Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padome, 11.12.2014., 2014. gada 11. decembris

Īsumā par EURES

EURES darbība uzsākta 1993. gadā; tas ir sadarbības tīkls starp Komisiju un valsts nodarbinātības dienestiem Eiropā. Tas kalpo apmaiņai ar informāciju par brīvām darbvietām un darba pieteikumiem, kā arī par dzīves un darba apstākļiem.

EURES sastāv no tīmekļa vietnes un no tīkla, kurā ir apmēram 900 nodarbinātības padomdevēju no visām iesaistītajām valstīm: 28 ES valstīm, Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices.

Ar tā starpniecību katru gadu panāk apmēram 150 000 cilvēku iekārtošanu darbā.

• EURES – Eiropas darbvietu mobilitātes portāls

EURES

11. decembrī tiekoties Briselē nodarbinātības ministri vienojās par Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkla jeb EURES reformu, lai sniegtu labākus pakalpojumus darba meklēšanā un pieņemšanā darbā visā Eiropā.

Reformas mērķis ir stimulēt darbaspēka mobilitāti ES iekšienē. Ar reformēto tīklu tiktu palielināts brīvo darbvietu un darba meklētāju CV skaits, kuri ir pieejami ar EURES starpniecību. Ar to ieviestu arī darba meklētāju prasmju un brīvo darbvietu automatizētu piemeklēšanu.

Piemeklēšanas pamatā būs Eiropas prasmju un kompetenču klasifikācija, kuru pašlaik izstrādā Eiropas Komisija. Ar Padomes panākto vienošanos dalībvalstīm ļauj piedalīties "klasifikācijas" pieņemšanā un atjaunināšanā, kas sākotnēji nebija paredzēts.

Apstiprinātajā tekstā ir paredzēts, ka Padome privātiem nodarbinātības dienestiem dod iespēju pievienoties EURES, ar noteikumu, ka tie ievēro ES dalībvalstu noteikto uzņemšanas procedūru un sniedz visus tiesību aktos paredzētos pamatpakalpojumus. Tomēr ministri vienojās, ka valsts nodarbinātības dienestiem vajadzētu būt privileģētai lomai tīklā saskaņā ar to īpašo nozīmi un pienākumiem.   

Eiropas Parlaments, kas kopā ar Padomi ir likumdevējs šim tiesību akta projektam, vēl nav vienojies par savu nostāju. 

Jūrnieku tiesības

Ministri vienojās par jūrnieku darba ņēmēju tiesību reformu. Reformas mērķis ir jūrniekus iekļaut ES darba tiesību normu darbības jomā, lai viņi atlaišanas vai uzņēmumu restrukturizācijas gadījumos varētu izmantot tādas pašas tiesības kā sauszemes darba ņēmēji.

Uzlabojot jūrniecības nozares darbvietu kvalitāti, ar jaunajiem noteikumiem tiecas novērst Eiropas jauniešu intereses trūkumu par konkrētām jūrniecības nozares profesijām un noturēt nozarē kvalificētus darbiniekus.

Mērķis ir arī labot pašreizējo juridisko situāciju, kura rada pamatu nevienlīdzīgai attieksmei pret vienas kategorijas darba ņēmējiem dažādās dalībvalstīs. Pašlaik tas atšķiras atkarībā no tā, vai dalībvalstis piemēro vai nepiemēro spēkā esošajos tiesību aktos atļautos izņēmumus un atkāpes. Tomēr lielākā daļa dalībvalstu šīs atkāpes ir izmantojušas minimāli vai nav izmantojušas vispār.

Eiropas Parlaments vēl nav vienojies par savu nostāju attiecībā uz tiesību akta projektu. 

Citi svarīgākie darba kārtības jautājumi

Jaunatnes nodarbinātība

Padome ir apspriedusi iespējas cīnīties pret jauniešu bezdarbu. Diskusiju pamatā bija šādi trīs jautājumi: 

• atvieglot jauniešu pāreju no skolas uz darba dzīvi; 
• problēmas, kas saistītas ar to, lai ieviestu garantiju jauniešiem – tās mērķis ir panākt, lai jaunieši atgrieztos darbā vai mācībās četru mēnešu laikā pēc tam, kad zaudēts darbs vai iegūta izglītība; 
• iespējas uzlabot atbilsmi starp darba tirgus vajadzībām un arodizglītības un arodapmācības sistēmām. 

Sievietes uzņēmumu valdēs

Ministri pārrunāja arī direktīvas projektu, kuras mērķis ir nodrošināt, lai līdz 2020. gadam sievietes ieņemtu 40 % no tādu publisko uzņēmumu valdes locekļu vietām, kuriem nav izpildpilnvaru. 

Ar apspriesto tiesību aktu netiek piedāvātas obligātas sieviešu īpatsvara kvotas, bet ar to tiek ieviesti godīgāki atlases mehānismi.  

Padome nespēja panākt vienošanos par direktīvas projektu.