Drošības un aizsardzības partnerības
ES noslēdz drošības un aizsardzības partnerības ar līdzīgi domājošām trešām valstīm, lai veicinātu mieru un drošību visā pasaulē.
Kas ir drošības un aizsardzības partnerības?
Drošības un aizsardzības partnerības ir neaizstājams pīlārs ES centienos veicināt mieru un drošību Eiropā un visā pasaulē. Tās veido jaunu sadarbības satvaru, kura mērķis ir vēl vairāk stiprināt divpusējās attiecības ar trešām valstīm savstarpēji izdevīgā veidā.
Šīs partnerības balstās uz esošo un ilgstošo sadarbību ar līdzīgi domājošiem partneriem. Tās ir juridiski nesaistoši instrumenti.
Tās ir arī 2022. gada martā pieņemtā Stratēģiskā kompasa stūrakmens. Pieņemot kompasu, ES apņēmās konsekventāk un visaptverošāk sadarboties ar saviem divpusējiem partneriem un veidot pielāgotas partnerības, kas balstās uz kopīgām vērtībām un interesēm.
Drošības un aizsardzības partnerības Eiropas Savienības vārdā paraksta Augstais pārstāvis ar Padomes pilnvarojumu. No partneru puses tās paraksta attiecīgās valsts ārlietu ministrs un/vai aizsardzības ministrs.
Stratēģiskais kompass drošībai un aizsardzībai
Kāpēc jāveido drošības un aizsardzības partnerības?
Drošības un aizsardzības partnerības ir vērienīgi nolīgumi, kas atspoguļo gan ES, gan partneru pieaugošo interesi stiprināt divpusējo sadarbību drošības un aizsardzības jomā.
Lai gan partnerības ir pielāgotas katram individuālajam partnerim, tās aptver plašu sadarbības jomu klāstu, tostarp šādas jomas:
- miers, konfliktu novēršana un krīžu pārvarēšana,
- aizsardzības iniciatīvas un spējas,
- hibrīddraudu un ārvalstu īstenotas informācijas manipulācijas un iejaukšanās apkarošana,
- kosmoss, kiberdrošība un jūras satiksmes drošība,
- terorisma apkarošana,
- ieroču neizplatīšana, atbruņošanās un ieroču kontrole,
- klimata drošība,
- sievietes, miers un drošība.
Cik partnerības ir parakstītas?
Līdz šim ES ir parakstījusi 12 drošības un aizsardzības partnerības:
- ar Ganu (2026. gada 24. martā),
- ar Austrāliju (2026. gada 18. martā),
- ar Islandi (2026. gada 18. martā),
- ar Indiju (2026. gada 27. janvārī),
- ar Kanādu (2025. gada 23. jūnijā),
- ar Apvienoto Karalisti (2025. gada 19. maijā),
- ar Albāniju (2024. gada 18. decembrī),
- ar Ziemeļmaķedoniju (2024. gada 19. novembrī),
- ar Dienvidkoreju (2024. gada 4. novembrī),
- ar Japānu (2024. gada 1. novembrī),
- ar Norvēģiju (2024. gada 28. maijā),
- ar Moldovu (2024. gada 21. maijā).
Nākotnē varētu tikt apsvērtas vēl citas partnerības.
Citi drošības un aizsardzības pasākumi
Papildus drošības un aizsardzības partnerībām ES ir izveidojusi dažādus cita veida drošības un aizsardzības pasākumus ar daudzpusējiem, reģionāliem un valstu partneriem.
Arvien sarežģītākā ģeopolitiskajā realitātē partnerības, kuru pamatā ir kopīgas intereses, joprojām ir stabila garantija multilaterālismam un starptautiskajai sadarbībai un dialogam.
ES un ANO sadarbība
ES cieši sadarbojas ar ANO miera operācijās un krīžu pārvarēšanā gan civilā, gan militārā jomā.
