Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta padome, 23.–24.11.2015., 2015. gada 23. un 24. novembris

Galvenie rezultāti

Jaunatne un izglītība, 23. novembris

Pašreizējā migrācijas un bēgļu krīze bija kopīga tēma šodien notikušajās Padomes apspriedēs. Abos minētajos sastāvos, jo īpaši politikas debatēs, apsprieda šādus ar migrāciju saistītus jautājumus:

• jaunatnes politikas un darba ar jaunatni loma saistībā ar migrāciju – ministri uzsvēra to, cik svarīgi ir stiprināt pārnozaru sadarbību, jo īpaši izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta nozarēs;
• izglītība un apmācības stratēģijas nesen ieceļojušu migrantu un migrantu izcelsmes personu integrēšanai – ministri īpaši uzsvēra nepieciešamību atzīt nesen ieceļojušo migrantu prasmes un īstenot intensīvu valodas apmācību, lai palīdzētu tiem pārvarēt sociālo nevienlīdzību.

Mēs varam novērst jauniešu marginalizāciju un radikalizāciju, mazinot priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un paverot iespējas visiem jauniešiem piedalīties sabiedrībā, kas viņiem dod iespēju veicināt mūsu kopīgās Eiropas vērtības. Klods Meišs, Luksemburgas valsts izglītības, bērnu un jaunatnes lietu ministrs

Padome arī ar minūtes klusuma brīdi godināja Parīzes notikumos cietušo piemiņu. Visi ministri izteica līdzjūtību Francijas izglītības ministrei Nažatai Valo-Belkasemai (Najat Vallaud-Belkacem) un visiem Parīzes 13. novembra uzbrukumos cietušo un upuru tuviniekiem.

Saskaņā ar ministra Kloda Meiša (Claude Meisch) sacīto "mēs varam novērst jauniešu marginalizāciju un radikalizāciju, mazinot priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un paverot iespējas visiem jauniešiem piedalīties sabiedrībā, kas viņiem dod iespēju veicināt mūsu kopīgās Eiropas vērtības".

Jaunatne

Padome pieņēma 2015. gada ES ziņojumu par jaunatni par to, kā tiek īstenots atjauninātais regulējums Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010-2018).

Šajā kopīgajā Komisijas un Padomes ziņojumā ir izvērtēts progress, kas panākts saskaņā ar sadarbības programmu 2013.– 2015. gadam. Tāpat arī ir izvērtēts, kā tiek īstenots "strukturētais dialogs" ar jauniešiem, un ierosināti jauni politikas ieteikumi un prioritātes nākamajiem trim gadiem (2016-2018).

Padome pieņēma šādas divas rezolūcijas:

• par jauno ES darba plānu jaunatnes jomā (2016-2018), kurā galvenā uzmanība ir pievērsta tam, kā ātrāk un efektīvāk risināt jautājumu par pastāvīgi augsto jauniešu bezdarba līmeni un krīzes ietekmi uz jauniešiem;
• par jauniešu politiskās līdzdalības Eiropas demokrātiskajā dzīvē veicināšanu, kas bija prioritāte pašreizējā darba ciklā attiecībā uz strukturēto dialogu.

Izglītība

Padome pieņēma 2015. gada kopīgo ziņojumu par "Stratēģiskās sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā" ("ET 2020") īstenošanu (2010-2020).

Ziņojumā izvērtēti gūtie panākumi nesenajā darba ciklā (2012-2014) un pārskatīta "ET 2020" sistēma tās vidusposmā, kā arī ierosināti priekšlikumi par korekcijām.

Galvenās prioritātes Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā 5 gadu laikposmam līdz 2020. gadam ir noteiktas ar mērķi nodrošināt, ka izglītības un apmācības sistēmas veicina nodarbināmību, prasmes un inovāciju, palielina sociālo mobilitāti un līdztiesību, palīdz novērst radikalizāciju un liek pamatus demokrātiskām vērtībām un aktīvam pilsoniskumam.

