Darba ņēmēju aizsardzība: drošība un veselības aizsardzība darbā
ES tiesību aktos ir noteikti minimālie standarti drošībai un veselības aizsardzībai darbā un ir paredzēta darba ņēmēju aizsardzība pret bīstamu vielu, piemēram, azbesta, iedarbību.
Minimālie standarti drošībai un veselības aizsardzībai darbā
Lai nodrošinātu labāku aizsardzību darba ņēmējiem Eiropas Savienībā pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, ES ir pieņēmusi tiesību aktus, ar ko tiek garantētas minimālās prasības drošībai un veselības aizsardzībai attiecībā uz privātiem un publiskiem darba devējiem visā Eiropas Savienībā.
Darba ņēmēju aizsardzībā ES ņem vērā ne vien tehnisko drošību, bet arī vispārēju labbūtības veicināšanu, tostarp saistībā ar darba organizāciju, darba apstākļiem, sociālajām attiecībām un tādu faktoru ietekmi, kas saistīti ar darba vidi.
Eiropas Savienība 1989. gadā pieņēma Darba aizsardzības pamatdirektīvu. Ar šo direktīvu ES noteica darba devējiem pienākumu veikt atbilstīgus preventīvus pasākumus, lai padarītu darbu drošāku un veselībai labvēlīgāku, un nodrošināt darba ņēmējiem informāciju un apmācību, lai sekmētu drošību un veselības aizsardzību darbā.
Bīstamas ķīmiskās vielas darba vietā
Vēzis ir galvenais cēlonis ar darbu saistītiem nāves gadījumiem ES un izraisa 52 % nāves gadījumu gadā (dati: Starptautiskā Darba organizācija, 2017. gads).
Arodvēzim vislielākā mērā ir pakļauti darba ņēmēji šādās nozarēs:
- būvniecība,
- autobūve, tekstilrūpniecība, kokapstrāde un mēbeļu ražošana,
- ķimikāliju ražošana,
- pārtikas ražošana,
- veselības aprūpe.
Gadu gaitā ES ir pieņēmusi noteikumus, lai aizsargātu darba ņēmējus saistībā ar konkrētiem darba aspektiem vai pret apdraudējumiem. Piemēram, ES ir ieviesti noteikumi par kaitīgu vielu ierobežošanu darbavietā, lai aizsargātu darba ņēmējus no riskiem, kas saistīti ar šādu vielu iedarbību:
- kancerogēnas un mutagēnas vielas (tostarp reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas, t. i., ķīmiskas vielas, kas var radīt traucējumus cilvēka reproduktīvajā sistēmā),
- svins,
- azbests.
ES tiesību akti par darba ņēmēju aizsardzību pret bīstamām vielām tiek regulāri atjaunināti, pielāgojot iedarbības robežvērtības atbilstoši jaunākajiem zinātniskajiem atzinumiem un tehniskajiem datiem.
Kopš Kancerogēnu un mutagēnu direktīvas pieņemšanas 2004. gadā tā ir vairākkārt pārskatīta un tagad to piemēro 28 vēzi izraisošām vielām.
Jauni noteikumi darba ņēmēju aizsardzības stiprināšanai
ES dalībvalstu ministri, kas ir atbildīgi par nodarbinātības jautājumiem, ir spēruši soli tālāk, lai novērstu ar darbu saistītas slimības un aizsargātu darba ņēmējus no tādu kaitīgu vielu iedarbības, kas var izraisīt smagas slimības, piemēram, vēzi un attīstības traucējumus.
Padome ir vienojusies par savu nostāju attiecībā uz sesto Kancerogēnu, mutagēnu un reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu direktīvas pārskatīšanu. Šīs pārskatīšanas mērķis ir atjaunināt noteikumus par bīstamu vielu iedarbību darba vietā, ņemot vērā jaunākos zinātnes sasniegumus.
