Kā darbojas ES nodokļu politika

Kas ir nodokļi?

Nodokļiem ir izšķiroša nozīme valsts sociālās kohēzijas un suverenitātes uzturēšanā, un tie ir finansiāls efektīvas pārvaldības pamats.

Publiskie ieņēmumi ir galvenais svarīgāko publisko funkciju, piemēram, izglītības, veselības aprūpes, labklājības, drošības, pētniecības un publiskās infrastruktūras sistēmu, finansēšanas avots.

Nodokļu ieņēmumi arī dod iespēju valstīm finansēt svarīgākos lēmumus, kas ietekmē gan ekonomiku, gan sabiedrību.

Eiropas Savienībā gandrīz 90 % no valstu valdībai pieejamajiem ieņēmumiem veido nodokļi. Šis fakts īpaši akcentē to, cik svarīgi ir nodrošināt, lai nodokļu sistēmas dalībvalstīs spētu radīt nepieciešamos ieņēmumus. Ja nodokļu ieņēmumi nav pietiekami, valstij var nākties izmantot aizņēmumus, kā rezultātā nākotnē radīsies parādsaistības.

Nodokļu veidi Eiropas Savienībā

ES nevar uzlikt nodokļus un neuzliek nedz iedzīvotājiem, nedz uzņēmumiem. Šis pienākums gulstas tikai uz katras dalībvalsts pleciem.

Tas nozīmē, ka Eiropas iedzīvotāju nodokļu lielumu nosaka attiecīgās valsts valdība.

Nodokļi iedalās divās galvenajās kategorijās: tiešie un netiešie nodokļi.

Tiešie nodokļi

iedzīvotāju ienākuma nodoklis

korporatīvais (uzņēmuma) peļņas nodoklis

Netiešie nodokļi

pievienotās vērtības nodoklis (PVN)

akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai un enerģijai

Tiešie nodokļi

Tiešos nodokļus uzliek personai vai uzņēmumam (uzņēmējdarbībai). To vidū, piemēram, ir ienākuma nodoklis, uzņēmuma peļņas nodoklis un īpašuma nodoklis.

ES tiesību akti šajā jomā aprobežojas tikai ar konkrētu aspektu pielīdzināšanu (saskaņošanu) dalībvalstu tiesību aktos. To var darīt tikai tādā mērā, kādā tas ir nepieciešams, lai uzlabotu ES iekšējā tirgus darbību un risinātu kopīgas pārrobežu problēmas, piemēram, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai agresīvu nodokļu plānošanu.

Netiešie nodokļi

Netiešos nodokļus uzliek darījumam. Šādu nodokļu piemēri: pievienotās vērtības nodoklis (PVN) preču un pakalpojumu pārdošanai vai akcīzes nodoklis alkoholam, tabakas izstrādājumiem un enerģijai. Šādos gadījumos patērētājs maksā nodokli kā daļu no pirkuma cenas un pārdevējs maksājamo nodokļa summu pārskaita iestādēm.

ES tiesību akti šajā jomā bieži vien nozīmē valsts tiesību aktu saskaņošanu. Ja nodokļu noteikumi par preču un pakalpojumu pārdošanu visā ES ievērojami atšķiras, tas var kropļot konkurenci starp uzņēmumiem un apgrūtināt pārrobežu tirdzniecību.

Kāpēc ir vajadzīga ES nodokļu politika?

Nodokļiem ir izšķiroša nozīme preču un pakalpojumu cenu noteikšanā, un tie ietekmē arī ieguldītāju un patērētāju rīcību. Tā rezultātā nodokļu politika var stimulēt ražīgumu, veicinot investīcijas un inovāciju.

ES ekonomikas saskaras ar tādu lielu globālu pārmaiņu ietekmi kā demogrāfiskās pārmaiņas, digitalizācija un globalizācija, kā arī ar klimata krīzes ietekmi, atveseļošanos pēc Covid-19 un sekām, ko rada Krievijas iebrukums Ukrainā.

Šie pārbaudījumi ietekmē nodokļu sistēmu noturību, tādējādi radot arvien lielāku vajadzību pielāgoties pašreizējām un turpmākajām ekonomikas norisēm.

