Skip to content

Eiropas pusgads 2014. gadā

2014. gada novembris

Eiropas Komisijas sagatavotais 2015. gada izaugsmes pētījums 

2015. gada izaugsmes pētījumā Eiropas Komisija iesaka ES ekonomikas un sociālajā politikā 2015. gadā noteikt trīs galvenās prioritātes:

  • investīcijas,
  • strukturālas reformas,
  • fiskālā atbildība.

Investīcijas. Eiropas Savienībā ir vajadzīgas, lai modernizētu sociālās drošības sistēmas, finansētu izglītību, pētniecību un inovāciju, padarītu enerģijas sistēmas videi draudzīgākas un efektīvākas, modernizētu transporta infrastruktūru un izvērstu plašu un ātrāku platjoslas tīklu. Lai turpinātu veicināt investīcijas, 26. novembrī Komisija nāca klajā ar € 215 miljardu vērtu investīciju plānu 2015.–2017. gadam. Šo plānu, ka arī lēmuma priekšlikumu par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda izveidošanu apspriedīs Padome, un pēc tam tas tiks iesniegts Eiropadomei apstiprināšanai. 

Strukturālas reformas. ES līmenī Komisija iesaka padziļināt vienoto tirgu, galvenokārt cenšoties novērst atlikušos regulatīvos un neregulatīvos šķēršļus dažādās nozarēs, piemēram, enerģētikā, telesakaros, transportā un preču un pakalpojumu vienotajā tirgū. 

Fiskālā atbildība. Komisija iesaka īstenot atbildīgu un izaugsmei labvēlīgu fiskālo politiku saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu un ņemot vērā katras dalībvalsts situāciju.

Eiropas Komisijas sagatavotais vienotā nodarbinātības ziņojuma priekšlikums 

Šis ziņojums papildina gada izaugsmes pētījumu. Tajā dots pārskats par nodarbinātības situāciju ES un par reformām, ko dalībvalstis 2014. gadā veikušas, lai radītu darbvietas un uzlabotu sociālās aizsardzības sistēmas. 

Tas ietver arī rezultātu pārskatu par rādītājiem, ar kuriem vērtē sociālās un ekonomiskās atšķirības Eiropas Savienībā. 

Ziņojumā secināts, ka bezdarbs ES pamazām sarūk, lai gan joprojām ir augsts – bez darba ir 24,6 miljoni cilvēku (10,1 %). Arī jauniešu bezdarbs ir augsts, tomēr situācija lēnām uzlabojas.  

Ziņojumu apstiprinās Padome, un pēc tam to iesniegs Eiropadomei.

Eiropas Komisijas sagatavotais 2015. gada brīdināšanas mehānisma ziņojums 

Ziņojums liecina, ka makroekonomiskā nelīdzsvarotība un tās nozīmīgākās sociālās sekas ES joprojām sagādā nopietnas bažas. Tajā norādīts, ka ekonomikas atlabšanas lēnais temps un ļoti zemā inflācija ir šķērslis tam, lai nelīdzsvarotības un ar to saistīto makroekonomisko risku samazinājums būtu izteiktāks. 

Komisija vēl sagatavos padziļinātus pārskatus par 16 dalībvalstīm: Apvienoto Karalisti, Beļģiju, Bulgāriju, Franciju, Horvātiju, Itāliju, Īriju, Nīderlandi, Portugāli, Rumāniju, Slovēniju, Somiju, Spāniju, Ungāriju, Vāciju un Zviedriju.

2014. gada jūnijs

Eiropadome apstiprina konkrētām valstīm adresētus ieteikumus

Eiropadome apstiprināja konkrētām valstīm adresētus ieteikumus un tādējādi noslēdza 2014. gada Eiropas pusgadu. No ES dalībvalstīm sagaida, ka tās saskaņā ar valsts atbildības un sociālā dialoga principiem ievēros tām sagatavotos ieteikumus, izstrādājot savus budžetus un strukturālās reformas, kā arī nodarbinātības un sociālajā politikā. Pēc Eiropadomes domām, ieteikumu īstenošanai ir būtiska nozīme, lai paātrinātu ekonomikas izaugsmi. 

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš strukturālām reformām, kas veicina izaugsmi un uzlabo fiskālo ilgtspējību. Vadītāji uzsvēra virkni pasākumu, ar kuriem varētu panākt lielāku izaugsmi un nodrošināt vairāk darbvietu. Tie ietver:

  • mazināt nodokļu īpatsvaru darbaspēka izmaksās (proti, starpību starp algu izmaksām, kas rodas darba devējam, un neto algu, ko saņem darba ņēmējs),
  • reformēt preču un pakalpojumu tirgus,
  • reformēt valsts pārvaldi,
  • uzlabot uzņēmējdarbības un inovācijas vidi,
  • atvieglot piekļuvi finansējumam,
  • uzlabot tīklu nozaru (piemēram, enerģētikas un telesakaru nozares) darbību,
  • reformēt izglītību.

Padome un Eiropas Komisija pārraudzīs īstenošanu un vajadzības gadījumā rīkosies.