Kultūra un sports, 24. novembris

Arī diskusijās Padomes sanāksmes otrajā dienā (24. novembrī) viena no kopīgajām sadaļām bija pašreizējā migrācijas un bēgļu krīze. Jautājumi, kam debatēs tika pievērsta sevišķi liela uzmanība, bija šādi:

• kopīga rīcība pret kultūras mantojuma iznīcināšanu un nelikumīgu tirdzniecību konflikta zonās – ministri uzsvēra, ka kultūras mantojumam ir svarīga simboliska nozīme saistībā ar identitāti, kā arī tas sniedz ieguldījumu starpkultūru dialogā. Viņi aicināja pastiprināt dalībvalstu sadarbību visos līmeņos;
• sporta izglītojošais potenciāls – palīdzēt nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem, tostarp migrantiem, atrast vietu sabiedrībā. Ministri bija vienisprātis, ka sports ir svarīgs ne tikai, lai veicinātu dialogu starp dažādām kultūrām Eiropas Savienībā, bet tam ir būtiska nozīme arī sociālās integrācijas politikā.

Kultūra

Sanāksmē par kultūru galvenā uzmanība tika veltīta jautājumam par to, kā ar kultūras starpniecību var vislabāk stiprināt ES ārējo darbību. Ministri pieņēma secinājumus par to, kā attīstības sadarbība un starpkultūru dialogs var uzlabot migrantu un bēgļu integrāciju.

Pirmajos secinājumos ir atspoguļots tas, cik svarīga ir vispusīgāka pieeja kultūrai, pamatojoties uz globālo solidaritāti. Tajos Komisija un Augstā pārstāve ir aicināti iesniegt Padomei stratēģisku pieeju kultūrai un noteikt dažus pamatprincipus.

Padome uzsvēra, ka šāda pieeja būtu jāizmanto arī, risinot problēmas, ar kurām pašlaik saskaras ES, piemēram, migrācijas krīzi, radikalizāciju un ksenofobijas pieaugumu.

Secinājumi par starpkultūru dialogu ir daļa no kultūras darba plāna, kuru mērķis ir uzlabot izpratni starp uzņemošo valsti un migrantiem, un tie ir arī daļēja atbilde uz plašāku migrācijas stratēģiju, kura tika prasīta Eiropadomes sanāksmē 2015. gada oktobrī.

Sports var būt un patiešām ir svarīgs veids, kā mūsdienu sabiedrībā integrēt cilvēkus, jo īpaši jauniešus, kas atrodas nelabvēlīgā situācijā. Apmaiņa ar paraugpraksi šajā jomā var palīdzēt sniegt jauniešiem iespējas turpmākai attīstībai Romēns Šneiders, Luksemburgas sporta ministrs

Sports

Padome pieņēma secinājumus par bērnu fizisko nodarbību un sporta aktivitāšu veicināšanu, aicinot dalībvalstis paaugstināt izpratni par ieguvumiem, ko dod regulāra fiziskā aktivitāte no agrīnas bērnības, un sekmēt darbības, kas rosina bērnus uz aktīvu dzīvesveidu.

Ministri arī pārrunāja veidus, kā attīstīt sporta izglītojošo potenciālu, jo īpaši lai integrētu nelabvēlīgā situācijā esošus jauniešus, migrantus un nesen ieceļojušus bēgļus.

Diskusijās ar referātiem piedalījās divi vieslektori: Edvīns Mozess, bijušais olimpiskais čempions un pašlaik ASV Antidopinga aģentūras priekšsēdētājs, kā arī Pasaules antidopinga aģentūras Izglītības komitejas priekšsēdētājs, un Matjē Marels no Anglijas futbola premjerlīgas.

Abi runātāji iepazīstināja ar piemēriem par tādiem projektiem, kuros veiksmīgi apvienota izglītība un sports. Tomēr viņi uzsvēra, ka sports ir tikai līdzeklis, nevis mērķis, un ka joprojām būtiski ir pievērsties nodarbinātībai un izglītībai tur, kur ir nelabvēlīgi apstākļi.

Ministrs Šneiders paziņoja: "Sports var būt un patiešām ir svarīgs veids, kā mūsdienu sabiedrībā integrēt cilvēkus, jo īpaši jauniešus, kas atrodas nelabvēlīgā situācijā. Apmaiņa ar paraugpraksi šajā jomā var palīdzēt sniegt jauniešiem iespējas turpmākai attīstībai."