Hronoloģisks pārskats par ES migrācijas un patvēruma politiku

Hronoloģiskajā pārskatā ir uzskaitīti galvenie notikumi Padomes un Eiropadomes darbā, izstrādājot ES atbildes rīcību uz migrācijas spiedienu.

Padome ir pieņēmusi vairākus tiesību aktus, lai reformētu ES tiesisko regulējumu migrācijas un patvēruma pārvaldības jomā.

Ar to izveido noteikumu kopumu, kas palīdzēs:

• sakārtoti pārvaldīt ieceļošanu,
• izveidot efektīvas un vienotas procedūras,
• nodrošināt taisnīgu sloga sadali starp dalībvalstīm.

• Padome pieņem ES Migrācijas un patvēruma paktu (paziņojums presei, 2024. gada 14. maijs)

Padome pieņem vienoto atļauju, kuras mērķis ir:

• a izveidot vienotu pieteikšanās procedūru apvienotas darba un uzturēšanās atļaujas saņemšanai;
• garantēt vienotu tiesību kopumu atbilstīgajiem trešo valstu valstspiederīgajiem, pamatojoties uz tādu pašu attieksmi kā pret tās dalībvalsts valstspiederīgajiem, kura piešķir vienoto atļauju;
• ātrāk apstrādāt vīzas pieteikumus;
• sniegt iespēju vienotās atļaujas turētājiem mainīt darba devēju;
• sniegt skaidrus norādījumus gadījumos, kad vienotās atļaujas turētājs kļūst par bezdarbnieku.

• Likumīga migrācija: Padome dod zaļo gaismu vienotai darba un uzturēšanās atļaujai trešo valstu valstspiederīgajiem (paziņojums presei, 2024. gada 12. aprīlis)

ES dalībvalstu pārstāvji (Coreper) apstiprināja provizorisko vienošanos, kas 2023. gada 20. decembrī tika panākta starp Padomes prezidentvalsti un Eiropas Parlamentu par pieciem galvenajiem tiesību aktiem (kas veido Migrācijas un patvēruma paktu), ar kuriem tiks reformēta ES patvēruma un migrācijas sistēma.

Pastāvīgo pārstāvju komiteja arī atbalstīja trīs tiesību aktus patvēruma un migrācijas jomā, par kuriem Padome un Parlaments jau panāca vienošanos 2022. gadā. Minētie trīs tiesību akti ietver:

• pārskatītu Uzņemšanas nosacījumu direktīvu,
• atjauninātu Kvalifikācijas regulu,
• regulu, ar ko izveido ES pārmitināšanas sistēmu.

• Patvēruma un migrācijas reforma: ES dalībvalstu pārstāvji apstiprina vienošanos ar Eiropas Parlamentu (paziņojums presei, 2024. gada 8. februāris)

Pieci ES tiesību akti, par kuriem Spānijas prezidentūra un Parlaments ir vienojušies, skar visus patvēruma un migrācijas pārvaldības posmus, aptverot:

• neatbilstīgu migrantu skrīningu, kad viņi ierodas ES,
• biometrisko datu iegūšanu,
• patvēruma pieteikumu iesniegšanas un izskatīšanas procedūras,
• noteikumus par to, kā noteikt, kura dalībvalsts ir atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu,
• sadarbību un solidaritāti starp dalībvalstīm un to, kā rīkoties krīzes situācijās, tostarp migrantu instrumentalizācijas gadījumos.

• Padome un Eiropas Parlaments panāk izšķirošu progresu attiecībā uz ES patvēruma un migrācijas sistēmas reformu

ES dalībvalstu pārstāvji panāca vienošanos par kopējās Eiropas patvēruma un migrācijas politikas pēdējo komponentu.

Dalībvalstis apstiprināja savu sarunu pilnvarojumu attiecībā uz regulu par krīzes (kas ietver migrantu instrumentalizāciju) un nepārvaramas varas situācijām migrācijas un patvēruma jomā. Šī nostāja veidos pamatu Padomes prezidentvalsts sarunām ar Eiropas Parlamentu.

• Migrācijas politika: Padome vienojas par pilnvarojumu attiecībā uz ES tiesību aktiem, ar ko risina krīzes situācijas (paziņojums presei, 2023. gada 4. oktobris)

Prezidentvalsts sniedza ministriem progresa ziņojumu par visiem Patvēruma un migrācijas pakta leģislatīvajiem dosjē.

Padome un Eiropas Parlaments pašlaik ir iesaistījušies tā dēvētajās trialoga sarunās par pieciem leģislatīviem dosjē. Kopā tie reformēs kopējo Eiropas patvēruma sistēmu un ar tiem tiks izveidota vienota ES sistēma, kas aptver visus patvēruma un migrācijas pārvaldības aspektus. Abas iestādes vēlas līdz šā likumdošanas perioda beigām izbeigt sarunas un oficiāli pieņemt dažādos tiesību aktu priekšlikumus.

Ministri arī tika informēti par pašreizējo stāvokli attiecībā uz migrācijas ārējo dimensiju. Tas attiecas uz ES politikas jomām, ar ko pievēršas migrācijas izraisītajiem izaicinājumiem, kuri ES ir kopīgi ar citiem kontinentiem un valstīm. Komisija sniedza jaunāko informāciju par progresu, kas panākts sadarbībā ar trešām partnervalstīm.

• Tieslietu un iekšlietu padome, 2023. gada 4. un 5. decembris

Priekšsēdētājs atzīmēja, ka Eiropadome pauž dziļas skumjas par nesen Vidusjūrā notikušo traģēdiju, kuras rezultātā gāja bojā daudzi cilvēki.

Tika visaptveroši pārskatīts stāvoklis migrācijas jomā pie ES ārējām robežām un ES iekšienē, un tika pieņemts zināšanai darbs, kas līdz šim veikts, īstenojot Eiropas mēroga reakciju.

Padomes prezidentvalsts un Komisija informēja Eiropadomi par pastāvīgo progresu Eiropadomes 2023. gada 9. februāra secinājumu īstenošanā, kurā uzsvars likts uz migrācijas ārējiem aspektiem un to finansēšanas mehānismiem.

Eiropadome šo darbu pārskatīs.

• Eiropadome, 2023. gada 29. un 30. jūnijs
• Eiropadomes priekšsēdētāja secinājumi par migrācijas ārējo dimensiju

Padome ir panākusi vienošanos par divām galvenajām patvēruma un migrācijas regulām:

Patvēruma procedūras regula

Patvēruma procedūras regula (PPR) nosaka visā ES vienotu procedūru, kas dalībvalstīm jāievēro, kad cilvēki lūdz starptautisko aizsardzību.

Patvēruma un migrācijas pārvaldības regula

Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulai (PMPR), tiklīdz par to būs panākta vienošanās, būtu jāaizstāj pašreizējā Dublinas regula. Dublinas regulā ir paredzēti noteikumi, kuros noteikts, kura dalībvalsts ir atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu. PMPR šos noteikumus racionalizēs un saīsinās termiņus.

Lai līdzsvarotu pašreizējo sistēmu, saskaņā ar kuru dažas dalībvalstis ir atbildīgas par lielāko daļu patvēruma pieteikumu, tiek ierosināts jauns solidaritātes mehānisms, kas būtu vienkāršs, prognozējams un praktiski izmantojams. Jaunajos noteikumos obligātā solidaritāte ir apvienota ar dalībvalstīm paredzētu elastību attiecībā uz individuālo ieguldījumu izvēli.

