Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padome (Transports), 2024. gada 18. jūnijs

Galvenie rezultāti

Padome vienojās par savu nostāju sarunās (vispārēju pieeju) attiecībā uz jaunu regulu par Eiropas Jūras drošības aģentūru (EMSA), pārskatītu direktīvu par saskaņotiem upju informācijas pakalpojumiem (RIS) attiecībā uz iekšējiem ūdensceļiem un jaunu regulu par dzelzceļa infrastruktūras jaudas izmantošanu vienotajā Eiropas dzelzceļa telpā, no kuriem pēdējais ir daļa no kravu pārvadājumu zaļināšanas tiesību aktu paketes.

Ministri arī apstiprināja secinājumus par Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu par ES centieniem sasniegt savus ceļu satiksmes drošības mērķus un rīkoja neformālas politikas debates par stratēģiskajām prioritātēm transporta nozarē nākamajā likumdošanas pilnvaru termiņā.

Turklāt Padome pieņēma zināšanai progresa ziņojumus par Komisijas priekšlikumiem grozīt Kombinēto pārvadājumu direktīvu un direktīvu par noteiktu autotransporta līdzekļu masu un gabarītiem, kas ir gan daļa no kravu pārvadājumu zaļināšanas paketes, gan par ierosināto regulu par pasažieru tiesībām multimodālu pārvadājumu kontekstā un projektu direktīvai par konkrētu transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas ietekmi ES mērogā.

Šī sanāksme bija produktīva: mēs vienojāmies par mūsu nostāju par svarīgiem likumdošanas aktiem attiecībā uz kuģošanu, iekšējais ūdensceļiem un dzelzceļa nozarēm, apstiprināja virkni secinājumu par ceļu satiksmes drošība un sniedza politiskas norādes par stratēģiskām prioritātēm transporta jomā gaidāmajā likumdošanas ciklā. Priecājamies stafeti nodot Ungārijas prezidentūrai, lai panāktu turpmāku progresu attiecībā uz visiem vēl neatrisinātajiem dosjē gan Padomē, gan turpmākajās sarunās ar jauno Parlamentu.

Žoržs Žilkinē, Beļģijas premjerministra vietnieks un mobilitātes ministrs

Kuģošanas drošība

Padome pieņēma vispārēju pieeju attiecībā uz jauno EMSA regulu, kas ir vienīgais neizskatītais dosjē visā tiesību aktu kopumā, kura mērķis ir modernizēt Eiropas noteikumus par kuģošanas drošību un samazināt kuģu radīto jūras piesārņojumu, aprīkojot ES ar jauniem instrumentiem tīras un modernas kuģošanas atbalstam. Padomes nostāja nodrošina stabilu un nākotnes prasībām atbilstošu satvaru Aģentūras palīdzībai dalībvalstīm un Komisijai, galveno uzmanību pievēršot EMSA pamatuzdevumiem, jauno uzdevumu ietekmei uz budžetu un aģentūras pārvaldībai.

• Regula par Eiropas Jūras drošības aģentūru, Padomes vispārējā pieeja
• Jūras drošība (vispārīga informācija)

Iekšzemes ūdensceļi

Padome pieņēma vispārēju pieeju attiecībā uz priekšlikumu pārskatīt 2005. gada direktīvu par saskaņotām upju informācijas sistēmām (RIS), lai palielinātu iekšējo ūdensceļu transporta (IŪT) drošību, efektivitāti un nekaitīgumu videi. Tā kā RIS ieviešana ir lēna un sadrumstalota, pārskatītās direktīvas mērķis ir risināt konstatētās problēmas, nodrošinot RIS datu pieejamību un saskaņotus standartus, atvieglojot iekšējo ūdensceļu transporta integrāciju multimodālā ķēdē, nodrošinot digitālo risinājumu plašāku ieviešanu un sadarbspēju un risinot ar datu aizsardzību saistītās problēmas.

• Direktīva par saskaņotiem upju informācijas pakalpojumiem (RIS), Padomes vispārējā pieeja

Kravu pārvadājumu zaļināšanas pakete

Padome pieņēma vispārēju pieeju attiecībā uz regulu par dzelzceļa infrastruktūras jaudas izmantošanu, kas ir daļa no Komisijas kravu pārvadājumu zaļināšanas paketes. Priekšlikuma mērķis ir palielināt dzelzceļa infrastruktūras pieejamību, uzlabojot plānošanas un piešķiršanas procesu, kā arī uzlabojot pārrobežu koordināciju. Padomes nostāja pēc iespējas vienkāršo plānošanas un piešķiršanas procesu un līdz ar to samazina iesaistīto kompetento iestāžu un iesaistīto iesaistīto ieinteresēto personu administratīvo darba slodzi. Tajā ir ņemti vērā arī valsts drošības un aizsardzības aspekti. Ar to dalībvalstīm tiek piešķirta pietiekama rīcības brīvība noteikt dzelzceļa jaudas pārvaldības vispārīgos mērķus un politikas ievirzes, vienlaikus iekļaujot pietiekamus aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu vajadzīgo saskaņošanu ES līmenī.

Padome arī ņēma vērā līdz šim panākto progresu, pārskatot direktīvu par lielas noslodzes transportlīdzekļu maksimālo masu un gabarītiem un direktīvu par kombinētajiem pārvadājumiem, kas abi ir daļa no vienas un tās pašas tiesību aktu paketes.

