Afganistāna
ES pauž vienotību ar Afganistānas iedzīvotājiem un ir apņēmusies atbalstīt Afganistānas sieviešu tiesības, kā arī stabilas, miermīlīgas un pārtikušas Afganistānas attīstību.
Krīze Afganistānā
Pēc gadu desmitiem ilguša konflikta, vairākkārtīgām dabas katastrofām un augsta nabadzības līmeņa Talibāna īstenotā varas pārņemšana 2021. gada augustā izraisīja turpmāku ekonomikas lejupslīdi, palielinot pārtikas trūkumu un radot vēl plašāku nenodrošinātību.
Talibāna darbības un lēmumi ir izraisījuši sistemātisku un nepieņemamu sieviešu un meiteņu atstumtību, kā arī Afganistānas iedzīvotāju politiskās, ekonomiskās, humanitārās un cilvēktiesību situācijas krasu pasliktināšanos.
Talibāns arī nevēlas un nespēj efektīvi reaģēt uz teroristu grupu klātbūtni un operācijām Afganistānas teritorijā.
2025. gadā Afganistānā joprojām ir viena no pasaulē lielākajām humanitārajām krīzēm – vairāk nekā 22,9 miljoniem cilvēku jeb vairāk nekā pusei Afganistānas iedzīvotāju ir nepieciešama humānā palīdzība. Patlaban 10 miljoni cilvēku saskaras ar akūtu pārtikas trūkumu un 3,5 miljoni bērnu, kas ir jaunāki par 5 gadiem, cieš no akūtas uztura nepietiekamības.
Miljoniem cilvēku visā valstī nav pieejams drošs ūdens, pietiekams pārtikas daudzums un pienācīga veselības aprūpe, kas padara viņus neaizsargātākus pret slimībām un nepietiekamu uzturu.
Afganistāna joprojām saskaras ar aizsardzības krīzi, kurā vislielākais risks ir sievietēm, bērniem, personām ar īpašām vajadzībām un marginalizētām grupām.
Sieviešu tiesības Afganistānā
Nekur pasaulē sieviešu un meiteņu tiesības netiek apdraudētas tik ļoti, kā tas notiek Afganistānā. Pašreizējā situācija rada lielas bažas par izredzēm saglabāt un papildināt daudzos ieguvumus, ko sievietes Afganistānā bija panākušas pēdējās divās desmitgadēs.
Talibāns ir izdevis vairāk nekā 70 ediktus ar daudziem ierobežojumiem vai aizliegumiem attiecībā uz:
- meiteņu mācīšanos vidusskolās,
- ģērbšanās noteikumiem (tostarp prasību sievietēm sabiedriskās vietās aizklāt augumu un seju),
- segregāciju darba vietās,
- sieviešu brīvību pārvietoties bez pavadoņa vīrieša (“mahram”),
- sieviešu piekļuvi sabiedriskām vietām.
Vidusskolas izglītības aizlieguma dēļ 1,5 miljoniem pusaudžu vecuma meiteņu nācās pārtraukt mācības.
Sievietes ir arī pilnībā izslēgtas no tiesību sistēmas, kas praktiski ir likvidēta, jo 2004. gada konstitūcija ir apturēta un tiesību sistēmas neatkarība vairs netiek nodrošināta.
2022. gada decembra beigās Talibāns nolēma aizliegt sievietēm apmeklēt universitātes un strādāt NVO. Šie edikti ir ne tikai diskriminējoši, bet tiem ir arī tiešas un dažkārt dzīvībai bīstamas sekas, jo tas, ka nav humānās palīdzības sniedzēju sieviešu, apdraud palīdzības sniegšanu visneaizsargātākajām personām.
2024. gada augustā Talibāns aizliedza sieviešu balsīm skanēt sabiedriskās vietās.
ES vairākkārt ir skaidri paudusi apņemšanos turpināt atbalstīt sievietes un meitenes Afganistānā saskaņā ar savām vērtībām un principiem.
