Adekvāta minimālā alga Eiropas Savienībā
ES vēlas uzlabot cilvēku darba un dzīves apstākļus, izveidojot adekvātas minimālās algas satvaru Eiropā.
ES ir izstrādājusi jaunus ES noteikumus, ar kuriem veicina adekvātu likumā noteikto minimālo algu Eiropā un palīdz uzlabot darba un dzīves apstākļus darba ņēmējiem Eiropā.
Direktīvas par adekvātu minimālo algu galīgo redakciju Padome pieņēma 2022. gada 4. oktobrī.
Kādu labumu var sniegt ES noteikumi par minimālo algu?
Visās Eiropas Savienības dalībvalstīs pastāv lielas atšķirības attiecībā uz tādu darba ņēmēju skaitu, kuriem piemēro koplīgumus, un minimālās algas līmeni. Tas daļēji ir saistīts ar ļoti atšķirīgajiem darba tirgus modeļiem un atšķirīgajiem ienākumu līmeņiem dalībvalstīs.
Jaunās direktīvas par adekvātu minimālo algu mērķis ir palīdzēt nodrošināt pienācīgus darba un dzīves apstākļus darba ņēmējiem Eiropā.
Taisnīgi darba apstākļi
Darba ņēmējiem ir tiesības uz taisnīgām darba algām, kas nodrošina pienācīgu dzīves līmeni. Tas ir izklāstīts Eiropas sociālo tiesību pīlāra 6. principā, kas iekļauts 2. nodaļā, kuras temats ir taisnīgi darba apstākļi.
Eiropas sociālo tiesību pīlāru kopīgi proklamēja ES iestāžu vadītāji, apņemoties īstenot 20 principus sociālās politikas jomā.
Sociālais dialogs un darba ņēmēju dalība
Darba ņēmējiem vai viņu pārstāvjiem ir tiesības tikt savlaicīgi informētiem un uzklausītiem par viņiem būtiskiem jautājumiem. Tas ir Eiropas sociālo tiesību pīlāra 8. princips, kas arī izklāstīts 2. nodaļā.
Kā jaunie ES noteikumi nodrošina labāku un efektīvāku minimālās algas aizsardzību?
Ar direktīvu tika izstrādāti jauni ES noteikumi par:
- likumā noteiktās minimālās algas atbilstības noteikšanas un atjaunināšanas procedūrām,
- darba koplīguma slēgšanas sarunu veicināšanu darba algu noteikšanā,
- faktiskas piekļuves minimālās algas aizsardzībai uzlabošanu tiem darba ņēmējiem, kuriem tiesības uz minimālo algu ir noteiktas saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
Ar likumu noteiktās minimālās darba algas adekvātums
Dalībvalstīm, kurās ir likumā noteikta minimālā alga, ir jāievieš regulējums, lai noteiktu un atjauninātu šo minimālo algu saskaņā ar skaidru kritēriju kopumu.
Likumā noteiktās minimālās algas atjaunināšana notiks vismaz reizi divos gados (vai ne vēlāk kā reizi četros gados valstīs, kurās izmanto automātisku indeksācijas mehānismu).
Tomēr direktīvā nav noteikts konkrēts minimālās algas līmenis, kas dalībvalstīm jāsasniedz.
Darba koplīguma slēgšanas sarunu veicināšana darba algu noteikšanā
Koplīguma sarunu stiprināšana ir veids, kā apkarot nodarbinātu personu nabadzību un uzlabot darba apstākļus. Ir norādīts, ka valstīs ar plašu koplīgumu aptvērumu parasti ir mazāks zemi atalgotu darba ņēmēju īpatsvars un augstāka minimālā darba alga nekā valstīs ar zemu koplīgumu aptvērumu.
Viens no direktīvas mērķiem ir palielināt to darba ņēmēju skaitu, uz kuriem attiecas darba koplīguma slēgšanas sarunas par darba algu noteikšanu. Lai sasniegtu minēto mērķi, valstīm būtu jāveicina sociālo partneru spēja iesaistīties koplīguma sarunās.
