Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padome (enerģētika), 2024. gada 30. maijs

Galvenie rezultāti

Ilgtspējīgi elektrotīkli

Enerģētikas ministri apstiprināja secinājumus par ilgtspējīgu elektrotīklu infrastruktūru. Šie secinājumi ir turpinājums enerģētikas ministru diskusijām neformālajā ministru sanāksmē par enerģētiku, kas notika 2024. gada aprīlī.

Secinājumu pamatā ir arī 2022. gada 10. un 11. marta Versaļas deklarācija un mērķis pēc iespējas ātri pakāpeniski izbeigt ES atkarību no Krievijas fosilajām degvielām. Lai sasniegtu šo mērķi, ir svarīgi pabeigt un uzlabot Eiropas elektroenerģijas tīklu starpsavienojumus un pilnībā integrēt elektrotīklus visā ES.

Turklāt 2024. gada aprīlī Eiropadome uzsvēra, cik svarīgi ir izveidot patiesu enerģētikas savienību, kam vajadzīga ievērojama tīklu, uzglabāšanas un starpsavienojumu izvēršana un investīcijas tajos.

Ministri atzina, cik svarīgs ir savstarpēji savienots, integrēts un sinhronizēts Eiropas elektroenerģijas tīkls, lai nodrošinātu enerģētisko drošību, elektroenerģijas sistēmas noturību un ES konkurētspēju un dekarbonizāciju.

Elektroenerģijas ražošanā izmantoto atjaunīgo energoresursu īpatsvars kopš 2004. gada ir palielinājies vairāk nekā divas reizes un sasniedz gandrīz 40 %. Padomes secinājumos ir ņemta vērā šī attīstība, un tajos ir atspoguļots Eiropas Savienības mērķis kļūt zaļākai, konkurētspējīgākai un noturīgākai enerģētikas nozarē, uzsverot, ka ir jāizvērš ES supertīkls, lai iekļautu vairāk atjaunīgo energoresursu, atbalstītu elektrifikāciju, stabilizētu cenas un palielinātu enerģētisko drošību.

Tinne Van der Strātena, Beļģijas enerģētikas ministre

Padomes secinājumos dalībvalstis un Komisija tiek aicinātas aktīvi turpināt darbības un pasākumus, lai to panāktu, piemēram, paātrināt tīklu izvēršanu (komponentu standartizēšana, dažādas atļauju piešķiršanas dimensijas, dabu iekļaujošs dizains), ātri īstenot attiecīgās daļas rīcības plānā attiecībā uz tīkliem, stiprināt Eiropas un reģionālās pieejas tīklu plānošanai un investīcijas sauszemes un atkrastes energotīklu projektos, kā arī aizsargāt elektrotīklus pret kiberdraudiem un hibrīddraudiem.

• Ilgtspējīgi elektrotīkli: Padome apstiprina secinājumus (paziņojums presei, 2024. gada 30. maijs)
• Kā ES zaļina enerģētiku (vispārīga informācija)

“REPowerEU”: quo vadis?

Pēc neprovocētās un nepamatotās Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu ES līderi 2022. gada 11. martā pieņēma Versaļas deklarāciju ar mērķi “pēc iespējas ātrāk pakāpeniski izbeigt ES atkarību no Krievijas gāzes, naftas un ogļu importa”.

Saistībā ar nepieredzēto enerģētikas krīzi ES līderi aicināja Komisiju nākt klajā ar plānu “REPowerEU”, lai ātrāk mazinātu ES vispārējo atkarību no fosilajām degvielām, ņemot vērā valstu apstākļus un dalībvalstu izvēli attiecībā uz savu energoresursu struktūru, un dažādot mūsu piegādes un maršrutus. Komisija “REPowerEU” plānu pieņēma 2022. gada maijā.

Pateicoties attiecīgajiem dalībvalstu un Komisijas īstenotajiem un saskaņotajiem pasākumiem, ES ir izdevies ietaupīt 125,2 miljardus kubikmetru gāzes, vienlaikus nodrošinot pietiekamas gāzes rezerves un samazinot gāzes importu no 45 % līdz 15 % tikai divu gadu laikā. Turklāt uzstādītā vēja un saules enerģijas jauda laikposmā no 2021. līdz 2023. gadam palielinājās par vairāk nekā trešdaļu.