Pārskatīšanas rezultātā ir gaidāms, ka tuvāko 40 gadu laikā tiks novērsts apmēram 1700 plaušu vēža gadījumu un 19 000 citu slimību gadījumu.
Padome ir vēl vairāk papildinājusi atjauninātos noteikumus, pievienojot arodekspozīcijas robežvērtību izoprēnam saskaņā ar Eiropas Ķimikāliju aģentūras ieteikumiem.
Tiklīdz Eiropas Parlaments būs pieņēmis savu nostāju, abas iestādes sāks sarunas, lai vienotos par teksta galīgo redakciju.
Vēža profilakse ES
Cīņa pret vēzi ir viena no Eiropas Savienības prioritātēm veselības jomā.
Papildus tiešajai ietekmei uz atsevišķu cilvēku veselību un labbūtību vēzis rada ietekmi arī uz veselības aprūpes un sociālajām sistēmām, valstu budžetu, tautsaimniecības ražīgumu un ekonomikas izaugsmi, kā arī veselīgu darbaspēku.
Šajā ziņā vēža skrīningam ir būtiska nozīme, lai uzturētu veselīgu sabiedrību un darbaspēku. Padome 2003. gadā apstiprināja ieteikumu par vēža skrīningu, mudinot ES valstis īstenot skrīninga programmas, kas balstītas uz plašām iedzīvotāju grupām un kvalitātes nodrošināšanu. Ņemot vērā ieteikuma īstenošanas ziņojumu un jaunākos zinātniskos datus, ES dalībvalstu ministri apspriež ieteikuma atjaunināšanu, lai nodrošinātu, ka vēža skrīnings var aptvert vēl vairāk cilvēku.
Azbests
Azbests ir bīstams kancerogēns. Eiropas Savienība 2005. gadā aizliedza azbesta izmantošanu, taču tas joprojām ir sastopams daudzās vecākās ēkās un infrastruktūrā. Tā minerālā sastāva dēļ to reiz plaši izmantoja, lai stiprinātu būvmateriālus un padarītu tos ugunsizturīgus.
Azbests izraisa smagas slimības, piemēram, vēzi, ar ļoti zemiem izdzīvošanas rādītājiem. 2019. gadā vien Eiropas Savienībā to dēļ dzīvību zaudēja vairāk nekā 70 000 cilvēku. Lai pasargātu darba ņēmēju veselību un glābtu dzīvību, ir būtiski mazināt saskari ar azbestu.
Jaunais ES tiesību akts palielina darba ņēmēju aizsardzību, pazeminot robežvērtību pakļautībai azbesta iedarbībai darbavietā un modernizējot veidu, kā azbests tiek mērīts.
Samazinātas azbesta ekspozīcijas robežvērtības
Jaunie noteikumi desmitkārt samazina maksimālo pieļaujamo azbesta daudzumu, kādam var tikt pakļauts darba ņēmējs (no pašreizējās maksimālās koncentrācijas gaisā – 0,1 azbesta šķiedra uz cm³ līdz 0,01 šķiedrai uz cm³).
Jutīgāka atklāšanas tehnoloģija
Pēc maksimālā sešu gadu pārejas perioda azbesta līmenis būs jānosaka, izmantojot modernākas un jutīgākas tehnoloģijas, ar kurām var konstatēt šķiedras, proti, elektronmikroskopiju. Jaunie noteikumi ietver sevī arī jaunas drošības prasības stingrākai darba ņēmēju aizsardzībai, piemēram, īpašu azbesta aizvākšanas atļauju saņemšanu un azbesta klātbūtnes pārbaudes vecākās ēkās pirms to nojaukšanas vai remontdarbu sākšanas.
Paredzams, ka jaunā azbesta ekspozīcijas robežvērtība ievērojami samazinās darba ņēmēju risku saslimt ar azbesta izraisītām slimībām, tostarp vēzi. Tas ir vēl jo svarīgāk, ņemot vērā ES mērķi veicināt ēku energorenovāciju Eiropas Savienībā, kā rezultātā līdz 2030. gadam varētu tikt renovēti 35 miljoni ēku.