2022. gada novembrī pieņemtajos secinājumos Padome:
- nosodīja to, ka Talibāns sistemātiski turpina ierobežot sieviešu un meiteņu cilvēktiesības un pamatbrīvības,
- aicināja Augsto pārstāvi, Komisiju un dalībvalstis pielikt mērķtiecīgas un pietiekamas pūles, lai pievērstos šai situācijai un nodrošinātu Afganistānas sieviešu līdzdalību politiskajos dialogos par Afganistānu,
- atzina, cik svarīgas ir iniciatīvas, kuru nolūks ir virzīt uz priekšu “programmu sieviešu, miera un drošības jomā”, piemēram, ES veicināta foruma izveide afgāņu sievietēm līderēm.
ES apņemšanās nodrošināt mieru un stabilitāti Afganistānā
Padome 2023. gada martā pieņēma secinājumus, kuros atkārtoti apstiprināta ES apņemšanās attiecībā uz mieru un stabilitāti Afganistānā un Afganistānas iedzīvotāju atbalstīšanu.
Secinājumi atkārtoti apstiprina, cik svarīgi un derīgi ir Padomes 2021. gada 15. septembra secinājumos izklāstītie kritēriji attiecībā uz Talibāna ieceltās pagaidu valdības politiku un darbībām.
ES vēlreiz aicināja Talibānu Afganistānas iedzīvotāju interesēs:
- ievērot, aizsargāt un īstenot visas cilvēktiesības un vērsties pret cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem,
- izveidotu iekļaujošu un reprezentatīvu valdību,
- novērst to, ka Afganistāna kalpo par bāzi terorisma uzņemšanai, finansēšanai vai eksportēšanai,
- nodrošināt netraucētu un nediskriminējošu piekļuvi humānajai palīdzībai,
- turpināt atļaut drošu, neapdraudētu un sakārtotu ceļošanu uz Afganistānu un no tās.
ES arī norādīja, ka stabilitāte Afganistānā ir visas starptautiskās sabiedrības interesēs, lai novērstu reģionālo nestabilitāti, terorisma draudus, piespiedu pārvietošanu un neatbilstīgu migrāciju.
Talibāna darbības un lēmumi ir izraisījuši krasu politiskās, ekonomiskās, humanitārās un cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Afganistānas iedzīvotājiem, jo īpaši sievietēm un meitenēm.
Tomēr ES joprojām ir apņēmības pilna turpināt sniegt palīdzību, lai mazinātu nopietno humanitāro un sociālekonomisko krīzi, nodrošinot humāno palīdzību un atbalstu pamatvajadzību apmierināšanai un iztikas līdzekļu nodrošināšanai saskaņā ar principiālu pieeju, kas sniedz sievietēm iespēju jēgpilni piedalīties palīdzības sniegšanā un joprojām gūt no tās labumu.
ES ir arī gatava vēl vairāk pastiprināt atbalstu Afganistānas kaimiņvalstīm un partneriem plašākā reģionā, lai novērstu negatīvu pārrobežu ietekmi.
ES ir atkārtoti paudusi savu nelokāmo apņemšanos atbalstīt visu afgāņu, tostarp sieviešu un meiteņu un pie etniskām un reliģiskām minoritātēm piederošo personu, pilnīgu līdzdalību visās dzīves jomās Afganistānā.
Humānā palīdzība Afganistānas iedzīvotājiem
Kopš 1994. gada ES ir nodrošinājusi Afganistānai humāno palīdzību aptuveni 2 miljardu EUR apmērā. ES humānās palīdzības Afganistānai galvenie mērķi ir:
- sniegt dzīvības glābšanai nepieciešamo palīdzību,
- nodrošināt piekļuvi pamatpakalpojumiem,
- veidot iedzīvotāju noturību pret krīzēm.