• Migrācijas politika: Padome panāk vienošanos par galvenajiem tiesību aktiem patvēruma un migrācijas jomā (paziņojums presei, 2023. gada 8. jūnijs)

The Council has agreed its position on an update of an EU law that deals with legal migration to the EU labour market. The updated rules streamline the application procedure and make it more effective.

Thanks to this international recruitment of talent should get a boost, more rights for third-country workers and their equal treatment compared to EU workers should reduce labour exploitation.

• Legal migration: Council settles on negotiating position for review of Single Permit Directive (press release, 8 June 2023)

Padomes prezidentvalsts un Komisija informēja Eiropadomi par progresu, kas panākts, īstenojot tās februāra secinājumus par migrāciju.

Līderi aicināja ātri īstenot minētos secinājumus un jūnijā šo jautājumu pārskatīs vēlreiz.

• Eiropadome, 2023. gada 23. marts

ES valstu un valdību vadītāji Eiropas ārkārtas sanāksmē Briselē pārrunāja migrāciju. Viņi izvērtēja, kā tiek īstenoti iepriekšējie secinājumi par visaptverošu pieeju migrācijai atbilstoši ES principiem, vērtībām un pamattiesībām, galveno uzmanību pievēršot:

• pastiprinātai ārējai darbībai,
• atgriešanai un atpakaļuzņemšanai,
• ES ārējo robežu kontrolei,
• cīņai pret instrumentalizāciju, cilvēku tirdzniecību un kontrabandu,
• datiem par migrācijas plūsmām,
• Migrācijas un patvēruma paktam.

• Eiropadomes ārkārtas sanāksme (galvenie rezultāti, 2023. gada 9. februāris)

Padome apstiprināja sarunu pilnvarojumu attiecībā uz diviem tiesību aktiem patvēruma un migrācijas jomā, kuri pamatojas uz priekšlikumiem, ko Komisija iesniegusi saistībā ar Migrācijas un patvēruma paktu:

• "Eurodac" regulas mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm labāk uzraudzīt patvēruma meklētāju un personu, kuras atrodas neatbilstīgā situācijā, pārvietošanos Eiropas Savienībā
• Skrīninga regula palīdz stiprināt personu kontroli pie ārējām robežām

Turklāt 21 dalībvalsts vai asociētā valsts apstiprināja, ka ir pieņemta deklarācija par solidaritāti, kas paredz brīvprātīgu solidaritātes ieguldījumu mehānismu pārcelšanas vai cita veida ieguldījumu – jo īpaši finansiālu ieguldījumu – veidā.

• Padome apstiprina sarunu pilnvarojumu attiecībā uz "Eurodac" regulu un Skrīninga regulu, un 21 valsts pieņem deklarāciju par solidaritāti (paziņojums presei, 2022. gada 22. jūnijs)
• IT sistēmas noziedzības apkarošanai un ES robežu aizsardzībai (vispārīga informācija)

Padome pieņēma regulu par kohēzijas rīcību bēgļu atbalstam Eiropā (CARE), kas ļaus ātri darīt pieejamu un pārdalīt kohēzijas politikas finansējumu. Ar to tiks nodrošināts, ka dalībvalstīm, kas uzņem bēgļus, ir pietiekami resursi, lai reaģētu uz arvien lielākām vajadzībām pēc mājokļiem, izglītības un veselības aprūpes.

Turklāt dalībvalstis varēs izmantot Atveseļošanas palīdzību kohēzijai un Eiropas teritorijām (REACT-EU), kas ir viena no lielākajām pēcpandēmijas ES publisko investīciju programmām.

Padome pieņēma arī priekšlikumu:

• darīt pieejamus 2014.–2020. gada iekšlietu fondā atlikušos līdzekļus līdz 420 miljoniem EUR,
• ļaut dalībvalstīm un citiem publiskiem vai privātiem līdzekļu devējiem veikt papildu iemaksas 2021.–2027. gada patvēruma, migrācijas un integrācijas fondā.

Tādējādi tiks nodrošināti papildu resursi to personu uzņemšanai, kuras bēg no kara Ukrainā.

• Ukraina: ES finansējums 17 miljardu EUR apmērā, lai palīdzētu bēgļiem (paziņojums presei, 2022. gada 4. aprīlis)

Eiropas Savienība nolēma ieviest pagaidu aizsardzības mehānismu. Mērķis ir mazināt spiedienu uz valstu patvēruma sistēmām un ļaut pārvietotajām personām izmantot saskaņotas tiesības visā ES. Šīs tiesības ietver:

• uzturēšanos,
• piekļuvi darba tirgum un mājoklim,
• medicīnisko palīdzību,
• izglītības pieejamību bērniem.

Pagaidu aizsardzība ir ārkārtas mehānisms, kuru var piemērot pārvietotu personu masveida pieplūduma gadījumos un kura mērķis ir nodrošināt tūlītēju un kolektīvu aizsardzību pārvietotajām personām, kas nevar atgriezties savā izcelsmes valstī.

• Ukraina: Padome ievieš pagaidu aizsardzību personām, kuras bēg no kara (paziņojums presei, 2022. gada 4. marts)

No 2022. gada 19. janvāra Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO) tiks aizstāts ar Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru (EUAA).

Jaunā aģentūra ir atbildīga par kopējās Eiropas patvēruma sistēmas darbības uzlabošanu, sniedzot pastiprinātu operatīvo un tehnisko palīdzību dalībvalstīm un nodrošinot lielāku konsekvenci starptautiskās aizsardzības pieteikumu izvērtēšanā.

• ES Patvēruma aģentūra (tīmekļa vietne)

Padome pieņēma Regulu, ar ko izveido ES Patvēruma aģentūru. Šīs regulas mērķis ir uzlabot patvēruma politikas piemērošanu ES, pašreizējo Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (EASO) pārveidojot par pilntiesīgu aģentūru.

Šī aģentūra būs atbildīga par kopējās Eiropas patvēruma sistēmas darbības uzlabošanu:

• sniedzot dalībvalstīm pastiprinātu operatīvo un tehnisko palīdzību,
• veicinot lielāku konverģenci starptautiskās aizsardzības pieteikumu novērtēšanā.

• Migrācijas un patvēruma pakts: Padome pieņem ES Patvēruma aģentūras regulu (paziņojums presei, 2021. gada 9. decembris)

ES līderi aicināja Eiropas Komisiju un ES Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos nekavējoties iedarbināt un īstenot astoņus rīcības plānus attiecībā uz prioritārajām izcelsmes un tranzīta valstīm.

Eiropadome skaidri norādīja, ka tā neakceptēs nekādus trešo valstu mēģinājumus instrumentalizēt migrantus politiskiem mērķiem. Tā atkārtoti pauda apņēmību nodrošināt efektīvu ES ārējo robežu kontroli un uzsvēra, ka ir jānodrošina faktiska atgriešana un pilnīga atpakaļuzņemšanas nolīgumu īstenošana.

ES valstu un valdību vadītāji paziņoja, ka ES turpinās vērsties pret pašreizējo Baltkrievijas režīma sākto hibrīduzbrukumu, tostarp, pieņemot turpmākus ierobežojošos pasākumus pret personām un tiesību subjektiem.

