Skip to content

Eiropas platforma nedeklarēta darba apkarošanai

2014. gada 9. aprīlī Komisija ierosināja izveidot Eiropas platformu nedeklarēta darba apkarošanai. Tajā kopīgi darbosies Komisija, sociālie partneri un ES valstu iestādes, kas atbild par nedeklarēta darba apkarošanu, piemēram, darba inspekcijas un sociālā nodrošinājuma iestādes.

Tās apmainīsies ar informāciju un paraugpraksi attiecībā uz nedeklarēta darba apkarošanu. Ar platformu arī tiks veicinātas mācības dažādu valstu personālam, un tajā tiks apzināti kopīgi principi attiecībā uz inspekcijām.

Nedeklarēts darbs skaitļos

  • €200 – vidējā summa, ko ikviens eiropietis gadā iztērē par nedeklarētām precēm un pakalpojumiem
  • €300 – vidējais gada ienākums (mediāna) no nedeklarēta darba
  • 11 % eiropiešu (katrs devītais) atzīst, ka pagājušajā gadā ir pirkuši preces vai pakalpojumus, kas saistīti ar nedeklarētu darbu
  • 15–20 % no Eiropas IKP – lēstais ēnu ekonomikas apjoms

Avots: Eirobarometra aptauja "Nedeklarēts darbs Eiropas Savienībā"

Kāpēc tas vajadzīgs?

Nedeklarēts darbs tiek definēts kā jebkāda likumīga darbība, kuru veic par atlīdzību, bet kuru "nedeklarē valsts iestādēm".

Nedeklarēts darbs negatīvi ietekmē darba ņēmējus, uzņēmumus un valdības.

Darba ņēmējiem nedeklarēts darbs nozīmē:

  • mazākas pensijas tiesības,
  • ierobežotāku piekļuvi veselības aprūpei,
  • sliktus darba apstākļus,
  • iespējamus darba tiesību pārkāpumus.

Uzņēmumiem tas rada negodīgu konkurenci, jo tie uzņēmumi, kuri nedeklarē savus darba ņēmējus, gūst nepelnītas priekšrocības.

Valdībām tas nozīmē zemākus nodokļu un sociālā nodrošinājuma ieņēmumus.

Par nedeklarēta darba apkarošanu ir un arī turpmāk būs atbildīgas dalībvalstis. Ar ierosinātās platformas palīdzību tās varēs apmainīties ar informāciju, īpaši pārrobežu gadījumos, kad nav viegli konstatēt nedeklarētu darbu un piemērot par to sankcijas.

Ar šo platformu tiks aizpildīts vakuums, jo līdz šim nepastāvēja ES līmeņa sadarbība starp valstu iestādēm, kas apkaro nedeklarētu darbu pāri robežām.

Darbības apjoms

Platforma attieksies uz visām nedeklarētā darba formām, tostarp fiktīvu pašnodarbinātību, ko izmanto, lai maskētu cilvēka nodarbinātību ar nolūku samazināt nodokļu un sociālā nodrošinājuma maksājumus.

Dalība platformā

Ar lēmumu tiek izveidota platforma, kurā ir iesaistītas visas dalībvalstis. Platforma ir forums speciālistiem, nevis politikas veidošanas struktūra.

Katra valsts iecels augsta līmeņa pārstāvi saziņai ar visām iestādēm, kas valsts līmenī atbild par nedeklarēta darba apkarošanu. Platformas dalībnieki būs arī Komisija un četri ES līmenī organizētu sociālo partneru pārstāvji (2 no uzņēmumiem un 2 no arodbiedrībām).

Platformas darbā būs iesaistīti arī sociālie partneri no nozarēm, kurās nedeklarētais darbs ir plaši izplatīts, pārstāvji no "Eurofound", Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA), SDO un EEZ valstīm.

Darbības

Platformas darbs attieksies uz dažādiem nedeklarētā darba aspektiem, kuri ir saistīti ar darba tiesībām, veselību un drošību, sociālo nodrošinājumu un nodokļiem.

Platforma ļaus:

  • ekspertiem no visas Eiropas Savienības dalīties informācijā un apmainīties ar paraugpraksi,
  • izvērtēt valstu un ES instrumentus nedeklarēta darba apkarošanai,
  • izpētīt jaunas iespējas, kā vērsties pret nedeklarētu pārrobežu darbu, uzlabojot datu apmaiņu starp valstu iestādēm un apzinot kopīgus principus attiecībā uz inspekcijām,
  • veicināt kopīgus mācību pasākumus un personāla apmaiņu.

Darbs Padomē

Komisija 2014. gada 9. aprīlī iesniedza priekšlikumu Padomei un Eiropas Parlamentam. Padomes prezidentvalsts un Parlaments pēc trialoga sanāksmju kārtas 2015. gada 11. novembrī panāca provizorisku vienošanos. 2015. gada 20. novembrī Pastāvīgo pārstāvju komiteja apstiprināja sarunās ar Eiropas Parlamentu panāktā kompromisa tekstu.

Eiropas Parlaments 2016. gada 2. februārī pirmajā lasījumā pieņēma lēmumu, ar ko tiek izveidota platforma, lai risinātu nedeklarēta darba problēmu. Padome to oficiāli pieņēma 2016. gada 24. februārī.

Stāšanās spēkā

Lēmumu parakstīja abu iestāžu priekšsēdētāji, un tas 2016. gada 11. martā tika publicēts "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī". Platforma oficiāli sāka darboties 2016. gada maijā.