Dzelzceļa transports

Dzelzceļa savstarpējā savienojamība un ilgtspēja

ES ir viens no visblīvākajiem dzelzceļa tīkliem pasaulē, taču valstu dzelzceļa sistēmas visā ES ir atšķirīgas.

Divdesmitā gadsimta deviņdesmitajos gados sākās ES dalībvalstu dzelzceļa sistēmu savietojamības uzlabošanas process ar galamērķi izveidot efektīvu un konkurētspējīgu ES mēroga dzelzceļa tīklu – vienotu Eiropas dzelzceļa telpu.

Dzelzceļa transports Eiropas Savienībā skaitļos

5,1 % no pasažieru mobilitātes Eiropas Savienībā nodrošina dzelzceļš.

Dzelzceļa transports rada tikai 0,4 % no ES transporta siltumnīcefekta gāzu emisijām, padarot to par videi draudzīgu transporta veidu.

Tikai 1,9 % no ES transporta nozarē patērētās enerģijas var attiecināt uz dzelzceļa transportu.

Lai stiprinātu ES dzelzceļa politiku, ES ir pieņēmusi četras dzelzceļa tiesību aktu paketes, kuru mērķis ir:

atvērt dzelzceļa tirgu konkurencei,
palielināt valstu dzelzceļa sistēmu sadarbspēju,
noteikt vienotas Eiropas dzelzceļa telpas satvaru.

Četras tiesību aktu paketes ietver kopīgus noteikumus par:

dzelzceļa tirgus liberalizāciju,
dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un vilcienu vadītāju sertifikāciju,
drošuma prasībām,
Eiropas Dzelzceļa aģentūras un dzelzceļa regulatīvo iestāžu izveidi katrā dalībvalstī,
dzelzceļa pasažieru tiesībām.

2025. gada novembrī Padome un Eiropas Parlaments panāca provizorisku vienošanos saskaņot, vienkāršot un racionalizēt vilcieniem pieejamās jaudas pārvaldību ES dzelzceļa tīklā – gan dalībvalstīs, gan starp tām.

Vienota Eiropas dzelzceļa telpa

Vienota Eiropas dzelzceļa telpa ir ES mēroga dzelzceļa tīklu sistēma, kas, pamatojoties uz konkurenci, tehnisko harmonizāciju un pārrobežu savienojumu kopīgu attīstību, ļautu paplašināt dzelzceļa nozari:

atverot un pārstrukturējot dzelzceļa tirgu,
palielinot konkurētspēju un dzelzceļa uzņēmumiem radot vienlīdzīgus konkurences apstākļus,
attīstot infrastruktūru, lai nodrošinātu sadarbspēju,
uzlabojot infrastruktūras izmantošanas efektivitāti un drošumu,
nodrošinot taisnīgas cenas patērētājiem.

Ilgtspējīga un vieda mobilitāte

Eiropas zaļā kursa ietvaros Eiropas Komisija 2020. gada decembrī nāca klajā ar ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju. Stratēģijā ir izklāstīti ES mērķi transporta nozarē nākamajām desmitgadēm: padarīt mobilitāti zaļu, viedu un noturīgu. Attiecībā uz dzelzceļa nozari stratēģijā aicināts līdz 2030. gadam divkāršot ātrgaitas dzelzceļa apmēru Eiropas Savienībā.

2021. gada jūnijā Padome par šo tematu pieņēma secinājumus. Padome atzinīgi novērtēja Komisijas stratēģiju un atbalstīja tās vērienīgo redzējumu attiecībā uz transporta nozari un tās ieguldījumu ilgtspējā turpmākajos gados un desmitgadēs.

Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija – Padome pieņem secinājumus (paziņojums presei, 2021. gada 3. jūnijs)

2021. gada jūnijā Padome arī pieņēma secinājumus par dzelzceļu. ES dalībvalstu ministri uzsvēra, ka Eiropas Savienībā ir jāturpina dzelzceļa transporta attīstīšana gan pasažieru, gan preču pārvadājumu jomā. Viņi arī uzsvēra to, cik svarīgi ir stiprināt dzelzceļa noturību krīzes apstākļos un turpināt ieguldījumus valstu sistēmu sadarbspējā un uzlabotā savienojamībā.

Dzelzceļš viedas un ilgtspējīgas mobilitātes priekšplānā – Padome pieņem secinājumus (paziņojums presei, 2021. gada 3. jūnijs)

Komisija 2023. gada 11. jūlijā nāca klajā ar priekšlikumu par dzelzceļa infrastruktūras jaudas izmantošanu, kas ir daļa no kravu pārvadājumu zaļināšanas tiesību aktu kopuma. Šī iniciatīva ietver pasākumus, kuru mērķis ir labāk pārvaldīt, koordinēt un tādējādi palielināt dzelzceļa jaudu. Padome 2024. gada jūnijā vienojās par sarunu nostāju attiecībā uz priekšlikumu un patlaban risina sarunas ar Parlamentu par priekšlikuma galīgo redakciju.

Kravu pārvadājumu zaļināšanas pakete: Padome pieņem nostāju attiecībā uz efektīvāku dzelzceļa infrastruktūras jaudas un satiksmes pārvaldību (paziņojums presei, 2024. gada 18. jūnijs)

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments

ES dzelzceļa politiku atbalsta vairākas finansēšanas programmas, tostarp Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, no kura finansē stratēģiskus investīciju projektus transporta, digitālajā un enerģētikas jomā.

Regulu piemēro ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra. Transporta nozare saņems lielāko daļu finansējuma (aptuveni 25 no 33 miljardiem EUR), no kuriem lielākā daļa tiks atvēlēta dzelzceļam.

Padome ir pieņēmusi ES pamatprogrammu "Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments 2.0" (paziņojums presei, 2021. gada 14. jūnijs)

Drošība un pasažieru tiesības

Eiropas dzelzceļi ir vieni no drošākajiem pasaulē. Lai vilcieni varētu kursēt Eiropas tīklā, katram dzelzceļa uzņēmumam ir jāievēro saskaņotie drošības standarti, kas noteikti ES tiesību aktos.

Eiropas Dzelzceļa aģentūras nozīme

Eiropas Dzelzceļa aģentūra (“ERA”) izstrādā kopīgas pieejas drošībai, cieši sadarbojoties ar ieinteresētajām personām no dzelzceļa nozares, kā arī ar valstu iestādēm, ES iestādēm un citām ieinteresētajām personām. “ERA” īpašā drošības nodaļa arī pārrauga dzelzceļa drošību ES un ziņo par to.

Eiropas Dzelzceļa aģentūra

Pasažieru tiesības

Eiropas Savienība 2021. gadā pārskatīja noteikumus par dzelzceļa pasažieriem, lai labāk aizsargātu pasažieru tiesības, jo īpaši tādu pasažieru tiesības, kam ir invaliditāte vai ierobežotas pārvietošanās spējas. Šie noteikumi atbalsta arī tīru mobilitāti, atvieglojot pasažieriem velosipēdu pārvadāšanu vilcienos.

Pārskatītajos noteikumos ir paredzēts pienākums dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ierīkot velosipēdu novietnes un informēt pasažierus par velosipēdiem pieejamo vietu skaitu. Principā katrā Eiropas vilcienā jābūt vismaz četrām velosipēdu novietnēm.

Jaunie noteikumi stājās spēkā 2021. gada jūnijā.