ES līmeņa iesaistīšanās ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka nodokļu noteikumi un politika ir saderīgi ar ES vienotā tirgus darbību. Šī pielīdzināšana ir būtiska, lai pilnībā izmantotu vienotā tirgus potenciālu, no kā labumu gūtu vairāk nekā 400 miljoni ES iedzīvotāju un miljoniem uzņēmumu.

ES mērķi nodokļu jomā

• ES budžeta finansēšana

Nesenās ES darbības nodokļu jomā

ES strādā pie tiesību aktiem nodokļu jomā, lai atbalstītu konkurētspēju un izaugsmi, visā ES racionalizētu uzņēmējdarbību, samazinātu atbilstības nodrošināšanas izmaksas, uzlabotu nodokļu procedūras un lai cīnītos pret krāpšanu nodokļu jomā.

Šo likumdošanas centienu mērķis ir radīt taisnīgāku un efektīvāku nodokļu vidi, tostarp:

• izvairīties no dubultas nodokļu uzlikšanas pārrobežu ieguldījumiem,
• samazināt izmaksas pārrobežu uzņēmumiem,
• cīnīties pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas,
• pielāgot nodokļus digitālajam laikmetam,
• panākt PVN sistēmas modernizāciju,
• uzlabot administratīvo sadarbību starp dalībvalstīm.

Izvairīšanās no dubultas nodokļu uzlikšanas pārrobežu ieguldījumiem

Ja ES rezidents ieguldījumus vērtspapīros veic citā dalībvalstī, nodokļa ieturējumu par saņemtajiem maksājumiem piemēro dzīvesvietas dalībvalstī, kā arī ieguldījuma dalībvalstī.

Lai izvairītos no dubultas nodokļu uzlikšanas, nerezidentam ieguldītājam pēc tam ir jāiesniedz pieprasījums atmaksāt pārmērīgo nodokli, ko ieturējusi izcelsmes valsts. Šīs atmaksāšanas procedūras parasti ir apgrūtinošas, laikietilpīgas un dārgas.

Lai to risinātu, Padome 2024. gada 10. decembrī pieņēma direktīvu par ātrāku un drošāku atvieglojumu piemērošanu pārmērīgiem ieturējuma nodokļiem (“FASTER”).

Jaunie noteikumi:

• ieviesīs divas paātrinātas procedūras, kas papildina pašreizējo standarta atmaksas procedūru: “atvieglojuma procedūra ienākumu izcelsmes vietā” un “ātrās atmaksas sistēma”, kas atvieglojumu procesu padarīs ātrāku un to saskaņos visā ES;
• ieviesīs vienotu ES digitālo nodokļu rezidences apliecību (“eTRC”), ko ieguldītāji, kas maksā nodokļus, varēs izmantot, lai gūtu labumu no paātrinātajām procedūrām ieturējuma nodokļa atvieglojuma saņemšanai;
• noteiks standartizētu ziņošanas pienākumu finanšu starpniekiem (piemēram, bankām vai investīciju platformām), tādējādi valstu nodokļu iestādēm būs vieglāk atklāt iespējamu krāpšanu nodokļu jomā vai ļaunprātīgu izmantošanu.

• Nodokļi: Padome pieņem jaunus noteikumus attiecībā uz ieturējuma nodokļa procedūrām (“FASTER”) (paziņojums presei, 2024. gada 10. decembris)

Pārrobežu uzņēmumiem radīto izmaksu samazināšana

Neraugoties uz cieši integrēto ES vienoto tirgu, uzņēmumi joprojām saskaras ar šķēršļiem nodokļu jomā, jo tiem ir jāievēro 27 dažādas valstu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas. Tas rada augstas izmaksas un nenoteiktību pārrobežu uzņēmumiem.

Komisija 2023. gada septembrī ierosināja iniciatīvu “Uzņēmējdarbība Eiropā: ienākumu nodokļu sistēma (BEFIT)” ar mērķi samazināt nodokļu saistību izpildes izmaksas pārrobežu uzņēmumiem. Priekšlikumā ir iekļauti šādi elementi:

• kopīgs noteikumu kopums nodokļu bāzes aprēķināšanai uzņēmumiem, kas pieder pie vienas un tās pašas grupas;
• vienota apkopotā nodokļa bāze visiem grupas dalībniekiem;
• BEFIT grupas daļa apkopotajā nodokļa bāzē tiks aprēķināta, pamatojoties uz vidējo ar nodokli apliekamo rezultātu iepriekšējos trīs fiskālajos gados.