- Azbests: Padome un Parlaments panāk vienošanos par jauniem noteikumiem darba ņēmēju aizsardzībai (2023. gada 27. jūnijs)
- Aizsardzība pret azbesta iedarbību darba vietā: Padome balso par ekspozīcijas robežvērtību samazināšanu (paziņojums presei, 2023. gada 23. oktobris)
Azbestu saturošu materiālu demontāža
Kā daļu no centieniem samazināt azbesta iedarbības radītos apdraudējumus, Padome 2022. gada oktobrī vienojās arī par kopēju nostāju attiecībā uz ierosināto ES ēku energoefektivitātes noteikumu pārskatīšanu. Ar šo priekšlikumu tiek veicināta pilnīga ēku renovācija, un tā ir definēta kā galvenā iespēja risināt arī problēmu, kas saistīta ar azbestu saturošu materiālu demontāžu.
Azbesta ietekme uz darba ņēmēju veselību (Infografika)
Svins un diizocianāti
Ir zināms, ka ilgstoša eksponētība svinam ietekmē reproduktīvās funkcijas un augļa attīstību, kā arī bojā nervu sistēmu, nieres, sirdi un asinis. Šā iemesla dēļ ES kopš 1982. gada ir spēkā noteikumi, kas ierobežo arodekspozīciju svinam.
2024. gada 26. februārī Padome pieņēma direktīvu, ar ko pārskatīja svina un tā neorganisko savienojumu arodekspozīcijas robežvērtības, tās samazinot pieckārt.
Tiesību akts arī nosaka robežvērtības diizocianātiem – kaitīgu vielu grupai, kurai pašlaik ir pakļauti 4,2 miljoni darba ņēmēju un kuras var izraisīt astmu un ādas slimības.
Svins
Jaunie noteikumi samazina arodekspozīcijas robežvērtību svinam no 0,15 mg/m³ līdz 0,03 mg/m³. Tie arī samazina bioloģisko robežvērtību svinam no 70µg/100 ml līdz 15µg/100 ml.
Diizocianāti
Jaunajos noteikumos arī pirmo reizi ir noteikta kopējā arodekspozīcijas robežvērtība diizocianātiem.
Robežvērtība ir 6µg NCO/m³. Tā ir vienāda ar maksimālo koncentrāciju gaisā, kuru darba ņēmējs elpo 8 stundu darba dienas laikā. Īslaicīgas iedarbības robežvērtība 12µg NCO/m³, kas vienāda ar vidējo iedarbību15 minūšu laikā.
Pārejas periods
Padome un Eiropas Parlaments arī vienojās par pārejas periodu attiecībā uz jauno bioloģisko robežvērtību svinam, lai dalībvalstīm dotu pietiekami daudz laika efektīvi atjaunināt ražošanas procesus un īstenot vajadzīgos profilakses un aizsardzības pasākumus. Jaunās robežvērtības stāsies spēkā 2028. gada 31. decembrī.
ES veselības politika
ES dalībvalstis ir atbildīgas par veselības pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu. Tāpēc ES uzdevums veselības politikas jomā ir papildināt valstu politiku.
ES sadarbība palīdz veicināt veselību un cīnīties pret pārnēsājamām slimībām, kā arī nepārnēsājamām slimībām, piemēram, vēzi. Turklāt ar to risina kopīgas problēmas veselības jomā, kas saistītas, piemēram, ar rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem, un vides vai dzīvesveida faktoriem.
ES kompetencē ir tiesību aktu pieņemšana darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības jomā saskaņā ar LESD 153. pantu, lai papildinātu un atbalstītu valstu tiesību aktus. Padomē šos jautājumus ministri apspriež Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padomē (EPSCO).
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 24. jūnijs