• Eiropadomes secinājumi, 2021. gada 21. un 22. oktobris
• ES attiecības ar Baltkrieviju

Padome ir pieņēmusi Zilās kartes direktīvu. Jaunie noteikumi, kuri aizstāj esošos, vēl vairāk saskaņo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus augsti kvalificētiem darba ņēmējiem no trešām valstīm un palielina ES zilās kartes pievilcību.

Jaunās sistēmas mērķis ir piesaistīt un paturēt augsti kvalificētus darba ņēmējus, īpaši tajās nozarēs, kurās ir prasmju trūkums.

Šī ES mēroga uzņemšanas sistēma:

• izveido iekļaujošākus kritērijus,
• vienkāršo procedūras,
• veicina ES iekšējo mobilitāti,
• atvieglo ģimenes atkalapvienošanos,
• nodrošina ļoti augsta līmeņa piekļuvi darba tirgum.

• Likumīga migrācija: Padome pieņem Zilās kartes direktīvu, lai piesaistītu augsti kvalificētus darba ņēmējus (paziņojums presei, 2021. gada 7. oktobris)

Iekšlietu ministri apsprieda notikumus Afganistānā, konkrētāk – saistībā ar iespējamu ietekmi uz starptautiskās aizsardzības, migrācijas un drošības jomu, – un šajā sakarā pieņēma paziņojumu.

Viņi uzsvēra, ka saistībā ar reģiona stabilizāciju un lai nodrošinātu, ka humānā palīdzība nonāk līdz neaizsargātiem iedzīvotājiem, ir jāturpina īstenot koordināciju ar starptautiskajiem partneriem. Viņi arī norādīja, ka jāturpina sadarbība ar mērķi novērst nelikumīgu migrāciju no reģiona, kā arī efektīvi aizsargāt ES ārējās robežas un novērst neatļautu ieceļošanu.

• Paziņojums par stāvokli Afganistānā (2021. gada 31. augusts)

Padomes prezidentvalsts un Eiropas Parlamenta pārstāvji panāca provizorisku vienošanos attiecībā uz ES Patvēruma aģentūras regulu.

Ierosinātās regulas mērķis ir uzlabot patvēruma politikas piemērošanu ES, pašreizējo Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (EASO) pārveidojot par pilntiesīgu aģentūru. Šī aģentūra būs atbildīga par kopējās Eiropas patvēruma sistēmas darbības uzlabošanu:

• sniedzot dalībvalstīm pastiprinātu operatīvo un tehnisko palīdzību,
• veicinot lielāku konverģenci starptautiskās aizsardzības pieteikumu novērtēšanā.

• ES Patvēruma aģentūra: Padomes prezidentvalsts un Eiropas Parlaments panāk provizorisku vienošanos (paziņojums presei, 2021. gada 29. jūnijs)

ES līderi vienojās, ka, lai novērstu cilvēku bojāeju un samazinātu spiedienu uz Eiropas robežām, kā ES ārējās darbības daļa tiks pastiprinātas tādas partnerības un sadarbība ar izcelsmes un tranzīta valstīm, kas ir savstarpēji izdevīgas.

Šai kopējai pieejai būtu jāattiecas uz visiem maršrutiem un:

• tā būs pragmatiska, elastīga un individuāli pielāgota,
• tajā, ievērojot Eiropas komandas principu, tiks izmantoti visi pieejamie instrumenti un stimuli,
• tā tiks īstenota ciešā sadarbībā ar ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroju (UNHCR) un Starptautisko Migrācijas organizāciju (IOM).

ES valstu vai to valdību vadītāji aicināja Eiropas Komisiju un Augsto pārstāvi sadarbībā ar dalībvalstīm:

• nekavējoties pastiprināt konkrētas darbības ar prioritārām izcelsmes un tranzīta valstīm,
• 2021. gada rudenī nākt klajā ar rīcības plāniem attiecībā uz prioritārajām izcelsmes un tranzīta valstīm.

Eiropadome nosodīja un noraidīja jebkādus trešo valstu mēģinājumus instrumentalizēt migrantus politiskiem mērķiem.

• Eiropadome, 2021. gada 24. un 25. jūnijs (galvenie rezultāti)

Padomes prezidentvalsts un Eiropas Parlaments panāca provizorisku vienošanos par direktīvas projektu, ar kuru nosaka ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus augsti kvalificētiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ierodas dzīvot un strādāt ES.

Zilās kartes direktīvas mērķis ir piesaistīt un paturēt augsti kvalificētus darba ņēmējus, īpaši tajās nozarēs, kuras izjūtams prasmju trūkums. Jaunie noteikumi:

• iedibinās iekļaujošākus uzņemšanas kritērijus,
• vienkāršos procedūras,
• veicinās ES iekšējo mobilitāti,
• atvieglos ģimenes atkalapvienošanos,
• nodrošinās augsta līmeņa piekļuvi darba tirgum.

• Likumīga migrācija: Padomes prezidentvalsts un Eiropas Parlaments panāk provizorisku vienošanos par shēmu augsti kvalificēta darbaspēka piesaistīšanai (paziņojums presei, 2021. gada 18. maijs)

Pēc Eiropas Parlamenta 2020. gada 16. decembrī dotās piekrišanas Padome pieņēma regulu, ar ko nosaka ES daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.–2027. gadam. Regulā ir paredzēts ES27 ilgtermiņa budžets 1074,3 miljardu EUR apmērā.

Izdevumi migrācijas un robežu pārvaldības jomā turpmāko septiņu gadu laikā sasniegs 22,7 miljardus EUR. Būtiski ir pastiprināts atbalsts migrācijas un robežu pārvaldības jomai, ietverot finansējumu līdz pat 10 000 robežsargiem, kas būs Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras rīcībā, līdz 2027. gadam.

• ES ilgtermiņa budžets 2021.–2027. gadam (vispārīga informācija)

Eiropas Komisija 2020. gada 23. septembrī nāca klajā ar jaunu migrācijas un patvēruma paktu un pieciem jauniem tiesību aktu priekšlikumiem ES patvēruma noteikumu reformēšanai.

ES ministri apsprieda izšķirīgos pakta elementus, tostarp ārējo dimensiju, ierosināto pirmsiestāšanās posmu, solidaritātes mehānismu, iekšējo migrāciju un patvēruma pārvaldību, dažādus veidus, kā uzlabot atgriešanu, aģentūru lomu, likumīgas ieceļošanas iespējas Eiropā un integrāciju.

• Iekšlietu ministru videokonference (2020. gada 14. decembris)

Vistiešāk skartās dalībvalstis, Komisija un attiecīgās ES aģentūras informēja iekšlietu ministrus par jaunākajām norisēm pie ES ārējām robežām ar Turciju. Ministri arī izvērtēja, kā tiek īstenoti pasākumi, kas minēti iekšlietu ministru 4. marta paziņojumā, tostarp Frontex ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumi un papildu tehniskā palīdzība.

Priekšsēdētāji Šarls Mišels (Charles Michel) un Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) Briselē tikās ar prezidentu Redžepu Tajipu Erdoanu (Recep Tayyip Erdoğan). Vadītāji apsprieda divpusējās attiecības un to, kā tiek īstenots ES un Turcijas paziņojums par migrāciju, drošību un stabilitāti reģionā un krīzi Sīrijā.