Dalībvalstīm, kuru koplīgumu aptvērums ir mazāks par 80 %, būtu jāizstrādā rīcības plāns koplīguma sarunu veicināšanai. Rīcības plānā būtu jānosaka skaidrs grafiks un konkrēti pasākumi, lai pakāpeniski palielinātu darba koplīgumu aptvērumu.
Kas ir darba koplīguma slēgšanas sarunas?
Koplīguma sarunas ir process, kurā strādājošie ar savu pārstāvju starpniecību ar saviem darba devējiem vai darba devēju organizācijām risina sarunas par līgumiem, lai noteiktu darba nosacījumus, tostarp:
- darba samaksu un pabalstus
- darba laiku un atvaļinājumu
- politiku attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību darbā
Efektīva piekļuve minimālās algas aizsardzībai
Tekstā ir noteikts, ka dalībvalstis veiks pasākumus, lai uzlabotu darba ņēmēju efektīvu piekļuvi likumā noteiktās minimālās darba algas aizsardzībai. Starp šai nolūkā veicamiem pasākumiem ir šādi:
- darba inspekciju veiktas kontroles,
- viegli pieejama informācija par minimālās algas aizsardzību,
- tiesībaizsardzības iestāžu spēju attīstīšana, lai tās varētu vērsties pret neatbilstīgiem darba devējiem.
Datu vākšana un ziņošana
Dalībvalstīm būtu jāuzrauga minimālās darba algas aptvērums un adekvātums. Turklāt tās tiks aicinātas reizi divos gados ziņot Komisijai par:
- koplīgumu aptvēruma rādītājiem,
- ar likumu noteiktās minimālās darba algas līmeni,
- to darba ņēmēju īpatsvaru, uz kuriem attiecas ar likumu noteiktā minimālā darba alga.
Dalībvalstis, kurās minimālās algas aizsardzību nodrošina tikai ar koplīgumiem, ziņo par zemākajām atalgojuma likmēm, kas noteiktas minētajos koplīgumos, un par to personu algām, uz kurām koplīgumi neattiecas. Komisija šos datus izanalizēs un attiecīgi ziņos Padomei un Eiropas Parlamentam.
Darbs Padomē
Eiropas Komisija 2020. gada oktobrī iesniedza savu priekšlikumu direktīvai par adekvātu minimālo algu abiem likumdevējiem – Padomei un Eiropas Parlamentam.
Padomē dosjē tika izskatīts Sociālu jautājumu darba grupā, kuras kompetencē ir viss ar nodarbinātību un sociālo politiku saistītais leģislatīvais darbs.
Priekšlikums direktīvai par adekvātu minimālo algu
Vācijas prezidentūras laikā prezidentvalsts un Komisija sniedza informāciju attiecībā uz priekšlikumu direktīvai par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā. Nodarbinātības un sociālās politikas padomes 2020. gada decembra sanāksmē noritēja īsa diskusija par direktīvu.
Progresa ziņojums par direktīvu par adekvātu minimālo algu
Prezidentvalsts Portugāle informēja ministrus par stāvokli saistībā ar direktīvu par adekvātu minimālo algu. Ministriem bija arī iespēja apmainīties viedokļiem par uzlabojumiem priekšlikumā un par tā būtiskajiem elementiem.
Diskusijās galvenā uzmanība tika pievērsta šādiem jautājumiem:
- termina "veicināšana" ieviešana un vārda "noteikšana" aizstāšana,
- dalībvalstu bažas par to, ka šī direktīva radītu darba ņēmējiem individuālas tiesības.
- specifiski noteikumi jūrniekiem (uz kuriem attiecas Konvencija par darbu jūrniecībā),
- minimālās algas aizsardzība ar koplīgumu salīdzinājumā ar aizsardzību, izmantojot ar likumu noteikto minimālo darba algu.
