ES finansējums aizsardzībai
ES palielina savus aizsardzības izdevumus, izmantojot vairākas iniciatīvas un instrumentus ES budžeta ietvaros.
Kā ES finansē aizsardzību?
ES finansē aizsardzību, izmantojot dažādus instrumentus sava budžeta ietvaros, lai atbalstītu pētniecības, izstrādes, ražošanas, iepirkuma un infrastruktūras projektus.
Lai gan drošība un aizsardzība joprojām ir valstu kompetencē, ES papildina un pastiprina dalībvalstu individuālos centienus, gan ļaujot tām palielināt valsts aizsardzības izdevumus, gan izmantojot ES budžeta resursus.
Galvenais aizsardzības finansēšanas instruments ir Eiropas Aizsardzības fonds, kas tika izveidots 2021. gadā, lai atbalstītu pētniecību un izstrādi aizsardzības jomā. ES arī finansē militārās mobilitātes projektus saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, palīdzot nodrošināt infrastruktūras piemērotību gan civilam, gan militāram lietojumam.
Tā kā kopš Krievijas agresijas kara pret Ukrainu sākuma 2022. gadā ir radikāli mainījusies drošības situācija, ES ir palielinājusi savus aizsardzības izdevumus ES budžetā.
Šajā sakarā ES pieņēma:
- divus pagaidu instrumentus 2023. gadā, lai atbalstītu munīcijas ražošanu un stiprinātu Eiropas aizsardzības industriju, izmantojot kopīgu iepirkumu,
- Eiropas aizsardzības industrijas programmu 2025. gadā.
ES pašlaik strādā pie spēkā esošo noteikumu un procedūru vienkāršošanas, lai mazinātu šķēršļus ES tiesību aktos aizsardzības nozarē un paātrinātu piekļuvi ES līdzekļiem.
Eiropas Aizsardzības fonds
Eiropas Aizsardzības fonds (EAF) sāka darbību 2021. gada 29. aprīlī.
Fonda kopējais budžets saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.–2027. gadam sākotnēji bija gandrīz 7,3 miljardi EUR faktiskajās cenās, kas tika piešķirts, lai finansētu sadarbīgus aizsardzības pētniecības un sadarbības spēju attīstības projektus.
Līdz ar DFS vidusposma pārskatīšanu EAF budžets tika palielināts par 1,5 miljardiem EUR projektiem Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformas ietvaros.
Papildinot un pastiprinot dalībvalstu centienus, šis fonds veicina sadarbību starp visu lielumu un dažādas ģeogrāfiskās izcelsmes uzņēmumiem un pētniecības dalībniekiem Eiropas Savienībā sadarbspējīgu aizsardzības tehnoloģiju un ekipējuma pētniecības un izstrādes jomā.
Fonda mērķis ir:
- veidot konkurētspējīgu, inovatīvu un efektīvu Eiropas aizsardzības industriju,
- veicināt pārrobežu sadarbību un radīt integrētāku aizsardzības tirgu ES,
- sekmēt kopīgu pētniecību un aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju attīstību,
- veicināt ES stratēģisko autonomiju.
Eiropas Aizsardzības industrijas programma
Padome 2025. gada 8. decembrī pieņēma Eiropas aizsardzības industrijas programmu (EDIP).
Ar EDIP starpniecību ES dotāciju veidā nodrošinās 1,5 miljardus EUR, lai laikposmā no 2025. līdz 2027. gadam palielinātu ES aizsardzības gatavību. Tā arī atbalsta Ukrainu, izmantojot īpašu instrumentu, kura vērtība ir 300 miljonu EUR.
Programma īsteno vairākus Eiropas aizsardzības industriālajā stratēģijā (EDIS) ierosinātos pasākumus, ar ko Eiropas Komisija un Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos iepazīstināja 2024. gada martā.
Eiropas Aizsardzības industrijas programma
Dinamiskas un ātras aizsardzības inovācijas programma
Padome un Eiropas Parlaments 2026. gada 15. jūlijā panāca politisku vienošanos par priekšlikumu izveidot jaunu 115 miljonu EUR vērtu programmu dinamiskai un ātrai inovācijai aizsardzības jomā (AGILE).
AGILE mērķis ir sniegt ātru, dinamisku un mērķtiecīgu finansiālo atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), tostarp jaunuzņēmumiem un augošiem uzņēmumiem. Tā jo īpaši koncentrēsies uz atbalstu jaunu un revolucionāru aizsardzības ražojumu izstrādei un testēšanai, tostarp civilo tehnoloģiju pielāgošanai aizsardzības lietojumiem.
Plānots, ka jaunā programma sāks darboties 2027. gada sākumā.
Militārā mobilitāte
ES finansē militārās mobilitātes projektus, izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu. Šie projekti, kuriem pieejams budžets 1,74 miljardu EUR apmērā, uzlabo militārās mobilitātes koridorus, lai bruņotie spēki varētu ātrāk un labāk pārvietoties pāri robežām un nodrošinātu, ka infrastruktūra ir pielāgota gan civiliem, gan aizsardzības mērķiem.
Līdzko būs pieņemts 2021.–2027. gada kohēzijas politikas vidusposma pārskats, dalībvalstis varēs pārvietot līdzekļus no savām kohēzijas politikas programmām uz militārās mobilitātes iniciatīvām, ja tās to vēlēsies.
Daži projektu piemēri šajā satvarā ir dzelzceļu būvniecība un modernizācija, tīkla autoceļu posmu modernizācija un divējāda lietojuma infrastruktūras uzlabošana jūras ostās, lidostās un iekšējos ūdensceļos.