Šodienas tikšanās ar prezidentu Erdoanu ir svarīgs solis pareizajā virzienā. Saspīlējuma mazināšanai gan Turcijai, gan ES ir jāstrādā pie tā, lai pilnībā īstenotu ES un Turcijas paziņojumu par migrāciju. Šarls Mišels, Eiropadomes priekšsēdētājs

• Priekšsēdētāja Šarla Mišela piezīmes pēc tikšanās ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoanu, 2020. gada 9. marts

Padome atzīst pieaugošo migrācijas spiedienu un riskus, ar ko Turcija saskaras savā teritorijā, un ievērojamos centienus, ko tā ir īstenojusi, izmitinot 3,7 miljonus migrantu un bēgļu. Ministri arī vēlreiz norāda uz pilnīgu ES solidaritāti ar Grieķiju, kas saskaras ar līdz šim nepieredzētu situāciju, kā arī ar Bulgāriju, Kipru un citām dalībvalstīm to centienos pārvaldīt ES ārējās robežas.

• Ārlietu padomes paziņojums (paziņojums presei, 2020. gada 6. marts)

Iekšlietu ministri apsprieda situāciju pie ES ārējām robežām un pauda solidaritāti ar Grieķiju, Bulgāriju, Kipru un citām dalībvalstīm, kuras varētu tikt skartas līdzīgā veidā, tostarp īstenojot centienus pārvaldīt ES ārējās robežas. Viņi arī apstiprināja apņemšanos sniegt stiprāku atbalstu reģioniem, kas izjūt spiedienu, tostarp izvēršot Frontex ātrās reaģēšanas robežapsardzi un papildu tehnisku palīdzību.

• Paziņojums par situāciju pie ES ārējām robežām, 2020. gada 4. marts

ES iekšlietu ministri apsprieda ES migrācijas un patvēruma politikas nākotni, pamatojoties uz prezidentvalsts Somijas sagatavotu ziņojumu. Debašu laikā ministri atzinīgi novērtēja Komisijas nodomu nākt klajā ar jaunu migrācijas un patvēruma paktu. Viņi apstiprināja, ka ir nepieciešama visaptveroša pieeja migrācijai, piemērojot "visas valdības" un "visa maršruta" pieeju.

• Tieslietu un iekšlietu padome, 2019. gada 2. un 3. decembris

Padome pieņēma pārskatītu Regulu par Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru. Minētā aģentūra tiek stiprināta personāla un tehniskā aprīkojuma ziņā. Tai arī tiek piešķirta lielāka rīcības brīvība atbalstīt dalībvalstu darbības, it īpaši šādās jomās: robežkontrole, atgriešana un sadarbība ar trešām valstīm.

• Eiropas Robežu un krasta apsardze: Padome pieņem pārskatītu regulu (paziņojums presei, 08.11.2019.)

Iekšlietu ministri apsprieda pašreizējo stāvokli migrācijas jomā. Viņi pārskatīja migrācijas situāciju ES visos migrācijas maršrutos, īpašu uzmanību veltot ieceļotāju skaita pieaugumam Vidusjūras austrumdaļā. Viņi arī izvērtēja neseno Francijas, Vācijas, Itālijas un Maltas deklarāciju par izkāpšanas pagaidu kārtību.

• Tieslietu un iekšlietu padome, 07.–08.10.2019.

Padome pagarināja EU NAVFOR MED operācijas "Sophia" pilnvaru termiņu līdz 2020. gada 31. martam.

Operācijas jūras resursu izvietošana joprojām uz laiku būs apturēta, jo ES dalībvalstis attiecīgajos forumos turpina darbu pie tā, lai rastu risinājumu attiecībā uz izkāpšanu; šis jautājums ir viens no Eiropadomes 2018. gada jūnija secinājumu pēcpasākumiem.

• EU NAVFOR MED operācija "Sophia" – pilnvaru termiņš pagarināts līdz 2019. gada 30. septembrim (paziņojums presei, 29.03.2019.)

ES vadītāji aicināja turpināt izstrādāt pilnībā funkcionējošu visaptverošu migrācijas politiku ES stratēģiskajā programmā 2019.–2024. gadam.

"Mēs turpināsim un padziļināsim sadarbību ar izcelsmes un tranzīta valstīm, lai apkarotu nelikumīgu migrāciju un cilvēku tirdzniecību un lai nodrošinātu rezultatīvu atgriešanu. Attiecībā uz iekšējo dimensiju – mums ir jāvienojas par iedarbīgu politiku migrācijas un patvēruma jomā. Ir jāpanāk konsenss par Dublinas regulu, lai to reformētu, pamatojoties uz līdzsvaru starp atbildību un solidaritāti un ņemot vērā personas, kas izsēdinātas krastā pēc meklēšanas un glābšanas operācijām." Stratēģiskā programma 2019.–2024. gadam

• Jauna stratēģiskā programma 2019.–2024. gadam

Padome pieņēma regulu, kuras mērķis ir uzlabot Eiropas imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkla darbību. Jaunie noteikumi palielinās sadarbību un koordināciju starp imigrācijas sadarbības koordinatoriem, ko dalībvalstis vai ES ir izvietojusi trešās valstīs, lai risinātu ar imigrāciju saistītus jautājumus.

• Imigrācijas sadarbības koordinatori: Padome pieņem jaunus noteikumus, kas uzlabos koordināciju (paziņojums presei, 14.06.2019.)

Padome vienojās par daļēju nostāju sarunās attiecībā uz pārskatīto atgriešanas direktīvu. Jauno noteikumu mērķis ir paaugstināt neatbilstīgo migrantu faktiskās atgriešanas rādītāju. Šī nostāja ietver visus ierosinātās pārskatītās direktīvas aspektus, izņemot noteikumus par atgriešanas robežprocedūru.

• Migrācijas politika: Padome vienojas par daļēju nostāju sarunās attiecībā uz atgriešanas direktīvu (paziņojums presei, 07.06.2019.)

ES palielina savu atbalstu pasākumiem migrācijas, robežu pārvaldības un drošības jomā, lai palīdzētu risināt pieaugošās problēmas. Padome panāca daļēju vispārēju pieeju attiecībā uz trim nozaru priekšlikumiem iekšlietu jomā saistībā ar daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.–2027. gadam.

• Migrācijas politika: Padome vienojas par daļēju nostāju sarunās attiecībā uz atgriešanas direktīvu (paziņojums presei, 07.06.2019.)

Padome pieņēma grozījumus Vīzu kodeksu regulā, un tādējādi tiks palielināts pieejamo līdzekļu klāsts, lai reaģētu nelikumīgas migrācijas izraisītām problēmām.

• Vīzu politika: ES atjaunina noteikumus, lai atvieglotu likumīgu ceļošanu un apkarotu nelikumīgu migrāciju (paziņojums presei, 06.06.2019.)

Pastāvīgie pārstāvji Padomes vārdā apstiprināja neformālo vienošanos, kas panākta starp Eiropas Parlamentu un Padomes prezidentvalsti Rumāniju attiecībā uz Regulu par Eiropas Robežu un krasta apsardzi. Tagad jaunie noteikumi ir oficiāli jāpieņem Eiropas Parlamentam un Padomei.

• Eiropas robežu un krasta apsardze: Padome apstiprina vienošanos par plašākām pilnvarām (paziņojums presei, 01.04.2019.)

Padome pagarināja EU NAVFOR MED operācijas "Sophia" pilnvaru termiņu līdz 2019. gada 30. septembrim.

Operācijas komandierim tika uzdots operatīvu iemeslu dēļ uz laiku, kamēr ir spēkā šis pagarinājums, apturēt operācijas jūras resursu izvietošanu. Kā daļu no turpmākiem pasākumiem pēc 2018. gada jūnija Eiropadomes secinājumiem, ES dalībvalstis attiecīgajos forumos turpinās darbu pie tā, lai rastu risinājumu attiecībā uz izkāpšanu.