No 2024. līdz 2025. gadam ES ir finansējusi humānās palīdzības projektus 320 miljonu EUR vērtībā.
Intervences pasākumu pamatā ir ārkārtas pārtikas palīdzība, veselības aprūpe un uzturs, izglītība ārkārtas situācijās, piekļuve tīram ūdenim, higiēnas un sanitārijas iekārtām, pajumtei un nepārtikas precēm, kā arī aizsardzības pakalpojumi, tostarp atmīnēšanas darbības.
ES humāno palīdzību Afganistānā novirza ar tādu uz vietas esošu humānās palīdzības partneru starpniecību kā, piemēram, ANO aģentūras, starptautiskās organizācijas un NVO. Finansējums tiek izmantots, stingri ievērojot humānās palīdzības principus, proti, neatkarību, objektivitāti un neitralitāti, lai nodrošinātu, ka finansējums sasniedz tos Afganistānas iedzīvotājus, kuriem tas visvairāk nepieciešams.
Lai atvieglotu dzīvības glābšanai nepieciešamās palīdzības sniegšanu, ES kopš 2021. gada augusta ir transportējusi vairāk nekā 2240 tonnu humānās palīdzības preču, izmantojot 41 humānās palīdzības gaisa tilta lidojumu uz Kabulu.
Sankcijas saistībā ar situāciju Afganistānā
Pasākumi pret Talibānu
ES ir noteikusi sankcijas pret tiem, kas apdraud mieru, stabilitāti un drošību Afganistānā, tostarp Talibānu, kā arī pret personām un grupām, kas ar tiem saistītas.
Ar šiem pasākumiem īsteno ANO Drošības padomes Rezolūciju 1988 (2011), un tie sevī ietver:
- ieroču embargo,
- aizliegumu sniegt tehnisko palīdzību saistībā ar militārām precēm un tehnoloģijām,
- ceļošanas aizliegumu personām,
- aktīvu iesaldēšanu personām un vienībām,
Šis sankciju režīms pašlaik attiecas uz 135 personām un piecām vienībām.
- Lēmums par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, grupām, uzņēmumiem un vienībām, ņemot vērā situāciju Afganistānā (“ES Oficiālais Vēstnesis”)
- Regula par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, grupām, uzņēmumiem un vienībām, ņemot vērā situāciju Afganistānā (“ES Oficiālais Vēstnesis”)
- ANO Drošības padomes Rezolūcija 1988 (2011)
Sankcijas pret “ISIL”/”Da’esh” un “Al-Qaida”
2016. gada 20. septembrī ES izveidoja īpašu sankciju regulējumu pret “ISIL”/“Da’esh” un “Al-Qaida” un ar tiem saistītām personām, grupām, uzņēmumiem un vienībām.
Šīs sankcijas papildina sankcijas, kas pieņemtas saskaņā ar ES izveidoto teroristu sarakstu – ES tiesību aktiem, ar kuriem īsteno ANO Drošības padomes Rezolūciju 1373 (2001).
ES sankcijas aptver:
- ceļošanas aizliegumu personām,
- aktīvu iesaldēšanu personām un vienībām,
- aizliegumu darīt pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus sarakstā iekļautajām personām un vienībām.
Šīs sankcijas patlaban attiecas kopumā uz 15 personām un septiņām grupām.
- Lēmums, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret “ISIL” (“Da’esh”) un “Al-Qaida” (“ES Oficiālais Vēstnesis”)
- Regula, ar ko nosaka papildu ierobežojošus pasākumus pret “ISIL” (“Da’esh”) un “Al-Qaida” (“ES Oficiālais Vēstnesis”)
- Pret terorismu vērstās sankcijas
- ANO Drošības padomes Rezolūcija 1373 (2001)
Plašāka informācija
Integrētā krīzes situāciju politiskā reaģēšana (IPCR)
Humānā palīdzība
Kādēļ ES pieņem sankcijas?
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 29. oktobris