Šajās diskusijās tika izklāstīta iespējamā turpmākā virzība turpmākām sarunām, kuru mērķis ir panākt vienošanos.
Padome pieņem savu nostāju (vispārēju pieeju)
Prezidentvalsts Slovēnijas darba pamatā bija sekmīgais progress, kas panākts tās triju prezidentvalstu komandas partneru – Vācijas un Portugāles – vadībā, kā izklāstīts prezidentvalsts Portugāles progresa ziņojumā.
Prezidentvalsts Slovēnija Sociālu jautājumu darba grupai iesniedza četrus secīgus kompromisa priekšlikumus, kas tika apspriesti sešās pilnās darba grupas sanāksmju dienās un daudzās divpusējās diskusijās visos līmeņos.
Diskusijās galvenā uzmanība tika pievērsta šādiem jautājumiem:
- dalībvalstu kompetences saglabāšana attiecībā uz minimālās algas noteikšanu,
- delegāciju bažas par dažādiem valstu darba modeļiem un algu noteikšanas sistēmām,
- dažādas pieejas adekvātuma sasniegšanai,
- uzsvars, kas likts uz adekvātuma veicināšanu un koplīguma sarunām,
- vēlme sasniegt mērķi – ne tikai taisnīgas, bet arī pienācīgas minimālās algas,
- priekšroka tam, ka dalībvalstis var brīvi izvēlēties indikatīvās atsauces vērtības,
- iespēja noteikt pienākumu ziņot nevis reizi gadā, bet reizi divos gados,
- darba ņēmēju informēšana.
Darbs bija vērsts uz to, lai rastu kompromisa risinājumus bažām un panāktu līdzsvaru tekstā, vienlaikus saglabājot dalībvalstu atbalstu un pienācīgu teksta saskaņotības pakāpi.
Pastāvīgo pārstāvju komitejas 2021. gada 24. novembra sanāksmē lielākā daļa delegāciju atbalstīja prezidentvalsts paveikto darbu.
Nodarbinātības un sociālās politikas padomes decembra sanāksmē Padome panāca vispārēju pieeju attiecībā uz ES tiesību aktu par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā. Ministri uzsvēra – lai gan teksts atspoguļo trauslu līdzsvaru starp dalībvalstu nostājām, tajā tomēr ir ņemti vērā minēto nostāju svarīgākie aspekti.
Padome un Eiropas Parlaments panāk provizorisku vienošanos par jaunu ES tiesību aktu
2022. gada jūnijā Padome panāca provizorisku vienošanos attiecībā uz direktīvu par minimālo algu, ar ko nosaka procedurālo satvaru, kura mērķis ir veicināt adekvātu minimālo algu visā ES un jo īpaši:
- veicināt koplīguma sarunas par algu noteikšanu,
- veicināt adekvātu ar likumu noteiktās minimālās darba algas līmeni,
- uzlabot visu darba ņēmēju efektīvu piekļuvi minimālās algas aizsardzībai.
Panākto vienošanos apstiprināja Pastāvīgo pārstāvju komiteja, un pēc tam notika oficiāls balsojums gan Padomē, gan Eiropas Parlamentā.
Padome pieņem direktīvas galīgo redakciju
Padome 2022. gada 4. oktobrī pieņēma direktīvu par adekvātu minimālo algu.
Dalībvalstīm ir divi gadi, lai direktīvu transponētu savos tiesību aktos.
ES sociālā dimensija
Direktīva par adekvātu minimālo algu ir daļa no ES apņemšanās uzlabot cilvēku dzīves un darba apstākļus Eiropas Savienībā.
2021. gada maijā ES līderi vienojās turpināt padziļināt Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu ES un valstu līmenī.
Darbs pie ES tiesību aktiem par platformu darbu vai dzimumu līdzsvaru uzņēmumu valdēs arī ir daļa no ES apņemšanās veidot spēcīgāku sociālo Eiropu.
Virzībā uz stiprāku sociālo Eiropu (Infografika)
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 4. februāris