Kopīgs iepirkums aizsardzības jomā
ES veicina kopīgu iepirkumu, izmantojot dažādas iniciatīvas. Dalībvalstu sadarbība aizsardzības iepirkuma jomā paaugstina efektivitāti un ļauj ietaupīt izmaksas.
Kāpēc ir vajadzīgs kopīgs iepirkums?
Dalībvalstu sadarbībai aizsardzības iepirkuma jomā ir izšķiroša nozīme, lai novērstu Eiropas aizsardzības tirgu sadrumstalotību un spēju, organizācijas un izdevumu nevajadzīgu dublēšanos.
Kopīgs iepirkums ir prakse, kad divas vai vairākas dalībvalstis kopīgi iegādājas preces vai pakalpojumus, lai:
- paaugstinātu valsts izdevumu efektivitāti,
- radītu izmaksu ietaupījumus,
- veidotu lielāku solidaritāti,
- uzlabotu sadarbspēju.
Kopīgs iepirkums arī palīdz palielināt apjomradītus ietaupījumus dalībvalstu iepirkuma procedūrās, tādējādi padarot Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un industriālo bāzi konkurētspējīgāku un efektīvāku.
Aizsardzības jomas iepirkums ir kļuvis īpaši aktuāls tieši pēdējā laikā sakarā ar krasi izmainīto drošības situāciju Eiropā, ko izraisīja Krievijas militārā agresija pret Ukrainu.
ES atbalsta dalībvalstu sadarbību aizsardzības iepirkuma jomā, izmantojot vairākas iniciatīvas, piemēram:
- Rīcība Eiropas drošības labā,
- Eiropas Aizsardzības industrijas programma,
- Instruments aizsardzības industrijas pastiprināšanai, izmantojot kopīgu iepirkumu,
- Aizsardzības iepirkuma direktīva.
Rīcība Eiropas drošības labā
Izmantojot instrumentu “Rīcība Eiropas drošības labā” (SAFE), ES sniedz finansiālu palīdzību aizdevumu veidā līdz 150 miljardu EUR vērtībā. Palīdzības mērķis ir palīdzēt ES dalībvalstīm ātri un būtiski palielināt investīcijas aizsardzības jomā, izmantojot kopīgu iepirkumu.
Regula, ar ko izveido SAFE instrumentu, stājās spēkā 2025. gada 29. maijā.
Tas ir Eiropas Komisijas 2025. gada martā iesniegtā plāna “ReArm Europe / Gatavība 2030” pirmais pīlārs.
Kas ir instruments “Rīcība Eiropas drošības labā” (SAFE)?
Eiropas Aizsardzības industrijas programma
Padome 2025. gada 8. decembrī pieņēma Eiropas aizsardzības industrijas programmu (EDIP). Ar EDIP starpniecību ES dotāciju veidā nodrošinās 1,5 miljardus EUR, lai laikposmā no 2025. līdz 2027. gadam palielinātu ES aizsardzības gatavību.
EDIP finansē Eiropas Savienība no sava ilgtermiņa budžeta (daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam). Viens no EDIP pīlāriem ir kopīgais iepirkums.
Eiropas Aizsardzības industrijas programma
Aizsardzības industrijas stiprināšana, izmantojot kopīgu iepirkumu
2023. gada 19. oktobrī stājās spēkā regula, ar ko izveido instrumentu Eiropas aizsardzības industrijas pastiprināšanai, izmantojot kopīgu iepirkumu (EDIRPA).
Šis jaunais instruments stimulē dalībvalstis kopīgi iepirkt aizsardzības ražojumus, un tā rīcībā ir līdzekļi 300 miljonu EUR apmērā.
EDIRPA finansē Eiropas Savienība no sava ilgtermiņa budžeta (daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam).
Regula paredz skaidrus nosacījumus, lai nodrošinātu, ka Eiropas aizsardzības industrija gūst labumu no instrumenta. Piemēram, darbuzņēmējiem un apakšuzņēmējiem:
- jābūt iedibinātiem un to pārvaldības izpildstruktūrām jāatrodas ES vai asociētā valstī (Islandē, Lihtenšteinā vai Norvēģijā),
- tos nedrīkst kontrolēt neasociēta trešā valsts.
Vienlaikus gatavos ražojumos vismaz 65 % sastāvdaļu izcelsmei jābūt ES vai asociētā valstī, un dalībvalstis drīkst iepirkt tikai tādus ražojumus, uz kuriem neattiecas nekādi neasociētu trešo valstu noteikti ierobežojumi, kas mazinātu to spēju tos izmantot.
Aizsardzības iepirkuma direktīva
ES direktīva par aizsardzības un sensitīviem drošības jomas iepirkumiem stājās spēkā 2009. gada 14. jūlijā.
Direktīvā ir izklāstīti Eiropas noteikumi par ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma, kā arī saistīto būvdarbu un pakalpojumu iepirkumu aizsardzības vajadzībām. Tajā arī izklāstīti noteikumi par sensitīvu piegāžu, būvdarbu un pakalpojumu iepirkumu drošības nolūkos.
Noteikumi:
- ir pielāgoti aizsardzības iepirkuma specifikai,
- uzlabo pārredzamību un atvērtību aizsardzības tirgos starp ES valstīm,
- nodrošina individuālu valstu drošības interešu aizsardzību.
Skatīt arī
Eiropas aizsardzības gatavība
ES finansējums aizsardzībai
Valsts izņēmuma klauzula attiecībā uz aizsardzības izdevumiem
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 18. februāris