Skip to content

Dzelzceļa transporta politika

ES un tās dalībvalstis sadarbojas, lai izveidotu labāk savienotu, drošu un ilgtspējīgu dzelzceļa tīklu.

ES ir viens no visblīvākajiem dzelzceļa tīkliem pasaulē, taču valstu dzelzceļa sistēmas visā ES ir atšķirīgas.

Divdesmitā gadsimta deviņdesmitajos gados sākās ES dalībvalstu dzelzceļa sistēmu savietojamības uzlabošanas process ar galamērķi izveidot efektīvu un konkurētspējīgu ES mēroga dzelzceļa tīklu – vienotu Eiropas dzelzceļa telpu.

Dzelzceļa politika ir daļa no ES transporta politikas, kuras mērķis ir visā ES panākt savienotu, ilgtspējīgu, iekļaujošu, drošu un aizsargātu mobilitāti.

Daži fakti par ES dzelzceļa transportu

5,1 % no pasažieru mobilitātes Eiropas Savienībā nodrošina dzelzceļš (2020. gads, Eiropas Komisijas dati)

Dzelzceļa transports rada tikai 0,4 % no ES transporta siltumnīcefekta gāzu emisijām, padarot to par videi draudzīgu transporta veidu

Tikai 1,9 % no ES transporta nozarē patērētās enerģijas var attiecināt uz dzelzceļa transportu

Skaidrojums par dzelzceļa politiku

ES dzelzceļa nozares paplašināšanā un harmonizācijā gadu gaitā ir bijis jāsaskaras ar vairākām problēmām, kas nozarē ir palēninājušas ES integrācijas procesu. Tas ir saistīts ar:

  • Eiropas dzelzceļu tradicionālo sadrumstalotību sarežģītu, katrai valstij atsevišķu sistēmu dēļ,
  • zemu pakalpojumu efektivitāti, elastīgumu un uzticamību, jo īpaši attiecībā uz kravu pārvadājumiem.

Šīs problēmas ir kavējušas dzelzceļa nozares īpatsvara turpmāku pieaugumu Eiropas mobilitātes kopainā, neraugoties uz patērētāju pieprasījumu un dzelzceļa transporta potenciālu piedāvāt klimatam draudzīgu risinājumu.

Lai stiprinātu ES dzelzceļa politiku, ES pēdējos gados ir pieņēmusi četras dzelzceļa tiesību aktu paketes, kuru mērķis ir:

  • atvērt dzelzceļa tirgu konkurencei,
  • palielināt valstu dzelzceļa sistēmu sadarbspēju,
  • noteikt vienotas Eiropas dzelzceļa telpas satvaru.

Četras tiesību aktu paketes Padome un Eiropas Parlaments pieņēma laikā no 2001. līdz 2016. gadam. Tās ietver kopīgus noteikumus par:

  • dzelzceļa tirgus liberalizāciju,
  • dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un vilcienu vadītāju sertifikāciju,
  • drošuma prasībām,
  • Eiropas Dzelzceļa aģentūras un dzelzceļa regulatīvo iestāžu izveidi katrā dalībvalstī,
  • dzelzceļa pasažieru tiesībām.

Ceturtā un pēdējā dzelzceļa tiesību aktu pakete, kas ietver sešus tiesību aktus un koncentrējas uz dzelzceļa tirgus atvēršanas un konkurētspējas palielināšanas galīgajiem elementiem, stājās spēkā 2021. gadā.

Vienota Eiropas dzelzceļa telpa

Vienota Eiropas dzelzceļa telpa ir ES mēroga dzelzceļa tīklu sistēma, kas, pamatojoties uz konkurenci, tehnisko harmonizāciju un pārrobežu savienojumu kopīgu attīstību, ļautu paplašināt dzelzceļa nozari:

  • atverot un pārstrukturējot dzelzceļa tirgu,
  • palielinot konkurētspēju un dzelzceļa uzņēmumiem radot vienlīdzīgus konkurences apstākļus,
  • attīstot infrastruktūru, lai nodrošinātu sadarbspēju,
  • uzlabojot infrastruktūras izmantošanas efektivitāti un drošumu,
  • nodrošinot taisnīgas cenas patērētājiem.

Eiropas transporta tīkls (TEN-T)

Plašākā ES transporta politikas, tostarp dzelzceļa transporta, kontekstā Eiropas transporta tīkla (TEN-T) mērķis ir izveidot deviņu pamatkoridoru tīklu, kas savieno dzelzceļa līnijas ar autoceļiem, iekšējiem ūdensceļiem, jūras ceļiem, ostām un lidostām visā Eiropas Savienībā. Mērķi ir šādi:

  • savienot ES valstis, lai sekmētu pasažieru un piegāžu pārrobežu pārvadājumus,
  • sekmēt teritoriālo kohēziju,
  • nodrošināt transporta veidu savstarpējo savienojamību,
  • atbalstīt pāreju uz ilgtspējīgu transportu.

Pašlaik notiek TEN-T noteikumu pārskatīšana. Padome un Parlaments 2023. gada decembrī panāca provizorisku vienošanos par pārskatīto TEN-T regulu.

Ilgtspējīga un vieda mobilitāte

Eiropas zaļā kursa ietvaros Eiropas Komisija 2020. gada decembrī nāca klajā ar ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju. Stratēģijā ir izklāstīti ES mērķi transporta nozarē nākamajās desmitgadēs: padarīt mobilitāti zaļu, viedu un noturīgu. Attiecībā uz dzelzceļa nozari stratēģijā aicināts līdz 2030. gadam divkāršot ātrgaitas dzelzceļa apmēru Eiropas Savienībā.

2021. gada jūnijā Padome par šo tematu pieņēma secinājumus. Padome atzinīgi novērtēja Komisijas stratēģiju un atbalstīja tās vērienīgo redzējumu attiecībā uz transporta nozari un tās ieguldījumu ilgtspējībā turpmākajos gados un desmitgadēs.

2021. gada jūnijā Padome pieņēma secinājumus par dzelzceļu. ES dalībvalstu ministri norādīja, ka Eiropas Savienībā jāturpina dzelzceļa transporta attīstīšana gan pasažieru, gan preču pārvadājumu jomā. Viņi arī uzsvēra, cik svarīgi ir stiprināt dzelzceļa noturību krīzes apstākļos un turpināt ieguldījumus valstu sistēmu sadarbspējā un uzlabotā savienojamībā.

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments

ES dzelzceļa politiku atbalsta vairākas finansēšanas programmas, tostarp Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, no kura finansē stratēģiskus investīciju projektus transporta, digitālajā un enerģētikas jomā.

Regulu piemēro ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra. Transporta nozare saņems lielāko daļu finansējuma (aptuveni 25 no 33 miljardiem EUR), no kuriem lielākā daļa tiks atvēlēta dzelzceļam.

Eiropas Dzelzceļa gads

2021. gadu ES pasludināja par Eiropas Dzelzceļa gadu; tā ir iniciatīva, kuras mērķis ir popularizēt dzelzceļa transportu kā ilgtspējīgu, inovatīvu un drošu risinājumu mobilitātei Eiropā.

Saistībā ar Eiropas Dzelzceļa gadu Padomes prezidentvalsts Portugāle un Padomes Ģenerālsekretariāts organizēja tiešsaistes konferenci par dzelzceļa kravu pārvadājumiem.

Komisija 2023. gada jūlijā nāca klajā ar priekšlikumu par jauniem pasākumiem Eiropas dzelzceļa satiksmes labākai pārvaldībai un koordinēšanai. Šo priekšlikumu patlaban apspriež Padomē.

Skatīt arī

Temati