• Regula par dzelzceļa infrastruktūras jaudas izmantošanu vienotajā Eiropas dzelzceļa telpā, Padomes vispārējā pieeja
• Priekšlikums direktīvai par ārējo izmaksu ietaupījumu aprēķināšanu un apkopotu datu ģenerēšanu (kombinētā transporta direktīva), Padomes progresa ziņojums, 2024. gada 18. jūnijs.
• Priekšlikums Direktīvai, ar kuru paredz noteiktu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajā satiksmē, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo svaru starptautiskajā satiksmē, Padomes progresa ziņojums, 2024. gada 18. jūnijs
• Tīra un ilgtspējīga mobilitāte (vispārīga informācija)

Ceļu satiksmes drošība

Padome apstiprināja secinājumus par Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu par panākumiem ceļu satiksmes drošības politikas koordinēšanā visā Eiropā un vispārējo ceļu satiksmes drošības mērķu sasniegšanā. Ministri kā darba kārtības punktu, par kuru nenotiek diskusijas, arī pieņēma zināšanai progresa ziņojumu par projektu direktīvai par konkrētu vadītāja tiesību atņemšanas ietekmi ES mērogā.

• Padomes secinājumi par Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu par ES centieniem virzībā uz savu ceļu satiksmes drošības mērķu sasniegšanu
• Direktīva par konkrētu transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas sekām Savienības mērogā, 2023. gada 1. marts

Pasažieru tiesības

Padome kā darba kārtības punktu, par kuru nenotiek diskusijas, pieņēma zināšanai progresa ziņojumu par projektu regulai par pasažieru tiesībām saistībā ar multimodāliem ceļojumiem.

• Priekšlikums regulai par pasažieru tiesībām multimodālu braucienu kontekstā, Padomes progresa ziņojums, 2024. gada 18. jūnijs

Citi jautājumi

Pašreizējie tiesību aktu priekšlikumi

Prezidentvalsts informēja ministrus par pašreizējo stāvokli saistībā ar šādiem leģislatīviem dosjē, par kuriem iepriekšējos mēnešos tika panākta provizoriska vienošanās ar Eiropas Parlamentu:

• Eiropas vienotās gaisa telpas 2+ (SES2+) pakete;

• Vienotās gaisa telpas reforma: Padome un Parlaments panāk vienošanos par gaisa telpas pārvaldības efektivitātes uzlabošanu Eiropas Savienībā (paziņojums presei, 2024. gada 6. marts)

• pārskatītās direktīvas par jūras negadījumu izmeklēšanu, kuģu radīto piesārņojumu, ostas valsts kontroli un karoga valsts prasību ievērošanu (jūras drošības tiesību aktu kopums),

• Kuģošanas drošība: Padome un Parlaments panāk vienošanās tīras un modernas kuģošanas atbalstam Eiropas Savienībā (paziņojums presei, 2024. gada 27. februāris)
• Kuģošanas drošība: Padome un Parlaments panāk vienošanos par negadījumu efektīvāku izmeklēšanu jūras transporta nozarē (paziņojums presei, 2024. gada 13. februāris)

• pārskatītā direktīva par atpūtas laikposmiem un pārtraukumiem pasažieru neregulāro pārvadājumu nozarē,

• Tūrisma autobusu vadītāji: Padome pieņem jaunu tiesību aktu, lai uzlabotu viņu darba apstākļus (paziņojums presei, 2024. gada 12. aprīlis)

• direktīva, ar ko veicina pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem.

• Ceļu satiksmes drošība: Padome un Eiropas Parlaments panāk vienošanos par labāku sadarbību ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumu gadījumos (paziņojums presei, 2024. gada 12. marts)

Citi jautājumi

• Kuģniecība

Spānijas delegācija informēja Padomi par to, ka ir jārīkojas, lai pienācīgi uzraudzītu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) attiecināšanu uz jūras transportu.

• Dzelzceļš

Nīderlandes un Austrijas delegācijas iepazīstināja ar Starptautiskās dzelzceļa pasažieru transporta platformas (IRP) ceturto progresa ziņojumu.

• Prezidentvalsts darba programma

Ungārijas delegācija iepazīstināja ar savām prioritātēm un darba programmu 2024. gada otrajam pusgadam.

Neformālas pusdienas

Neformālās pusdienās ministri apmainījās viedokļiem par stratēģiskajām prioritātēm transporta nozarē nākamajā likumdošanas pilnvaru termiņā. Nozare saskaras ar vairākām problēmām, piemēram, ieguldījumu ES vērienīgo klimata mērķu sasniegšanā un atbalstu modālai pārejai uz ilgtspējīgākajiem transporta veidiem. Transporta nozarei ir ne tikai jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, bet arī jākļūst drošākai, taisnīgākai un efektīvākai. No infrastruktūras viedokļa raugoties, lai līdz 2030. un 2050. gadam izveidotu Eiropas komunikāciju tīklu (TEN-T) pamattīklus un visaptverošos tīklus, būs vajadzīgi ievērojami ieguldījumi, un, lai gan Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (EISI) ir sevi apliecinājis, zaļās pārkārtošanās atbalstīšanu un patiesi integrēta un noturīga tīkla izveidi nevar finansēt tikai no ES budžeta.

Šajā sakarā ministri apmainījās viedokļiem par iespējamām ES transporta politikas prioritātēm nākamajā Komisijas pilnvaru termiņā (2024–2029), galveno uzmanību pievēršot darbībām ES līmenī, kuras būtu jānosaka par prioritāti, lai dekarbonizētu transportu un veicinātu pāreju uz citiem transporta veidiem. Visbeidzot, ņemot vērā milzīgās investīcijas, kas vajadzīgas Eiropas līmenī, ministri izskatīja iespējas palielināt pieejamo finansējumu un finansējumu ilgtspējīgas un noturīgas transporta infrastruktūras īstenošanai.

Padome bez apspriešanas arī pieņēma leģislatīvo un neleģislatīvo “A” punktu sarakstā iekļautos punktus.