Konkrētām valstīm adresēti ieteikumi 2014. gadam

Kiprai un Grieķijai piemēro makroekonomikas korekciju programmas. Tāpēc, lai novērstu dublēšanos, šīm abām valstīm nav sniegti konkrētām valstīm adresēti ieteikumi.

Komisija izdod konkrētām valstīm adresētus ieteikumus 2014. un 2015. gadam

Komisijas sagatavotajos konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos 2014. gadam īpaša uzmanība veltīta darbībām, ar kurām tiktu sekmēta izaugsme un darbvietu radīšana, vienlaikus nodrošinot stabilu valsts finanšu sistēmu pēckrīzes ekonomikā. Tajos izvērtēts 2013. gadā panāktais progress un ietvertas norādes par valsts politikas īstenošanu 2014. un 2015. gadā.

2014. gadam paredzētie ieteikumi ir adresēti atsevišķi 26 valstīm (visām ES valstīm, izņemot Grieķiju un Kipru, kurās īsteno ekonomikas korekciju programmu), kā arī eurozonai kopumā. 

Komisija secināja, ka ES pakāpeniski atgriežas pie izaugsmes, bet šī izaugsme joprojām ir nevienmērīga un trausla. Tāpēc Komisija mudina dalībvalstis turpināt reformu īstenošanu. 

Uzlabojumi kopš 2013. gada:

  • atgriežas ekonomiskā izaugsme,
  • publiskās finanses visā ES uzlabojas,
  • īstenotās reformas vissmagāk skartajās valstīs nes augļus,
  • vairākās valstīs samazinās budžeta deficīts, kā rezultātā veidojas līdzsvarotāka ekonomikas situācija visā ES,
  • sagaidāms, ka nodarbinātības līmenis nākamgad palielināsies. 

Komisija ir identificējusi šādus galvenos uzdevumus 2014. gadā:

  • cīņa ar augsto bezdarba līmeni,
  • nodokļu sloga pārcelšana no darbaspēka uz patēriņu un vides nodokļiem,
  • privāto ieguldījumu sekmēšana,
  • konkurētspējas palielināšana ekonomikā, īstenojot strukturālās reformas,
  • valsts parāda turpmāka mazināšana.

Komisija ir arī ieteikusi ES Padomei atcelt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu) 6 valstīs: Austrijā, Beļģijā, Čehijas Republikā, Dānijā, Nīderlandē un Slovākijā. Minētos ieteikumus pieņēma Ekonomikas un finanšu padome 2014. gada 20. jūlijā. 

2014. gada marts

Pavasara Eiropadomes sanāksme

Eiropadome 20. un 21. marta sanāksmē pieņēma secinājumus, kuros ietvertas stratēģiskas politiskās norādes dalībvalstīm attiecībā uz Eiropas pusgadu. Vadītāji secināja, ka 2014. gadā dalībvalstu valsts reformu programmās un stabilitātes un konverģences programmās būtu jāpievēršas problēmām, kas identificētas 2013. gada konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos, kā arī Komisijas nesenajā analīzē par makroekonomikas nelīdzsvarotību un fiskālo neatbilstību, tostarp tās padziļinātajos pārskatos.

Komisija pabeidz 17 dalībvalstu padziļinātus pārskatus par makroekonomikas nelīdzsvarotību

Komisija veica padziļinātus pārskatus Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Bulgārijā, Dānijā, Francijā, Horvātijā, Itālijā, Īrijā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Vācijā un Zviedrijā.

Tā identificēja nelīdzsvarotību visās minētajās valstīs un secināja, ka Horvātijā, Itālijā un Slovēnijā ir izveidojusies pārmērīga makroekonomikas nelīdzsvarotība. Spānija pēdējā gada laikā ir panākusi nozīmīgu korekciju, kas dod iespēju Komisijai secināt, ka šajā valstī nelīdzsvarotība vairs nav pārmērīga, kaut arī saglabājas ievērojami riski.

Galvenie secinājumi par valstīm kopumā

Analīze parāda, ka makroekonomikas nelīdzsvarotība, kas ir veidojusies daudzu gadu garumā, pakāpeniski mazinās. Ekonomikas atveseļošanā tiek gūti panākumi, kaut gan problēmas joprojām pastāv.

Starp problēmām un vājajām vietām, kas ir kopīgas vairākām dalībvalstīm, Komisija uzsver parāda attiecības samazināšanas ietekmi uz vidēja termiņa izaugsmi, privātā parāda, valsts parāda un ārējo saistību ilgtspēju saistībā ar ļoti zemu inflāciju, vajadzību nodrošināt pietiekamu kredītlīdzekļu plūsmu dzīvotspējīgām aktivitātēm neaizsargātās ekonomikās sadrumstalotā finanšu sistēmā, kā arī ļoti augsto bezdarba līmeni vairākās valstīs.

Tiek gaidīts, ka dalībvalstis padziļināto pārskatu un finansiālo prognožu atziņas ņems vērā savās valsts reformu programmās un stabilitātes un konverģences programmās.