2025. gada novembrī Eiropas Komisija un Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos nāca klajā ar militārās mobilitātes paketi, kuras mērķis ir nodrošināt karaspēka, ekipējuma un militāro aktīvu netraucētu pārvietošanu visā ES.
Pakete sastāv no regulas priekšlikuma un kopīga paziņojuma. 2026. gada 17. jūnijā Padome apstiprināja pilnvarojumu sarunām ar Eiropas Parlamentu par minēto regulu.
Munīcijas ražošana
Padome 2023. gada martā vienojās par trīs virzienu plānu, kā mērķis ir paātrināt munīcijas un raķešu piegādi un kopīgu iepirkumu Ukrainas vajadzībām. Pirmos divus virzienus, kuru katra vērtība ir viens miljards EUR, finansē no Eiropas Miera mehānisma (instrumenta, ko dalībvalstis finansē tieši).
ES 2023. gada 20. jūlijā īstenoja plāna trešo virzienu – regulu par munīcijas ražošanas atbalstīšanu (ASAP). Šo pagaidu instrumentu finansē no ES budžeta.
Ar programmu, kuras budžets ir 500 miljoni EUR, tika finansēti projekti, kuru mērķis ir stimulēt sprāgstvielu, pulvera, lādiņu un raķešu ražošanu, testēšanu un rekondicionēšanas sertifikāciju.
Ar ASAP starpniecību ES finansiāli atbalstīja ES rūpnieciskās ražošanas jaudas pastiprināšanu zeme–zeme un artilērijas munīcijas, kā arī raķešu ražošanai.
Kopīgs iepirkums aizsardzības jomā
2023. gada 18. oktobrī stājās spēkā regula, ar ko izveido pagaidu instrumentu Eiropas aizsardzības industrijas pastiprināšanai, izmantojot kopīgu iepirkumu (EDIRPA).
Šis instruments stimulē dalībvalstis kopīgi iepirkt aizsardzības ražojumus, un tā budžets ir 310 miljoni EUR, no kuriem 300 miljonus EUR piešķir ES un 10 miljonus EUR – Norvēģija. To finansē no ES budžeta. EDIRPA ietvaros organizētajos projektos bija iesaistītas 20 ES valstis.
Šis instruments arī palīdz palielināt dalībvalstu iepirkuma procedūru apjomradītos ietaupījumus, tādējādi padarot Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un industriālo bāzi konkurētspējīgāku un efektīvāku.
ES arī atbalsta investīcijas aizsardzības jomā, izmantojot kopīgu iepirkumu ar instrumentu “Rīcība Eiropas drošības labā” (SAFE), kas nodrošina aizdevumus līdz 150 miljardu EUR vērtībā dalībvalstīm, kuras tos pieprasa.
SAFE instrumentu, ko pieņēma 2025. gada 27. maijā, finansē Eiropas Savienība, izmantojot savu aizņemšanās spēju, konkrēti – emitējot ES obligācijas.
Kopīgais iepirkums ir arī viens no pīlāriem Eiropas Aizsardzības industrijas programmā (EDIP), par ko Padome un Eiropas Parlaments vienojās 2025. gada 16. oktobrī.
Kopīgs iepirkums aizsardzības jomā
Noteikumu un procedūru vienkāršošana aizsardzības nozarē
Saistībā ar plānu “ReArm Europe / Gatavība 2030” Eiropas Komisija ir ierosinājusi:
- pasākumus tiesiskā un administratīvā regulējuma vienkāršošanai aizsardzības nozarē (Aizsardzības gatavības “Omnibus” pakete),
- jaunus mērķorientētus grozījumus esošajās ES finansēšanas programmās.
Aizsardzības gatavības “Omnibus” pakete
Padomes prezidentvalsts un Eiropas Parlamenta sarunu vedēji 2026. gada 10. jūnijā panāca provizorisku vienošanos par jauniem tiesību aktiem, kas vienkāršos iepirkumu drošības un aizsardzības jomā, atvieglos investīcijas aizsardzībā un atbalstīs aizsardzības industriju.
Vienkāršoto tiesību aktu mērķis ir novērst administratīvus kavēkļus iepirkumā, paātrināt atļauju piešķiršanas procedūras, atvieglot ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumus ES iekšienē un stiprināt ES iekšējo sadarbību.
Šī vienošanās dalībvalstīm un nozarei pavērs pārskatāmāku ceļu ātrai rīcībai un stiprinās Eiropas aizsardzības spējas.
- Vienkāršošana: Padome un Parlaments panāk vienošanos par ES aizsardzības industrijas un gatavības stiprināšanu (paziņojums presei, 2026. gada 10. jūnijs)
- ES noteikumu vienkāršošana
Grozījumi esošajās ES finansēšanas programmās
Padome 2025. gada 18. decembrī pieņēma regulu, lai stimulētu ar aizsardzību saistītas investīcijas no ES budžeta. Ar šiem pasākumiem īsteno plānu “ReArm Europe / Gatavība 2030”, un to mērķis ir veicināt ātrākas, elastīgākas un koordinētākas investīcijas Eiropas aizsardzības tehnoloģiskajā un industriālajā bāzē.
Ar jaunajiem noteikumiem tiek grozītas piecas esošās ES finansēšanas programmas:
- programma “Digitālā Eiropa”,
- “Apvārsnis Eiropa”,
- Eiropas Aizsardzības fonds,
- Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments,
- Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platforma.
Turklāt vienošanās ietver nozīmīgu lēmumu iesaistīt Ukrainu Eiropas Aizsardzības fondā.
Skatīt arī
Eiropas aizsardzības gatavība
Valsts izņēmuma klauzula attiecībā uz aizsardzības izdevumiem
Kas ir instruments “Rīcība Eiropas drošības labā” (SAFE)?
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 15. jūlijs