Jauni genomikas paņēmieni augu selekcijai

Augu selekcija

Tūkstošiem gadu garumā cilvēki ir centušies uzlabot augus, lai nodrošinātu, ka viņiem ir droši un uzturvielām bagāti pārtikas avoti. Sākumā vienkārši tika selekcionēti spēcīgākie, aromātiskākie vai produktīvākie kultūraugi.

19. gadsimta vidū Gregors Mendelis (Gregor Mendel) ieviesa iedzimtības principus, uz ko balstās augu krustošana – paņēmiens, ar kuru apvieno divu dažādu vienas sugas augu īpašības. Krustošanas paņēmieni gadsimtu gaitā ir attīstījušies.

Augi un to priekšteči

Daudzi mūsdienās audzētie augi ļoti atšķiras no saviem savvaļas priekštečiem.

Baklažāns

Ziedkāposts

Banāni

Garantija pārtikas nodrošinājumam

Jauniem augu selekcijas paņēmieniem ir potenciāls veicināt ilgtspējīgas agropārtikas sistēmas un palīdzēt reaģēt uz tādām problēmām kā globālais pārtikas trūkums un klimata pārmaiņas, sniedzot labumu lauksaimniekiem, patērētājiem un videi. Ar jaunajām metodēm varētu samazināt pesticīdu lietošanu un attīstīt augus, kuros ir mazāk alergēnu.

Jauni genomikas paņēmieni (JGP) var palīdzēt audzēt augus, kas:

• ir klimatnoturīgi vai izturīgi pret kaitēkļiem,
• prasa mazāk mēslošanas līdzekļu un pesticīdu,
• spēj nodrošināt lielāku ražu,
• efektīvāk izmanto ūdeni un citus dabas resursus.

Ar jauniem genomikas paņēmieniem iegūtu augu piemēri

Kvieši ar zemu lipekļa saturu

Pret patogēniem noturīgi kartupeļi

Sausumizturīga kukurūza

Kāpēc ES ir vajadzīgi jauni noteikumi?

Gēnu rediģēšanas metodes ES reglamentē ģenētiskās modifikācijas (ĢMO) likumdošana, kas ietver vairākus tiesību aktus.

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas 2018. gada nolēmumu uz augiem, kas iegūti ar jauniem genomikas paņēmieniem, pašlaik attiecas ĢMO tiesību akti.

Tomēr atšķirībā no ĢMO augiem augi, kas audzēti, izmantojot jaunus genomikas paņēmienus, var būt ļoti līdzīgi vai pat identiski produktiem, kas iegūti, izmantojot tradicionālos selekcijas paņēmienus, vai pat dabiski sastopamiem augiem.

JGP augus, kas satur svešu ģenētisko materiālu, joprojām reglamentē ĢMO tiesību akti. Jauno ES noteikumu mērķis ir sniegt juridisku skaidrību par jaunām selekcijas metodēm, kurās neizmanto svešas DNS.

To nolūks ir veicināt Eiropas zaļā kursa un stratēģijas “No lauka līdz galdam” mērķu sasniegšanu, biodaudzveidību, pielāgošanos klimata pārmaiņām, globālo pārtikas nodrošinājumu un bioekonomiku.

Reglamentējot augu selekciju, ES mērķis ir padarīt nozari drošu, pārredzamu, efektīvu un konkurētspējīgu.

Selekcijas paņēmieni un ES likumdošana

Ir trīs galvenie augu selekcijas paņēmieni.

Tradicionālie selekcijas paņēmieni

Ierastie ģenētiskās modifikācijas (ĢMO) paņēmieni

Jauni genomikas paņēmieni (JGP)

Lūk, kā tiek piemēroti ES tiesību akti:

• tradicionālie selekcijas paņēmieni: ārpus ES ĢMO tiesību aktu darbības jomas;
• ģenētiskā modifikācija: to reglamentē ES ĢMO tiesību akti;
• jauni genomikas paņēmieni: jāreglamentē saskaņā ar jaunajiem JGP noteikumiem apvienojumā ar ĢMO tiesību aktiem, ja piemērojami.

Noteikumi par jauniem genomikas paņēmieniem praksē

Padome 4. decembrī panāca provizorisku vienošanos ar Eiropas Parlamentu par noteikumu kopumu, ar ko izveido tiesisko regulējumu jauniem genomikas paņēmieniem.

Ar jaunajiem noteikumiem ES piedāvās:

• lielāku drošību,
• lielāku pārredzamību un labāku marķējumu,
• pastiprinātu inovāciju.

Noteikumi prasītu, lai visi JGP augi tiktu iekļauti publiskā datubāzē un tiktu aizliegti bioloģiskajā ražošanā.

Turklāt tiktu noteiktas divas augu kategorijas:

• 1. kategorija: augi ir līdzvērtīgi tradicionāli selekcionētiem vai dabiski mutētiem augiem,
• 2. kategorija: augi ar sarežģītākām modifikācijām.