• EU NAVFOR MED operācija "Sophia" – pilnvaru termiņš pagarināts līdz 2019. gada 30. septembrim (paziņojums presei, 29.03.2019.)

ES pastāvīgie pārstāvji vienojās par Padomes nostāju sarunās attiecībā uz regulu par Eiropas robežu un krasta apsardzi. Pamatojoties uz šo pilnvarojumu, Padomes prezidentvalsts Rumānija sāks sarunas ar Eiropas Parlamentu.

Tiek stiprināts Eiropas krasta apsardzes aģentūras ("Frontex") personāls un tehniskais aprīkojums. Tai arī tiek piešķirta lielāka rīcības brīvība atbalstīt dalībvalstu darbības šādās jomās: robežaizsardzība, atgriešana un sadarbība ar trešām valstīm.

• Eiropas robežu un krasta apsardze: Padome vienojas par sarunu nostāju (paziņojums presei, 20.02.2019.)

ES dalībvalstu vēstnieki Padomes vārdā apstiprināja neformālo vienošanos, kas panākta starp Eiropas Parlamentu un Padomes prezidentvalsti Rumāniju par priekšlikumu, ar ko groza Vīzu kodeksu.

Ar jaunajiem noteikumiem uzlabos nosacījumus likumīgiem ceļotājiem un palielinās pieejamo līdzekļu klāstu, ar ko reaģēt uz nelikumīgas migrācijas izaicinājumiem.

• Vīzu politika: Padome apstiprina vienošanos par izmaiņām Vīzu kodeksā (paziņojums presei, 20.02.2019.)

Padomes prezidentvalsts un Parlaments panāca neformālu vienošanos par jauniem noteikumiem, ar ko stiprinās Eiropas imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkla darbību. Šos koordinatorus dalībvalstis vai ES izvieto trešās valstīs, lai risinātu ar imigrāciju saistītus jautājumus.

• Imigrācijas sadarbības koordinatori: Padomes prezidentvalsts un Eiropas Parlaments panāk provizorisku vienošanos (paziņojums presei, 18.02.2019.)

Padome pagarināja EU NAVFOR MED operācijas "Sophia" pilnvaru termiņu līdz 2019. gada 31. martam. Operācijas mērķis ir sagraut migrantu kontrabandistu un cilvēku tirgotāju peļņas gūšanas modeli Vidusjūras apgabala centrālās daļas dienvidos.

• EU NAVFOR MED operācija "Sophia" – pilnvaru termiņš pagarināts līdz 2019. gada 31. martam (paziņojums presei, 21.12.2018.)

ES vadītāji decembra ES samitā pārrunāja migrācijas jautājumus. Tie aicināja turpināt izstrādāt ES ārējo migrācijas politiku un īstenot to.

Kas attiecas uz Savienības iekšējām politikām, valstu vai to valdību vadītāji aicināja abus likumdevējus ātri pabeigt sarunas par Eiropas Robežu un krasta apsardzi.

Viņi arī aicināja turpināt centienus pabeigt sarunas par Patvēruma aģentūru, Atgriešanas direktīvu un ES patvēruma sistēmas reformu.

• Eiropadome, 13.–14.12.2018.

Padome vienojās par daļēju vispārēju pieeju priekšlikumam par Eiropas robežu un krasta apsardzi attiecībā uz noteikumiem, kas saistīti ar atgriešanu un sadarbību ar trešām valstīm.

Ierosinātie noteikumi ļaus "Frontex"

• sniegt tehnisku un operatīvu atbalstu dalībvalstīm, kas ir iesaistītas atgriešanas operācijās,
• stiprināt sadarbību ar trešām valstīm, kas nav kaimiņvalstis.

• Eiropas robežu un krasta apsardze: Padome panāk daļēju vienošanos par atgriešanu un sadarbību ar trešām valstīm (paziņojums presei, 06.12.2018.)

Padome vienojās par konkrētiem pasākumiem, lai pastiprinātu cīņu pret migrantu kontrabandas tīkliem. Tas ir turpinājums ES vadītāju oktobra sanāksmē paustajam aicinājumam.

Konkrētajās darbībās tiek izmantota:

• uzlabota starpaģentūru pieeja gan ES, gan valsts līmenī,
• vislielākā labuma gūšana no sinerģijām starp pieejamiem operatīvajiem instrumentiem,
• ES ārējo līdzekļu maksimāla izmantošana.

• Migrantu kontrabanda: Padome apstiprina pasākumu kopumu, lai cīnītos pret migrantu kontrabandas tīkliem (paziņojums presei, 06.12.2018.)

ES vadītāji aicināja pastiprināt cīņu pret migrantu kontrabandistiem. Viņi aicināja Padomi šajā nolūkā līdz decembrim izstrādāt pasākumu kopumu.

Vadītāji minēja arī to, ka ir jādara vairāk, lai turpmāk novērstu nelikumīgu migrāciju. Viņi aicināja pastiprināt sadarbību ar izcelsmes un tranzīta valstīm.

Turklāt vadītāji aicināja Eiropas Parlamentu un Padomi prioritārā kārtā izskatīt Komisijas nesen iesniegtos priekšlikumus, kas ir saistīti ar migrāciju un patvērumu.

• Eiropadome, 18.10.2018.

Padome apsprieda Komisijas ierosinājumu paplašināt Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras pilnvaras un līdz 2020. gadam palielināt darbinieku skaitu līdz 10 000. Iekšlietu ministri pauda vispārēju vēlmi stiprināt aģentūras pilnvaras, jo īpaši attiecībā uz atgriešanu un sadarbību ar trešām valstīm. Viņi arī apmainījās viedokļiem par EBCG pastāvīgā korpusa lielumu, sastāvu, uzdevumiem un pilnvarām, kā arī par to, cik daudz laika vajadzīgs, lai pilnībā izveidotu korpusu.

• Tieslietu un iekšlietu padome, 11.–12.10.2018.

Valstu vai to valdību vadītāji Zalcburgā tikās neformālās darba vakariņās, kas bija veltītas migrācijas jautājumiem. Vadītāji vienojās stiprināt sadarbību ar trešām valstīm, tostarp ar Ēģipti. Donalds Tusks (Donald Tusk) ar prezidentu as Sisi (al-Sisi) tiksies vēl septembrī, lai sadarbību pavirzītu vēl tālāk. Šajā sakarā vadītāji arī vienojās 2019. gada februārī rīkot samitu ar Arābu valstu līgu.

• Neformāla valstu vai to valdību vadītāju sanāksme, 19.–20.09.2018.

ES dalībvalstis vienojās par to, kā finansēt papildu 3 miljardus EUR ES Bēgļu atbalsta mehānismam Turcijā, lai sniegtu atbalstu Sīrijas bēgļiem:

• 2 miljardi EUR tiks finansēti no ES budžeta,
• 1 miljardu EUR finansēs dalībvalstis saskaņā ar savu daļu no ES nacionālā kopienākuma.

• Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijai: dalībvalstis vienojas par papildu finansējuma detaļām (paziņojums presei, 29.06.2018.)

Tiekoties divu dienu ilgā samitā Briselē, ES vadītāji vienojās par pasākumiem ar mērķi pastiprināt cīņu pret migrantu kontrabandistiem un vēl vairāk samazināt nelikumīgu migrāciju visos migrācijas maršrutos.