No dalībvalstīm, kurās atklāta pārmērīga makroekonomikas nelīdzsvarotība, sagaida izklāstu par visaptverošiem un detalizētiem politiskiem reakcijas pasākumiem. Programmu novērtējumu veic 2014. gada jūnijā, lai noteiktu, vai tajās paredzēti pietiekami atbildes pasākumi uz identificētajām problēmām.

2014. gada februāris

Padomes secinājumi par 2014. gada izaugsmes pētījumu

Savos secinājumos Padome pārsvarā ir vienisprātis ar Komisijas analīzi par ekonomikas situāciju un politiskajiem uzdevumiem ES. Tā atgādina par 2013. gada decembra Eiropadomes secinājumiem par ekonomikas politikas koordinācijas un reformu galvenajām jomām.

Komisijas 2014. gada izaugsmes pētījumā izvērtēta ekonomikas un sociālā situācija Eiropā un izklāstītas vispārīgas politiskās prioritātes Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm. Pētījums ir sākuma punkts 2014. gada Eiropas pusgadam.

Gada izaugsmes pētījumā identificētas šādas piecas vispārīgas politiskās prioritātes 2014. gadam:

  • īstenot diferencētu uz izaugsmi vērstu fiskālo konsolidāciju un ilgtermiņā nodrošināt publisko finanšu ilgtspēju,
  • atsākt ekonomikas kreditēšanu,
  • sekmēt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un darbvietas, kā arī konkurētspēju,
  • cīnīties ar bezdarbu un krīzes sociālajām sekām,
  • modernizēt valsts pārvaldi.

Padomes secinājumi par 2014. gada brīdināšanas mehānisma ziņojumu

Padome pauž gandarījumu par progresu, ko dalībvalstis sasniegušas, koriģējot gan iekšējo, gan ārējo makroekonomikas nelīdzsvarotību, jo īpaši saistībā ar tekošā konta deficītu, konkurētspēju, fiskālo deficītu un finanšu sektoru, tādējādi veicinot līdzsvara atjaunošanu gan ES, gan eurozonā.

Tomēr ir nepieciešams turpmāks progress, lai risinātu nelīdzsvarotību, kas rada bažas par ilgtspēju, tostarp augstu valsts un privātā sektora parāda līmeni, kā arī augstus ārējā parāda līmeņus.

Komisijas 2014. gada brīdināšanas mehānisma ziņojumā aicināts veikt padziļinātu pārskatu par makroekonomikas situāciju šādās valstīs: Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Bulgārijā, Dānijā, Francijā, Horvātijā, Itālijā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Vācijā un Zviedrijā.

2013. gada novembris

Eiropas Komisijas 2014. gada izaugsmes pētījums

Gada izaugsmes pētījumā (GIP) par 2014. gadu Eiropas Komisija iesaka Eiropas Savienībai 2014. gadā koncentrēties uz šādām 5 prioritārajām jomām:

  • īstenot diferencētu, izaugsmi veicinošu fiskālo konsolidāciju,
  • atsākt ekonomikas kreditēšanu,
  • sekmēt izaugsmi un konkurētspēju šodienai un rītdienai,
  • cīnīties ar bezdarbu un krīzes sociālajām sekām,
  • modernizēt valsts pārvaldi.

Minētās vidēja termiņa prioritātes ir tādas pašas kā iepriekšējā gadā, taču pētījumā ieteikts to īstenošanu pielāgot mainīgajiem ekonomikas un sociālajiem apstākļiem. Pētījumā arī iekļauti ieteikumi par konkrētām darbībām attiecībā uz katru prioritāro jomu.

Par galveno prioritāti uzskatāma izaugsmes un konkurētspējas sekmēšana, savukārt svarīgākais izaicinājums ir veidot ilgtspējīgu atveseļošanos.

Pētījumā ir iekļauts arī pārskats par ES panākto progresu šajās 5 prioritārajās jomās 2013. gadā.

Turklāt Komisija ir izdevusi pārskatu par atsevišķu dalībvalstu panākto progresu konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā ("dienestu darba dokuments").

Eiropas Komisijas 2014. gada brīdināšanas mehānisma ziņojums

2014. gada brīdināšanas mehānisma ziņojumā (BMZ) sniegts pārskats par makroekonomikas norisēm ES un identificētas tās ES valstis, kurās varētu pastāvēt makroekonomikas nelīdzsvarotības risks. Tādos gadījumos Komisija veiks padziļinātu pārskatu, lai apzinātu, vai nelīdzsvarotība eksistē, un lai analizētu tās iespējamos cēloņus. Rezultāti vajadzības gadījumā tiks izmantoti ieteikumos nelīdzsvarotības novēršanai.

2014. gadā padziļinātus pārskatus veiks šādās valstīs: Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Bulgārijā, Dānijā, Francijā, Horvātijā, Itālijā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Vācijā un Zviedrijā.

Šo pasākumu nepiemēro valstīm, kuras saņem oficiālu finansiālo atbalstu. Attiecībā uz 2014. gada procedūru šādas valstis ir Kipra, Grieķija, Portugāle un Rumānija.

Skatīt arī

Temati