Katrai kategorijai tiktu piemēroti atšķirīgi noteikumi.

1. kategorijas augi

Noteikumi reglamentētu:

• laišanu tirgū: pirms augs vai produkts, kas iegūts ar JGP, tiek apzināti izplatīts vai laists tirgū, valstu iestādes un Eiropas Komisija pārbaudītu, vai tas pieder pie 1. kategorijas,
• marķējumu: sēklām un citam reproduktīvajam materiālam būtu nepieciešama etiķete, kas apzīmē, ka to izcelsme ir JGP; augi nebūtu jāmarķē,
• iezīmes: pret herbicīdiem toleranti augi tiktu izslēgti no 1. kategorijas,
• patentēšanu: uzņēmumiem vai selekcionāriem būtu jāiesniedz informācija par visiem esošajiem patentiem vai iesniegtajiem patenta pieteikumiem; tiktu izveidota ekspertu grupa, lai pētītu patentu ietekmi uz JGP augiem; un Eiropas Komisija publicētu pētījumu par patentēšanas ietekmi uz inovāciju, piekļuvi patentētiem JGP augiem un ES augu selekcijas nozares konkurētspēju.

Šie augi būtu atbrīvoti no ĢMO tiesību aktu piemērošanas. Tā vietā tiktu piemēroti spēkā esošie ES tiesību akti par pārtiku un barību, jauniem pārtikas produktiem, dabas aizsardzību un atbildību vides jomā.

ES valstis varētu veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka to teritorijā 1. kategorijas augi netīši neatrodas bioloģiskajā lauksaimniecībā.

2. kategorijas augi

Noteikumi reglamentētu:

• laišanu tirgū: pirms augs vai produkts, kas iegūts ar JGP, tiek apzināti izplatīts vai laists tirgū, valstu iestādēm un Eiropas Komisijai būtu jāatļauj tā izmantošana; tas ietvertu riska un drošības novērtējumus,
• marķējumu: atļautiem 2. kategorijas produktiem būtu nepieciešama etiķete, kas varētu sniegt informāciju par iezīmēm, kuras radušās ģenētiskās modifikācijas rezultātā; ja ražotājs iezīmes marķējumā ir iekļāvis, būtu jāuzskaita tās visas,
• stimulus: varētu piedāvāt regulatīvus stimulus tādu augu ražotājiem, kuru iezīmes varētu uzlabot ilgtspēju, piemēram, efektīvāku ūdens izmantošanu, izturību pret slimībām vai klimata pārmaiņu apstākļiem, – izņemot augus, kuriem piemīt pret herbicīdiem tolerantas iezīmes.

2. kategorijas augiem būtu jāatbilst spēkā esošajiem ĢMO tiesību aktiem, kas pielāgoti ar noteikumiem par jauniem genomikas paņēmieniem, lai ņemtu vērā minēto augu dažādos riska profilus.

ES valstis varētu veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2. kategorijas augi netīši neatrodas produktos, kas nav JGP produkti. Tās varētu arī ierobežot vai aizliegt 2. kategorijas augu audzēšanu savā teritorijā.

Turpmākās darbības

Padome jaunos noteikumus pieņēma 2026. gada 21. aprīlī.

Teksts vēl ir oficiāli jāpieņem Eiropas Parlamentam. Kad regula būs pieņemta, tā stāsies spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas ”ES Oficiālajā Vēstnesī”. Lielākā daļa noteikumu tiks piemēroti pēc 24 mēnešu pārejas perioda, tādējādi dodot laiku pieņemt īstenošanas noteikumus. Paredzams, ka jaunais satvars tiks piemērots no 2028. gada vidus.

Vienu gadu pēc regulas stāšanās spēkā Komisija publicēs pētījumu par patentēšanas ietekmi uz inovāciju, sēklu pieejamību lauksaimniekiem un ES augu selekcijas nozares konkurētspēju. Pēc tam Komisija norādīs, kādi turpmāki pasākumi ir nepieciešami, vai publicēs tiesību akta priekšlikumu, lai risinātu visas pētījumā konstatētās problēmas.

• Jauni genomikas paņēmieni: Padome un Parlaments panāk vienošanos par mūsu pārtikas sistēmu konkurētspējas un ilgtspējas palielināšanu (paziņojums presei, 2025. gada 4. decembris)
• Jauni genomikas paņēmieni: Padome vienojas par sarunu pilnvarojumu (paziņojums presei, 2025. gada 14. marts)
• Jaunas genomikas metodes: Padome pieņem jaunus noteikumus, lai veicinātu ilgtspējīgas un konkurētspējīgas ES pārtikas sistēmas (paziņojums presei, 2026. gada 21. aprīlis)

• ĢMO tiesību akti (Eiropas Komisija)