Pamatojoties uz enerģētikas krīzē gūto pieredzi un ņemot vērā enerģētikas krīzes negatīvo un dažkārt traucējošo ietekmi uz Eiropas iedzīvotājiem un nozarēm, turpmākajos gados būs vajadzīgi papildu centieni, lai, saglabājot un stiprinot enerģētisko drošību un stabilizējot cenas, palielinātu ES un dalībvalstu noturību pret to, ka ārvalstu režīmi izmanto enerģiju kā ieroci.

Pamatojoties uz prezidentvalsts piezīmi, ministri informēja par šķēršļiem, kādi radās, pakāpeniski pārtraucot Krievijas enerģijas importu. Viņi arī nāca klajā ar iniciatīvām, kas jāuzsāk, lai atbalstītu ES un tās dalībvalstis centienos pakāpeniski izbeigt atkarību.

Ministri bija vienisprātis, ka ES vienotība līdz šim ir bijusi tās spēcīgākā priekšrocība. Viņi piebilda, ka uz šīs priekšrocības pamata ir jāpastiprina centieni, tostarp jāizstrādā rīcības plāns, ceļvedis un laika grafiki. Daudzi ministri aicināja Eiropas Komisiju nākt klajā ar turpmākiem norādījumiem par labāku koordināciju un izskatīt diskusiju laikā izteiktos ierosinājumus, lai reāli pakāpeniski atteiktos no Krievijas fosilo degvielu izmantošanas.

Konkrēti, divas delegācijas ierosināja izveidot augsta līmeņa darba grupu, kura pievērstos šim jautājumam: priekšlikumu atbalstīja daudzi ministri, un to sīkāk apspriedīs Padomes darba sagatavošanas struktūrās.

• “REPowerEU”: enerģētikas politika ES valstu atveseļošanas un noturības plānos (vispārīga informācija)
• Enerģētiskais lēciens: kā ES valstis pārvarēja Krievijas izraisīto krīzi un pārveido energoapgādi (pārskats)

Eiropas zaļais kurss konkurētspējīgai ES

Ministri arī apmainījās viedokļiem par Eiropas zaļo kursu un par to, kā tas var palīdzēt pārveidot ES par modernu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku.

Enerģētikas ministri izvērtēja sasniegto likumdošanas jomā saistībā ar paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, kurai tagad ir sācies īstenošanas posms. Šajā kontekstā viņi apmainījās viedokļiem par to, kā turpināt konsekventu virzību uz 2030. gada ES energoefektivitātes un atjaunīgās enerģijas mērķrādītāju sasniegšanu, tādējādi palielinot Savienības konkurētspēju un vienlaikus nodrošinot taisnīgu pārkārtošanos uz dekarbonizāciju.

Līdztekus elektrotīklu attīstībai viņi apsprieda papildu pasākumus virzībā uz patiesu enerģētikas savienību, uz ko aicināts Eiropadomes 2024. gada 17. un 18. aprīļa secinājumos, lai panāktu Eiropas enerģētisko suverenitāti un klimatneitralitāti.

• Eiropas zaļais kurss (vispārīga informācija)
• Eiropadomes ārkārtas sanāksme, 2024. gada 17. un 18. aprīlis (galvenie rezultāti)

Energokopienas

Pusdienu laikā ministri apmainījās viedokļiem par energokopienām un iedzīvotāju līdzdalību. Viņi atzina, ka kopienu īpašumā esošiem atjaunīgās enerģijas projektiem ir ievērojams potenciāls paātrināt enerģētikas pārkārtošanu un samazināt Eiropas atkarību no enerģijas importa.

Tomēr ministri arī norādīja, ka dažādu šķēršļu dēļ šo vietējo iniciatīvu attīstīšana nav tik populāra un plaši izplatīta, cik tā varētu būt. Viens no galvenajiem šķēršļiem, kas tika minēts ļoti bieži, bija atjaunīgās enerģijas energokopienu piekļuves nodrošināšana tīkliem.

Ministri uzsvēra, ka ir jārīkojas, lai palīdzētu radīt vienlīdzīgus apstākļus un integrēt atjaunīgās enerģijas energokopienas esošajos enerģijas tirgos.

Tika minēts, ka dažus elementus var īstenot valstu līmenī, bet daudzi ministri norādīja, ka ir dažādi aspekti, pie kuriem vairāk jāstrādā Eiropas līmenī.

Tāpēc ministri aicināja Komisiju nākt klajā ar energokopienu rīcības plānu. Šādā plānā būtu jāpiedāvā risinājumi, kā novērst nevēlamus vai nepamatotus šķēršļus energokopienām.

