“Bāzele III”: starptautiskais banku tiesiskais regulējums

Kas ir “Bāzele III”?

Bāzeles vienošanās attiecas uz trim secīgiem starptautiskiem banku regulējuma nolīgumiem (Bāzele I, II un III), ko noteikusi Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (“BCBS”).

“BCBS” ir izstrādājusi standartus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka bankas un citas kredītiestādes uztur pietiekamu kapitālu un likviditāti, lai izpildītu savas saistības un absorbētu neparedzētus zaudējumus.

Jaunāko vienošanos, proti, “Bāzele III”, panāca starptautiskā līmenī, un tās mērķis ir risināt no 2007.–2008. gada globālās finanšu krīzes izrietošās sekas.

Lai bankām dotu laiku pielāgoties jaunajiem standartiem un lai jurisdikcijas varētu tos īstenot savā tiesiskajā regulējumā, “Bāzele III” pakāpeniski tiek ieviesta vairāku gadu garumā, un liela daļa no vienošanās tagad ir spēkā ES.

2024. gada 30. maijā Padome pieņēma jaunus noteikumus, kuru mērķis ir pabeigt starptautisko “Bāzele III” nolīgumu īstenošanu ES tiesību aktos. Praksē ar jaunajiem noteikumiem tiek grozīta Kapitāla prasību regula un Kapitāla prasību direktīva.

• “Bāzele III” reformas: jauni ES noteikumi, lai padarītu bankas noturīgākas pret ekonomikas satricinājumiem (paziņojums presei, 2024. gada 30. maijs)
• Bāzeles komiteja (starptautisko norēķinu banka)

Īsumā par “Bāzeles III” pabeigšanu

Bāzeles sistēma paredz, ka bankām ir jāizpilda riska kapitāla rādītāji, galveno uzmanību pievēršot bankas riska svērtajiem aktīviem (RSA). Bankām ir jātur noteikts apjoms regulējošām prasībām atbilstoša kapitāla attiecībā pret saviem riska svērtajiem aktīviem:

“Bāzeles III” galīgie elementi, kas pašlaik tiek īstenoti, ir šādi:

• izmaiņas standartizētajā pieejā riska svērto aktīvu noteikšanai, izmantojot kapitāla noteikumos skaidri definētus un kalibrētus parametrus,
• izmaiņas uz iekšējiem reitingiem balstītā pieejā (IRB pieejā), kas ļauj bankām pašām aplēst riska svērto aktīvu aprēķināšanā izmantotos parametrus (proti, ievadparametru minimālās robežvērtības ieviešana IRB pieejas parametriem),
• iespēja izmantot IRB pieeju ir atcelta attiecībā uz konkrētiem riska darījumu veidiem,
• bankas aprēķina pašu kapitāla minimālo robežvērtību (pasākumu, kas nosaka riska svērto aktīvu (pašu kapitāla) zemāko robežvērtību (minimālo robežvērtību), izmantojot savus iekšējos modeļus; tā tiek noteikta 72,5 % apmērā no standartizētās pieejas,
• jauns operacionālā riska satvars, kas attiecas uz zaudējumu risku, kuru rada neatbilstīgi vai nesekmīgi iekšējie procesi, cilvēki un sistēmas vai ārēji notikumi.

Par ko vēl ir panākta vienošanās?

Papildus tam, ka ir īstenota “Bāzeles III” vienošanās pēdējā daļa, ir panākta vienošanās par citiem grozījumiem Regulā 575/2013 (KPR) un Direktīvā 2013/36/ES (KPD):

stiprināt banku noturību pret vides, sociālajiem un pārvaldības (VSP) riskiem

nodrošināt stingrāku un saskaņotāku banku uzraudzību un riska pārvaldību visā ES, jo īpaši attiecībā uz trešo valstu banku filiālēm, kas saņēmušas atļauju ES

aizsargāt banku uzraudzības iestāžu neatkarību

Kā ES nodrošina banku stabilitāti un pragmatismu?

ES cenšas līdzsvarot regulējumu un inovāciju un vienlaikus risināt tādus jaunus traucējumus izraisošus faktorus kā klimata krīzi un kriptovalūtas.

Regulēšana bez apslāpēšanas

Ir jāīsteno globāli standarti, vienlaikus nodrošinot, ka tiek ievērotas ES banku sistēmas īpatnības. Lai izvairītos no banku nozares apslāpēšanas, regulējumam un inovācijai ir jāpastāv līdzās.

Lai to panāktu, ES pakāpeniski ievieš vairākus atbrīvojumus no “Bāzeles III” pašu kapitāla minimālās robežvērtības prasības. Šie atbrīvojumi cita starpā ir vērsti uz:

• režīmu dažiem “zema riska” nekustamā īpašuma aizdevumiem,
• aizdevumiem komercsabiedrībām, kurām nav piešķirts kredītreitings,
• objektu finansēšanu.