Šie noteikumi attiektos uz lielām grupām, kas darbojas ES, paredzot iespēju vidējiem uzņēmumiem piedalīties. Uzņēmumu uzskata par lielas grupas daļu, ja tā kopējie gada ieņēmumi ir vismaz 750 miljoni EUR un mātesuzņēmumam pieder vismaz 75 %.

• Uzņēmējdarbība Eiropā: ienākuma nodokļu sistēma (Eiropas Komisija)

Cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas

Nodokļu apiešana dalībvalstīm katru gadu izmaksā vairākus miljardus euro. Globalizācija un tehnoloģiju attīstība šīs darbības ir ievērojami veicinājušas.

ES ir bijusi būtiska loma, palīdzot dalībvalstīm koordinēt nodokļu noteikumus, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Rīcības kodekss (uzņēmējdarbības nodokļi) ir svarīgs instruments godīgas nodokļu konkurences veicināšanai gan ES, gan pasaulē.

Ņemot vērā to, ka negodīga nodokļu konkurence ir globāla parādība, ES veicina labu pārvaldību nodokļu jomā un starptautiskā mērogā apkaro izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Padome regulāri publicē ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas, kurā ir iekļautas jurisdikcijas, kas nav izpildījušas labas nodokļu pārvaldības kritērijus vai ir atteikušās šos kritērijus ievērot.

• Nodokļu apiešanas apkarošana Eiropas Savienībā
• ES saraksts ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas

Nodokļi digitālajā laikmetā

Nodokļi digitālajā ekonomikā ir salīdzinoši jauns nodokļu politikas komponents un atspoguļo nepieciešamību risināt problēmas, kuras rada augošā digitālā ekonomika.

Digitālā ekonomika iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir sniegusi daudz priekšrocību. Tomēr tai pat laikā jaunu uzņēmējdarbības modeļu un atsevišķu digitālo darbību pieaugums ir radījis spiedienu uz tradicionālajiem valstu nodokļu sistēmu noteikumiem.

Tāpēc nodokļu noteikumi ir jāpielāgo digitālajam laikmetam. Visām ekonomikas nozarēm būtu godīgi jāmaksā sava nodokļu daļa un jāsekmē sabiedrības funkcionēšana.

Kopš 2017. gada šie jautājumi ir viena no Padomes galvenajām prioritātēm.

• Nodokļu uzlikšana digitālajā ekonomikā

PVN sistēmas modernizācija

PVN digitālajā laikmetā

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir svarīgs ES dalībvalstu ieņēmumu avots, kas palīdz finansēt būtiskus sabiedriskos pakalpojumus, piemēram, izglītību, veselības aprūpi un sabiedrisko transportu. Tomēr ievērojams apjoms PVN ieņēmumu joprojām tiek zaudēts krāpšanas, administratīvu kļūmju, bankrotu, maksātnespējas un citu iemeslu dēļ.

Lai modernizētu pašreizējo PVN sistēmu un to pielāgotu digitālajam laikmetam, Padome 2025. gada 11. martā pieņēma tiesību aktu paketi “PVN digitālajā laikmetā”. Jauno noteikumu mērķis ir apkarot krāpšanu PVN jomā, atbalstīt uzņēmumus un virzīt digitalizācijas procesu visā ES.

Paketē ir iekļauti pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot un paplašināt esošo “vienas pieturas aģentūru” darbības jomu, kas ļaus lielākam skaitam uzņēmumu izpildīt savas PVN saistības, izmantojot vienu tiešsaistes portālu vienā valodā.

Turklāt, ja individuālie pakalpojumu sniedzēji ir atbrīvoti no nodokļa, transporta pakalpojumu un izmitināšanas vietas īstermiņa īres pakalpojumu tiešsaistes platformām būs noteikta prasība iekasēt un nodokļu iestādēm pārskaitīt PVN.

Ar šo paketi tiek ieviesti arī pilnībā digitāli ziņošanas pienākumi, kuru pamatā ir e-rēķini, un to mērķis ir pārrobežu uzņēmumiem Eiropas Savienībā PVN ziņošanu līdz 2030. gadam pilnībā digitalizēt.