ES vadītāji atbalstīja ieceri izstrādāt koncepciju reģionālām izsēdināšanas platformām meklēšanas un glābšanas operācijās jūrā izglābtajiem cilvēkiem.

• Eiropadome, 28.-29.06.2018.

Padome ES tiesību aktos transponēja 7. jūnijā pieņemtās ANO sankcijas, kas vērstas pret sešiem cilvēku kontrabandistiem un tirgotājiem, kuri darbojas Lībijā. Šī ir pirmā reize, kad ANO nosaka sankcijas pret cilvēku tirgotājiem.

• Cīņa pret cilvēku tirdzniecību Lībijā – ievērojot ANO lēmumu, ES nosaka sankcijas sešiem cilvēku kontrabandistiem un tirgotājiem (paziņojums presei, 14.06.2018.)

Iekšlietu ministri apsprieda pašreizējo stāvokli un turpmāko virzību attiecībā uz vairākiem migrācijas jautājumiem. Viņi apsvēra, kā stiprināt pašreizējo darbu dažādās jomās, tostarp

• atbalstu ES aģentūrām,
• ES un Turcijas paziņojuma pastāvīgu ievērošanu,
• pietiekama finansējuma ES trasta fondam Āfrikai nodrošināšanu,
• atbalstu partneriem gar Rietumbalkānu maršrutu.

• Tieslietu un iekšlietu padome, 04.-05.06.2018.

Padome ir piekritusi palielināt aizdevumus, ko Eiropas Investīciju banka sniedz tādiem projektiem ārpus ES, ar kuriem risina migrācijas jautājumus. 3,7 miljardi EUR ir paredzēti publiskā un privātā sektora projektiem, kuru mērķis ir novērst migrācijas pamatcēloņus.

• EIB – Padome apstiprina papildu 3,7 miljardus EUR migrācijas jautājumu risināšanai (paziņojums presei, 27.02.2018.)

Eiropadome izvērsa debates par ES migrācijas politikas ārējo un iekšējo dimensiju. Viņi izvērtēja to, kas pagājušajos divos gados darbojās un kas nedarbojās, un diskutēja par to, kā stiprināt politiku.

ES vadītāji arī sacīja, ka viņi centīsies līdz 2018. gada jūnijam panākt vienošanos par Dublinas sistēmu. Debašu pamatā bija priekšsēdētāja Tuska pirms samita izplatītā piezīme.

• Eiropadome (14.–15.12.2017.)

Pastāvīgie pārstāvji vienojās par sarunu pilnvarām attiecībā uz projektu noteikumiem, kuri saistīti ar patvēruma meklētāju kvalifikāciju un labākiem patvēruma meklētāju dzīves apstākļiem visā Eiropas Savienībā. Prezidentvalsts tagad sāks sarunas ar Eiropas Parlamentu.

• Patvēruma meklētāju uzņemšanas apstākļi – Padome vienojas par sarunu pilnvarām (paziņojums presei, 29.11.2017.)

Padome pieņēma regulu par ieceļošanas/izceļošanas sistēmu un regulu, ar ko groza Šengenas Robežu kodeksu attiecībā uz ieceļošanas/izceļošanas sistēmu.

Šajā sistēmā tiks reģistrēta ieceļošanas, izceļošanas un ieceļošanas atteikumu informācija saistībā ar trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri šķērso Šengenas zonas ārējās robežas.

• Ieceļošanas/izceļošanas sistēma – galīgā pieņemšana Padomē (paziņojums presei, 20.11.2017.)

Pastāvīgie pārstāvji apstiprināja pilnvaras sarunām par regulu, ar ko izveido ES pārmitināšanas sistēmu nolūkā uzņemt patvēruma meklētājus.

Regulas projekta mērķi ir šādi:

• nodrošināt likumīgus un drošus kanālus ieceļošanai ES,
• paredzēt kopīgus noteikumus pārmitināšanai un humanitārajai uzņemšanai,
• palīdzēt samazināt spiedienu uz tām trešajām valstīm, uz kurām ir pārvietots liels skaits patvēruma meklētāju.

• ES pārmitināšanas sistēma – Padome ir gatava sākt sarunas (paziņojums presei, 15.11.2017.)

ES vadītāji vienojās sniegt lielāku atbalstu Itālijai tās sadarbībā ar Lībiju un adekvātu finansējumu ar migrāciju saistītiem projektiem Ziemeļāfrikā. "Konkrēti rezultāti varētu būt redzami nākamajās pāris nedēļās," pēc sanāksmes teica priekšsēdētājs Tusks.

Viņi ir arī apņēmušies sarunas par Dublinas sistēmas reformu turpināt decembra samitā, lai 2018. gada pirmajā pusgadā panāktu vienprātību.

• Eiropadome, 2017. gada 19.–20. oktobris

Padome pagarināja EU NAVFOR MED operācijas "Sophia" pilnvaru termiņu līdz 2018. gada 31. decembrim. Padome arī grozīja operācijas pilnvaras, lai:

• izveidotu apmācības dalībnieku uzraudzības mehānismu nolūkā nodrošināt Lībijas krasta apsardzes apmācības efektivitāti ilgtermiņā,
• veiktu jaunus uzraudzības pasākumus un apkopotu informāciju par nelikumīgu no Lībijas eksportētās naftas tirdzniecību,
• uzlabotu iespējas ar dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, "FRONTEX" un EIROPOLU apmainīties ar informāciju par cilvēku tirdzniecību.

• EU NAVFOR MED operācija "Sophia" – pilnvaru termiņš pagarināts līdz 2018. gada 31. decembrim (paziņojums presei, 25.07.2017.)

Pastāvīgie pārstāvji apstiprināja prezidentvalsts Maltas un Eiropas Parlamenta 29. jūnijā panākto vienošanos par politiskajiem jautājumiem ieceļošanas/izceļošanas sistēmas priekšlikumā un priekšlikumā, ar kuru groza Šengenas Robežu kodeksu attiecībā uz ieceļošanas/izceļošanas sistēmu.

Tas dos iespēju panākt vispārēju vienošanos pēc tam, kad būs atrisināti atlikušie tehniskie jautājumi.

Šajā sistēmā tiks reģistrēta ieceļošanas, izceļošanas un ieceļošanas atteikumu informācija saistībā ar trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri šķērso Šengenas zonas ārējās robežas.

• Ieceļošanas/izceļošanas sistēma – Padome apstiprina vienošanos starp prezidentvalsti un Eiropas Parlamentu par galvenajiem politiskajiem noteikumiem (paziņojums presei, 30.06.2017.)

Prezidentvalsts Malta un Eiropas Parlamenta pārstāvji panāca plašu politisku vienošanos "ad referendum" par visām divpadsmit regulas par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru nodaļām.

Šī vienošanās tuvākajā laikā ir jāapstiprina Pastāvīgo pārstāvju komitejā – pēc tam, kad būs veikts papildu darbs pie apsvērumiem. Turklāt no vienošanās ir izslēgtas dažas teksta daļas, kas ir saistītas ar citiem priekšlikumiem paketē par kopējās Eiropas patvēruma sistēmas (KEPS) pārskatīšanu tiesību aktu, kuru izstrāde vēl nav pabeigta.

• ES Patvēruma aģentūra – prezidentvalsts un Eiropas Parlaments panāk plašu politisku vienošanos (paziņojums presei, 29.06.2017.)