2003. gadā, kad ES uzsāka savas pirmās civilās un militārās misijas un operācijas saskaņā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP), ES un ANO nāca klajā ar kopīgu deklarāciju par ES un ANO sadarbību krīžu pārvarēšanas jomā. Kopš tā laika tās ir vēl vairāk nostiprinājušas stratēģisko partnerību miera operāciju un krīžu pārvarēšanas jomā.
ES un NATO sadarbība
ES un NATO stratēģiskā partnerība joprojām ir būtiska, lai saglabātu drošību un stabilitāti eiroatlantiskajā zonā. ES un NATO attiecības tika formalizētas 2000. gadu sākumā, balstoties uz pasākumiem, kas veikti 1990. gados, lai veicinātu lielāku Eiropas atbildību aizsardzības jomā.
Kopumā ES un NATO pārstāv vairāk nekā vienu miljardu cilvēku un dažas no pasaules lielākajām ekonomikām. NATO joprojām ir kolektīvās aizsardzības pamats tām 23 ES valstīm, kuras ir šīs organizācijas locekles.
Sadarbība ar reģionālajiem partneriem
ES ir stingri apņēmusies sadarboties ar galvenajiem reģionālajiem partneriem, tostarp ar Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO), Āfrikas Savienību (ĀS), Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienu (ECOWAS), Dienvidaustrumāzijas valstu asociāciju (ASEAN) un Persijas līča sadarbības padomi (GCC).
Dalība ES civilajās un militārajās misijās un operācijās
Trešās valstis piedalās civilās un militārās misijās un operācijās kopš 2003. gada, kad tika uzsāktas pirmās misijas un operācijas. To līdzdalību reglamentē līdzdalības pamatnolīgums, ko parakstījušas atsevišķas trešās valstis un ES.
Nolīgumos ir definēti nosacījumi trešo valstu iesaistei ES krīzes pārvarēšanas operācijās un šo valstu attiecības ar ES misiju īstenošanā. ES ir noslēgusi vairāk nekā 20 šādus nolīgumus ar trešām valstīm.
Nolīgumi par klasificētas informācijas apmaiņu
Nolīgumu ar trešām valstīm par klasificētas informācijas drošību mērķis ir stiprināt attiecīgo valstu pilsoņu drošību un drošumu, apmainoties ar klasificētu informāciju, un ieviest mehānismus kopīgotās informācijas drošības saglabāšanai. ES ir noslēgusi vairāk nekā 15 šādus nolīgumus.
Dalība PESCO projektos
Pastāvīgajā strukturētajā sadarbībā (PESCO) var piedalīties tikai ES dalībvalstis. Tomēr 2020. gada novembrī Padome noteica vispārējus nosacījumus, kuri paredz, ka trešās valstis varētu uzaicināt piedalīties atsevišķos PESCO projektos.
Piemēram, piedalīties militārās mobilitātes projektā 2021. gadā tika uzaicinātas Kanāda, Norvēģija un ASV, 2022. gadā – Apvienotā Karaliste un 2025. gadā – Šveice.
Drošības un aizsardzības dialogi
ES rīko drošības un aizsardzības dialogus un konsultācijas ar vairākām partnervalstīm, reģioniem un daudzpusējām organizācijām. Šo dialogu mērķis ir veicināt sadarbību visās jomās, kas saistītas ar drošību un aizsardzību, un nodrošināt platformu kopīgu izaicinājumu un problēmu risināšanai.
Turklāt Augstais pārstāvis organizē Šūmana Drošības un aizsardzības forumu, kura mērķis ir veicināt augsta līmeņa dialogu par starptautiskajiem miera, drošības un aizsardzības jautājumiem. Forumā pulcējas pārstāvji no ES dalībvalstīm, partnervalstīm, starptautiskām un reģionālām organizācijām, akadēmiskajām aprindām un domnīcām.
Skatīt arī
Eiropas aizsardzības gatavība
ES aizsardzība skaitļos
Civilās un militārās misijas un operācijas
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 24. marts