokļu maksātājiem.
Uzticības graušana tiesību sistēmai un publiskajām iestādēm
Iedragā sabiedrības uzticēšanos sabiedriskajai tiesiskajai kārtībai un publiskajām iestādēm.
Noziedzīgas darbības
Finansē noziedzīgas vai nelikumīgas darbības, tādējādi apdraudot iedzīvotājus, uzņēmumus un pat veselas valstis.
Globālas sekas
Kropļo konkurenci, piešķir negodīgas priekšrocības un vairo pārrobežu noziedzību un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.
ES loma
Cīņa pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas galvenokārt ir dalībvalstu atbildība. Tomēr valstis ir vienojušās par ES līmeņa noteikumiem, kuru mērķis ir uzlabot pārredzamību nodokļu jautājumos, veicināt informācijas apmaiņu, pieņemt tiesību aktus, lai novērstu nepilnības un panāktu nodokļu saistību izpildi pāri robežām.
Šīs ir dažas no galvenajām darbībām, kas tiek veiktas ES līmenī.
Direktīva par administratīvo sadarbību
Saskaņā ar direktīvu par administratīvo sadarbību (DAC) dalībvalstis iesaistās tādā ar nodokļiem saistītas informācijas apmaiņā, kas notiek automātiski, spontāni un pēc pieprasījuma, un tas palīdz novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Tāpēc privātpersonām un uzņēmumiem ir grūtāk slēpt aktīvus vai ienākumus no nodokļu iestādēm. Šiem noteikumiem, kas ir spēkā kopš 2011. gada un kuru darbības joma kopš 2014. gada ir vairākas reizes būtiski paplašināta, ir būtiska nozīme sadarbības veicināšanā un nodokļu pārredzamības veicināšanā starp ES dalībvalstīm.
Padome 2023. gadā paplašināja direktīvas darbības jomu un pievienoja noteikumus par ziņošanu un automātisku informācijas apmaiņu par ieņēmumiem no darījumiem ar kriptoaktīviem un par iepriekšējiem nolēmumiem nodokļu jautājumos attiecībā uz turīgākajām personām (personām ar augstu neto aktīvu vērtību).
Sadarbība pievienotās vērtības nodokļa jomā
Regula par administratīvu sadarbību pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā paredz konkrētas informācijas apmaiņu starp dalībvalstu nodokļu administrācijām, lai apkarotu krāpšanu PVN jomā un izvairīšanos no PVN maksāšanas. Informācijas apmaiņa, kopīgas revīzijas un vienlaicīgas kontroles ļauj valstu nodokļu iestāžu amatpersonām izveidot starptautiskas revīzijas komandas, lai pārbaudītu nodokļu saistību izpildi šajā jomā, tostarp starptautisku uzņēmumu un platformu nodokļu saistību izpildi.
ES saraksts ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas
ES ir apņēmusies veicināt labas nodokļu pārvaldības principus un mehānismus visā pasaulē un apkarot negodīgu konkurenci nodokļu jomā.
ES saraksts ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, ir daļa no ES centieniem stiprināt taisnīgu nodokļu uzlikšanu un uzlabot globālo nodokļu pārredzamību ar mērķi apkarot krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu. Sarakstā uzskaitītas valstis un jurisdikcijas, kas nesadarbojas ar ES vai nav pilnībā izpildījušas savas saistības nodokļu jautājumos.
Rīcības kodeksa jautājumu grupa
Rīcības kodeksa jautājumu grupa ir Padomes struktūra, kuras sastāvā ir dalībvalstu un Eiropas Komisijas augsta līmeņa pārstāvji. Tās uzdevums ir apzināt un novērtēt valstu un jurisdikciju kaitējošu nodokļu praksi gan ES, gan ārpus tās. Grupas mērķis ir veicināt godīgu konkurenci un novērst nodokļu bāzes samazināšanu.
Nodokļu apiešanas novēršanas pasākumi
ES Nodokļu apiešanas novēršanas direktīva (ATAD) aizliedz vairākus konkrētus uzņēmumu ienākuma nodokļa apiešanas veidus visā ES, vienlaikus nodrošinot taisnīgāku un stabilāku vidi uzņēmumiem.
Noteikumi ietver piecus ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas pasākumus, kurus visām dalībvalstīm ir juridisks pienākums piemērot pret plaši izplatītiem agresīvas nodokļu plānošanas veidiem.
Padome Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvu pieņēma 2016. gada 12. jūlijā. 2017. gada 29. maijā tika ieviests īstenošanas grozījums, lai novērstu hibrīdneatbilstības ar nodokļu sistēmām valstīs ārpus ES.
Skatīt arī
Kā darbojas ES nodokļu politika
Nodokļu uzlikšana digitālajā ekonomikā
Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) Eiropas Savienībā
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 20. novembris