ES vadītāji aicināja uz turpmāku darbību, lai iegrožotu migrantu plūsmu no Lībijas uz Itāliju pa Vidusjūras centrālās daļas maršrutu. Jo īpaši viņi pievērsās šādiem jautājumiem:

• turpmāka apmācības un aprīkojuma nodrošināšana Lībijas krasta apsardzei,
• ciešāka sadarbība ar izcelsmes un tranzīta valstīm,
• turpmāki centieni palielināt atgriešanas rādītāju.

Viņi sacīja, ka būtu steidzami jānoslēdz atpakaļuzņemšanas nolīgumi ar trešām valstīm. Tāpat ES vadītāji atkārtoti uzsvēra, ka ir jāreformē kopējā patvēruma sistēma.

• Eiropadome, 22.-23.06.2017.

Ministri pieņēma Padomes secinājumus, ar ko atkārtoti apstiprināja, ka bērniem migrantiem ir tiesības uz aizsardzību saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktu noteikumiem, tostarp ar ES Pamattiesību hartu, un ar starptautiskajām tiesībām bērnu tiesību jomā.

2015. un 2016. gadā 30 % no patvēruma meklētājiem Eiropas Savienībā bija bērni, no kuriem daudzi ceļoja bez ģimenes.

• Padomes secinājumi par bērnu migrantu aizsardzību

Padome atļāva ārkārtas apstākļos pagarināt pagaidu robežkontroli pie iekšējām robežām. Austrija, Vācija, Dānija, Zviedrija un Norvēģija uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, var saglabāt samērīgu pagaidu robežkontroli pie konkrētām savu robežu daļām.

• Šengenas zona – Padome iesaka līdz sešiem mēnešiem pagarināt iekšējo robežkontroli

Padome pieņēma ieteikumu pagarināt pagaidu robežkontroli pie iekšējām robežām ārkārtas apstākļos. Austrijai, Vācijai, Dānijai, Zviedrijai un Norvēģijai uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus, būtu jāsaglabā samērīga pagaidu robežkontrole pie konkrētām savu robežu daļām.

• Šengenas zona – Padome iesaka pagarināt iekšējo robežkontroli

Tiekoties neformālā samitā, ES vadītāji pieņēma Maltas deklarāciju, kurā galvenā uzmanība ir pievērsta pasākumiem, kas paredzēti, lai iegrožotu migrantu plūsmu pa Vidusjūras centrālās daļas maršrutu un vērstos pret cilvēku kontrabandistu darījumdarbības modeli. Konkrētāk, 28 ES valstu vai to valdību vadītāji vienojās pastiprināt sadarbību ar Lībiju, no kurienes 2016. gadā ir izceļojuši 90 % migrantu.

• Eiropadomes locekļu Maltas deklarācija par migrācijas ārējiem aspektiem – pievērsties Vidusjūras reģiona centrālās daļas maršrutam, 2017. gada 3. februāris

Ātrās reaģēšanas rezervi veido 1500 amatpersonas, kuras ES dalībvalstis un Šengenas asociētās valstis apņēmušās nosūtīt. Krīzes situācijās šīs amatpersonas nekavējoties tiks nodotas "Frontex" rīcībā, un aģentūra tās var izvietot piecu darbdienu laikā.

• Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra iedarbina ātrās reaģēšanas rezervi

Pastāvīgo pārstāvju komiteja apstiprināja kompromisa tekstu, par kuru bija panākta vienošanās ar Eiropas Parlamentu attiecībā uz grozījumu Šengenas Robežu kodeksā, lai pastiprinātu pārbaudes attiecīgajās datubāzēs pie ārējām robežām.

• Šengenas Robežu kodekss – vienošanās pastiprināt pārbaudes uz ārējām robežām

Ministri apsprieda trūkumus dažādu līdz šim pieņemto migrācijas pasākumu īstenošanā. Konkrēti viņi apņēmās palielināt to ekspertu skaitu, kurus dalībvalstis norīko uz aģentūrām (jo īpaši EASO).

Padomes sanāksmē arī tika pārrunāta kopējās Eiropas patvēruma sistēmas reforma, un ministri apstiprināja prezidentvalsts ierosināto trīs virzienu pieeju.

• Tieslietu un iekšlietu padome, 2016. gada 13. un 14. oktobris

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra oficiāli sāka darbību 2016. gada 6. oktobrī. Atklāšanas pasākums notika Kapitanandrejevas (Kapitan Andreevo) robežšķērsošanas punktā pie Bulgārijas ārējās robežas ar Turciju.

"Mēs veidojam jaunu realitāti pie mūsu ārējām robežām. Tas ir taustāms Bratislavas ceļvedī panāktās kopējās apņemšanās rezultāts, kā arī praktisks dalībvalstu vienotības piemērs," sacīja Slovākijas – valsts, kura rotācijas kārtībā pilda Padomes prezidentvalsts pienākumus, – premjerministrs Roberts Fico (Robert Fico). "Tas mums palīdzēs atgriezties pie Šengenas," viņš piebilda.

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra cieši uzraudzīs ES ārējās robežas un kopā ar dalībvalstīm strādās pie tā, lai ātri identificētu jebkādus iespējamus draudus drošībai pie ES ārējām robežām un vērstos pret tiem.

Padome deva galīgo apstiprinājumu Eiropas robežu un krasta apsardzei. Tās galvenais uzdevums ir palīdzēt nodrošināt integrētu robežu pārvaldību pie ārējām robežām. Tas nodrošinās efektīvu migrācijas plūsmu pārvaldību un augstu drošības līmeni ES.

• Eiropas robežu un krasta apsardze – galīgā apstiprināšana

Politikas un drošības komiteja atļāva EU NAVFOR MED operācijai "Sophia" sākt vēl divus atbalsta uzdevumus:

• apmācīt Lībijas krasta apsardzi un jūras spēkus,
• sekmēt ANO noteiktā ieroču embargo īstenošanu atklātā jūrā Lībijas piekrastē.

• EU NAVFOR MED operācijai "Sophia" atļauts sākt vēl divus atbalsta uzdevumus

Padome pagarināja "EUCAP Sahel Niger" pilnvaru laiku līdz 2018. gada 15. jūlijam. Tā arī pielāgoja misijas pilnvarojumu tā, lai palīdzētu Nigēras iestādēm politikas, tehniku un procedūru izstrādē labākai neatbilstīgas migrācijas kontrolei.

• "EUCAP Sahel Niger" – pagarināts misijas darbības laiks, panākta vienošanās par budžetu, grozītas pilnvaras

Eiropas Komisija iepazīstināja ar otru priekšlikumu kopumu, lai reformētu kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, un priekšlikumu izveidot kopēju ES pārmitināšanas satvaru.

• Kopējas Eiropas patvēruma sistēmas reformas pabeigšana
• Likumīgo iespēju uzlabošana – Komisija ierosina izveidot kopīgu ES pārmitināšanas sistēmu

Pastāvīgo pārstāvju komiteja (COREPER) apstiprināja kompromisa tekstu attiecībā uz ierosināto Regulu par Eiropas robežu un krasta apsardzi, par ko tika panākta vienošanās ar Eiropas Parlamentu. Eiropas robežu un krasta apsardzi veidos Eiropas aģentūra (pašreizējā aģentūra "Frontex", kurai būs vairāk uzdevumu) un Šengenas zonas valstu iestādes, kuras atbild par robežu pārvaldību.