• Nodokļi: Padome pieņem tiesību aktu paketi “PVN digitālajā laikmetā” (paziņojums presei, 2025. gada 11. marts)
• Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) Eiropas Savienībā

Elektroniskais PVN atbrīvojuma sertifikāts

Savos centienos modernizēt PVN sistēmu Padome 2025. gada 18. februārī pieņēma jaunus noteikumus, ar ko ievieš elektronisku PVN atbrīvojuma sertifikātu.

Papīra sertifikāti, kurus izmanto gadījumos, kad preces ir atbrīvotas no PVN, tiks aizstāti ar elektronisku veidlapu. Digitālais sertifikāts vienkāršos un racionalizēs procesu, kad šādas preces tiek importētas vēstniecību, starptautisku organizāciju vai bruņoto spēku vajadzībām.

Jaunie pasākumi stāsies spēkā 2031. gada 1. jūlijā, kam sekos vienu gadu ilgs pārejas laiks, kurā dalībvalstis varēs izmantot gan elektroniskas, gan papīra veidlapas.

• Nodokļi: Padome pieņem jaunu elektronisku PVN atbrīvojuma sertifikātu nolūkā aizstāt papīra veidlapas (paziņojums presei, 2025. gada 18. februāris)

Administratīvās sadarbības uzlabošana starp dalībvalstīm

Eiropas Savienībā nodokļu maksātājiem var nākties deklarēt savā dzīvesvietas valstī visus ienākumus, kas gūti pasaules mērogā. Nodokļu iestādes, izmantojot tādus pasākumus kā nodokļu ieturējums vai ziņošana valstij, var izsekot ienākumiem valstī, bet panākt to, lai nodokļu maksātāji deklarētu ārvalstīs gūtus ienākumus ir sarežģītāk.

Saskaņā ar Direktīvu par administratīvu sadarbību (DAS) ES dalībvalstis palīdz novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, automātiski, spontāni un pēc pieprasījuma apmainoties ar informāciju, kas attiecas uz nodokļiem. Tāpēc privātpersonām un uzņēmumiem ir grūtāk no nodokļu iestādēm slēpt savus aktīvus vai ienākumus. DAS, kas ir spēkā no 2014. gada, ir būtiska nozīme nodokļu pārredzamības veicināšanā un ES dalībvalstu sadarbības sekmēšanā.

Padome 2023. gadā paplašināja DAS darbības jomu un pievienoja noteikumus par ziņošanu un automātisku informācijas apmaiņu par ieņēmumiem no darījumiem ar kriptoaktīviem, kā arī par iepriekšējiem nodokļu nolēmumiem attiecībā uz turīgākajām privātpersonām (ar lielu neto aktīvu vērtību).

Padome 2025. gadā pieņēma direktīvu (DAS9), ar ko groza spēkā esošo DAS, lai uzlabotu sadarbību un informācijas apmaiņu attiecībā uz minimālo faktisko nodokļu uzlikšanu uzņēmumiem. Jaunā direktīva palīdzēs starptautiskiem un lieliem vietējiem uzņēmumiem izpildīt savus nodokļu ziņošanas pienākumus saskaņā ar G20/ESAO globālo nolīgumu.

Dalībvalstīm jaunie noteikumi būs jāīsteno līdz 2025. gada 31. decembrim.

• Padome pieņem noteikumus, ar ko paplašina sadarbību un informācijas apmaiņu starp nodokļu iestādēm, attiecinot to arī uz minimālo faktisko nodokļu uzlikšanu uzņēmumiem (paziņojums presei, 2025. gada 14. aprīlis)

Padome kā vienīgais ES likumdevējs

Nodokļu tiesību aktus ES līmenī pieņem Padome, kas, kā noteikts Eiropas Savienības līgumos, darbojas kā vienīgais likumdevējs. Ar Eiropas Parlamentu notiek apspriešanās, bet tam nav likumdošanas pilnvaru šajā jomā. To sauc par īpašu likumdošanas procedūru.

Direktīvas vai regulas pieņem ar vienprātīgu balsojumu Padomē. Ja Padomei ir jāpieņem tiesību akti šajā jomā, tad neviena balss nevar būt “pret”.

Likumdošanas process sākas ar Eiropas Komisijas priekšlikumu par jauniem ES tiesību aktiem nodokļu jomā vai ar spēkā esošo tiesību aktu grozījumiem.

• Īpašas likumdošanas procedūras

Skatīt arī