ES ir arī nolēmusi nodrošināt, ka pašu kapitāla minimālo robežvērtību piemēro atsevišķu struktūrvienību līmenī. Kapitāls ir jātur visos grupas līmeņos (gan mātesuzņēmumam, gan meitasuzņēmumam), nevis tikai mātesuzņēmuma līmenī (piemērošana grupas līmenī).

Tas aizsargā dalībvalstis, kurās banku grupu meitasuzņēmumi veic ārvalstu darbības, jo šādā veidā meitasuzņēmumiem krīzes pārvarēšanai nav jāpaļaujas uz mātes bankas atbalstu.

Pārskats par banku nozari

2020. gadā Eiropas Savienībā bija 5441 banka. Dalībvalsts ar vislielāko banku skaitu bija Vācija (28 % no ES kopējā skaita), tai sekoja Polija (11 %), Austrija un Itālija (katrā 9 %). Tas nozīmē, ka vairāk nekā puse no visām ES bankām atradās šajās četrās dalībvalstīs.

Banku pārrobežu darbības pārvaldība: trešo valstu filiāles

ES ir arī vienojusies par minimālo prasību saskaņošanas sistēmu attiecībā uz atļauju izsniegšanu tādām filiālēm, ko dalībvalstīs iedibinājušas trešās valstīs inkorporētas bankas (trešo valstu filiāles), un attiecībā uz šo filiāļu uzraudzību.

Šis vienotais ES regulējums prasa delikātu līdzsvarošanu starp nepieciešamajām atļauju izsniegšanas prasībām un to, cik svarīga ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir ES integrācija pasaules tirgos, finansējuma avotos un banku produktos.

Satvars ietver:

• stingras, bet samērīgas licencēšanas un uzraudzības prasības,
• ierobežotus atbrīvojumus noteikta veida uzņēmumiem un darījumiem,
• pietiekami ilgu pārejas periodu, lai nozare varētu pielāgoties jaunajam regulējumam un turpināt esošās līgumattiecības.

Neprognozējamu risku mazināšana

ES ņem vērā tādus jaunus globālus izaicinājumus kā, piemēram, ar klimatu saistītus finanšu riskus un kiberriskus, kā arī darbības noturību. Svarīgi nolīguma aspekti attiecas uz vides un kriptovalūtu riskiem.

Bankām ir būtiska nozīme klimata pārmaiņu mīkstināšanā. ES prasa bankām integrēt vides, sociālos un pārvaldības (VSP) riskus to pārvaldības struktūrās, riska pārvaldības sistēmās un stratēģiskās plānošanas procesos. Tas ietver VSP risku identificēšanu, novērtēšanu, uzraudzību un pārvaldību vispārējās riska pārvaldības prakses ietvaros.

Bankas tiek mudinātas apsvērt savu aizdevumu un ieguldījumu darbību ietekmi uz vides un sociālajiem faktoriem, kā arī pārvaldības jautājumiem. Turklāt no bankām tiks prasīts, lai:

• veicot iekšējos riska pārvaldības un atbilstības uzdevumus, tās ņemtu vērā ES mērķi līdz 2050. gadam panākt oglekļneitralitāti, kā arī attiecīgos saskaņotos ES ilgtspējas mērķus,
• tām būtu zemāka riska pakāpe attiecībā uz pakļautību ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai (40 %), lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un atbalstītu banku lomu zaļās pārkārtošanās finansēšanā.

Vienlaikus, lai nodrošinātu aizsardzību no iespējamas kriptovalūtas nestabilitātes, ir ieviestas kapitāla maksas banku ieguldījumiem kriptoaktīvos. Saskaņā ar Regulu par ES kriptoaktīvu tirgiem (KAT regulu) šīs maksas darbosies uz pārejas noteikumu pamata, līdz Eiropas Savienībā tiks īstenoti starptautiskie standarti par kriptoaktīvu prudenciālo režīmu, kas pašlaik tiek finalizēti Bāzeles ietvaros.

• Kriptoaktīvi: kā ES regulē tirgus (vispārīga informācija)

Pārredzamība attiecībā uz banku vadītājiem

Nolīgumā ir iekļauti arī noteikumi, kuru mērķis ir novērst nepiemērotu personu iecelšanu banku valdēs, vienlaikus veicinot daudzveidību un dzimumu līdzsvaru.

Lielām banku struktūrām par valdes izpildlocekļu un priekšsēdētāju amata kandidātu piemērotības novērtējumu vismaz 30 dienas pirms iecelšanas amatā būs jāapmainās ar informāciju ar savu uzraudzītāju.

Ja vadības struktūras locekļi neatbilst piemērotības prasībām, dalībvalstīm jānodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir nepieciešamās pilnvaras novērst viņu iecelšanu amatā vai atstādināt šādus locekļus no vadības struktūras.

Kādas priekšrocības ir ES iedzīvotājiem?

Jaunais banku nolīgums ne tikai nodrošinās stabilitāti banku nozarē, bet arī būtiski ietekmēs iedzīvotājus.