Enerģētikas hartas nolīgums

Ar šodien oficiāli pieņemtajiem lēmumiem Eiropas Savienība un “Euratom” izstāsies no Enerģētikas hartas nolīguma, un tikmēr dalībvalstīm būs ļauts nākamajā nolīguma konferencē atbalstīt modernizāciju. Lēmumi ir savstarpēji saistīti, jo tie veido abus tā dēvētā Beļģijas ceļveža politiskā kompromisa pīlārus attiecībā uz Enerģētikas hartas nolīgumu.

Šodien Padome oficiāli apstiprināja galīgo piekrišanu tam, ka ES un “Euratom” izstājas no Enerģētikas hartas nolīguma, pēc tam, kad Eiropas Parlaments to bija apstiprinājis savā iepriekšējā plenārsesijā 2024. gada aprīlī.

Dalībvalstis, kuras pēc ES un “Euratom” izstāšanās vēlas joprojām būt līgumslēdzējas puses, varēs balsot gaidāmajā Enerģētikas hartas konferencē – ko paredzēts rīkot 2024. gada beigās –, apstiprinot modernizēta nolīguma pieņemšanu vai neiebilstot pret to.

Šādā veidā, izkļūstot no strupceļa Eiropas Savienībā, Beļģijas ceļvedis arī pavēra iespēju sākt Enerģētikas hartas nolīguma modernizācijas procesu tām līgumslēdzējām pusēm, kuras nav ES dalībvalstis.

Šodien apstiprinātā piekrišana ir pēdējais posms Beļģijas ceļvedī, ko mēs sagatavojām Enerģētikas hartas nolīgumam. Prezidentvalsts Beļģija, balstoties uz iepriekšējās prezidentvalsts Zviedrijas paveikto darbu, ir nenogurstoši strādājusi, lai izkļūtu no minētā sarežģītā strupceļa un ir panākusi visiem pieņemamu un noderīgu līdzsvaru.

Tinne Van der Strātena, Beļģijas enerģētikas ministre

• Enerģētikas hartas nolīgums: Padome dod galīgo piekrišanu ES izstājai (paziņojums presei, 2024. gada 30. maijs)

Citi jautājumi

Komisija informēja ministrus par dalībvalstu iesniegtajiem galīgajiem un atjauninātajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, kuriem ir būtiska nozīme zaļā kursa mērķu un saskaņoto ES mēroga mērķrādītāju sasniegšanā.

• Skatīties atklātās sēdes ierakstu

  Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):

  EN
• Klimata pārmaiņas: ko dara ES (vispārīga informācija)
• Nacionālie enerģētikas un klimata plāni (infografika)

Komisija sniedza informāciju par gatavību 2024.–2025. gada ziemai. Ministri tika informēti par to, kā tiek racionalizētas Komisijas procedūras jaudas mehānismu pieņemšanai pēc tam, kad tika panākta vienošanās par noteikumiem saistībā ar elektroenerģijas tirgus modeļa reformu.

Čehijas un Slovākijas delegācijas iepazīstināja ministrus ar Karlovi Varu ikgadējā politikas dialoga paziņojumu un nepieciešamību stiprināt taisnīgu pārkārtošanos dekarbonizācijas skartajos reģionos (atklātā sēdē).

• Skatīties atklātās sēdes ierakstu

  Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):

  EN

Austrijas, Čehijas, Ungārijas un Slovākijas delegācijas izvirzīja informācijas punktu par gāzes uzglabāšanas neitralitātes maksas ietekmi un labākas koordinācijas Eiropas līmenī nepieciešamību.

Vācijas, Francijas un Nīderlandes delegācijas ar Austrijas delegācijas atbalstu informēja par to, cik svarīgi ir novērst krāpšanu biodegvielas jomā, un aicināja Komisiju nākt klajā ar šajā sakarā nepieciešamajām iniciatīvām.

Delegācijas uzklausīja Polijas, Ungārijas un Čehijas delegāciju sniegto informāciju par noteikumiem, kas piemērojami 2024. gada Inovāciju fonda darbībai attiecībā uz nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu (RFNBO) ūdeņraža ražošanu Ūdeņraža bankas ietvaros, un par to ierosinātajiem uzlabojumiem.

Visbeidzot, Padomes nākamās prezidentvalsts Ungārijas delegācija iepazīstināja ar savām prioritātēm.

Padome bez apspriešanas arī pieņēma leģislatīvo un neleģislatīvo “A” punktu sarakstā iekļautos punktus, tostarp lēmumus attiecībā uz Enerģētikas hartas nolīgumu.