• Eiropas robežu un krasta apsardze – Padome apstiprina vienošanos ar Parlamentu

Padome pagarināja EU NAVFOR Med operācijas "Sophia" pilnvaras par vienu gadu līdz 2017. gada 27. jūlijam. Tā arī paplašināja operācijas pilnvaras, pievienojot vēl divus papildu pienākumus:

• apmācīt Lībijas krasta apsardzi un jūras spēkus,
• sekmēt ANO noteiktā ieroču embargo īstenošanu atklātā jūrā Lībijas piekrastē.

• EU NAVFOR MED operācija "Sophia" – pilnvaras pagarinātas par vienu gadu un piešķirti divi jauni uzdevumi

Ministri apsprieda pašreizējo situāciju, īpašu uzmanību pievēršot ES un Turcijas 18. marta paziņojuma īstenošanai un migrācijas plūsmām Vidusjūras centrālajā daļā. Viņi atkārtoti apstiprināja, ka ir jāpastiprina migrantu atgriešana no Grieķijas uz Turciju. Iesaistītās valstis tika arī aicinātas paātrināt Sīrijas bēgļu pārmitināšanu no Turcijas un patvēruma meklētāju no Grieķijas un Itālijas pārcelšanu.

Padome pieņēma lēmumu, kura mērķis ir uz vienu gadu apturēt Zviedrijas saistības attiecībā uz personu, kurām vajadzīga starptautiska aizsardzība, pārcelšanu no Itālijas un Grieķijas. Tā arī pieņēma secinājumus par atgriešanu un atpakaļuzņemšanu.

• Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksme, 2016. gada 9. un 10. jūnijs

Eiropas Komisija iepazīstināja ar paziņojumu attiecībā uz satvaru partnerībai ar trešām valstīm.

• Komisijas paziņojums par jauna satvara partnerībai ar trešām valstīm izveidi saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā.

Tāpat Komisija iesniedza priekšlikumu direktīvai par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos.

• Komisijas ierosinājums reformēt "zilās kartes" shēmu augsti kvalificētiem darbiniekiem no trešām valstīm

G7 aicināja veikt globālus pasākumus, lai reaģētu uz migrācijas un bēgļu krīzi. Vadītāji apņēmās palielināt globālās palīdzības apjomu, lai apmierinātu bēgļu un to uzņēmējkopienu vajadzības. Viņi aicināja finanšu iestādes un divpusējos līdzekļu devējus palielināt to sniegto palīdzību. Viņi arī vienojās uzlabot likumīgus migrācijas kanālus un mudināja veidot pārmitināšanas shēmas.

• Pilns vadītāju deklarācijas teksts, G7 samits, Japāna, 2016. gada 26. un 27. maijs
• G7 samits, Isešima, Japāna, 2016. gada 26. un 27. maijs

Ministri apsprieda migrācijas ārējos aspektus. Viņi pārskatīja Valletas rīcības plāna un ES un Turcijas paziņojuma īstenošanu.

Padome pieņēma secinājumus par EU NAVFOR MED operāciju "Sophia", pagarinot operācijas pilnvaras par vienu gadu un papildinot to ar diviem papildu uzdevumiem.

• Padomes secinājumi par migrācijas ārējiem aspektiem
• Padomes secinājumi par EU NAVFOR MED operāciju "Sophia"
• Ārlietu padome, 23.05.2016.

Iekšlietu ministri apmainījās viedokļiem par pašreizējo stāvokli. Īpašu uzmanību viņi pievērsa ES un Turcijas 18. marta paziņojuma īstenošanai un migrācijas plūsmām Vidusjūras centrālajā daļā.

Iesaistītās valstis tika aicinātas saskaņā ar pieņemtajiem lēmumiem paātrināt Sīrijas bēgļu pārmitināšanu no Turcijas un patvēruma meklētāju pārcelšanu no Grieķijas un Itālijas.

• Tieslietu un iekšlietu padome, 20.05.2016.

Padome pieņēma īstenošanas lēmumu, ar ko izklāsta ieteikumu, ar kuru atļauj turpināt iekšējo robežu pagaidu kontroli ārkārtas apstākļos. Austrijai, Vācijai, Dānijai, Zviedrijai un Norvēģijai uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, vajadzētu saglabāt samērīgu pagaidu robežkontroli pie konkrētām savu robežu daļām.

• Padome pieņem ieteikumu turpināt iekšējo robežu kontroles

Ministri pievērsās Valletas rīcības plāna īstenošanai un Ārkārtas trasta fondam Āfrikai. Viņi pārskatīja arī to, kā norisinās augsta līmeņa dialogi ar partnervalstīm.

Padome apsprieda, kā vislabāk atbalstīt pārvietotās personas un bēgļus ilgstošu krīžu apstākļos.

• Ārlietu padome (attīstība), 12.05.2016.

Eiropas Komisija iepazīstināja ar priekšlikumu kopumu, kuru mērķis ir reformēt kopējo Eiropas patvēruma sistēmu.

• Ceļā uz ilgtspējīgu un taisnīgu kopējo Eiropas patvēruma sistēmu

Komisija iesniedza arī priekšlikumu Padomes īstenošanas lēmumam, kurā izklāstīts ieteikums attiecībā uz pagaidu iekšējās robežkontroles turpināšanu izņēmuma apstākļos.

Iekšlietu ministri izvērtēja progresu, kas panākts, īstenojot spēkā esošos pasākumus. Viņi arī atkārtoti norādīja, ka ir jāpaātrina ES un Turcijas 2016. gada 18. marta paziņojuma īstenošana.

Ministri tika informēti par progresu, kas panākts attiecībā uz regulas projektu par Eiropas robežsardzi.

• Tieslietu un iekšlietu padome, 2016. gada 21. aprīlis

Ministri apsprieda migrācijas ārējos aspektus. Viņi novērtēja progresu, kāds panākts ES un Turcijas paziņojumā iekļauto pasākumu īstenošanā, un pārskatīja Vidusjūras reģiona centrālās daļas maršrutā veiktās iniciatīvas. Viņi arī akcentēja pasākumus saistībā ar cīņu pret cilvēku tirgotājiem un kontrabandistiem, kā arī ES atbalstu Āfrikai.

• Ārlietu padome, 18.–19.04.2016.

Pastāvīgo pārstāvju komiteja vienojās par Padomes nostāju sarunās par ierosināto regulu attiecībā uz Eiropas robežsardzi. Tiklīdz Eiropas Parlaments būs pieņēmis savu nostāju, prezidentvalsts sāks sarunas, lai līdz 2016. gada jūnija beigām panāktu politisku vienošanos.

Eiropas robežsardzes galvenais mērķis būs, kopīgi uzņemoties atbildību, pie ES ārējām robežām nodrošināt un īstenot Eiropas integrēto robežu pārvaldību. Eiropas robežsardzi veidos Eiropas Robežu apsardzes aģentūra un par robežu pārvaldību atbildīgās valstu iestādes.

• Eiropas robežsardze – Padome ir gatava sarunām ar Eiropas Parlamentu

Pēc ES un Turcijas 18. marta paziņojuma Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu, ar kuru groza Padomes lēmumu pārcelt cilvēkus, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, no Itālijas un Grieķijas. Ar šo priekšlikumu 54 000 vietas, kuras vēl nav iedalītas, būtu pieejamas sīriešu pārmitināšanai no Turcijas uz ES.

• Priekšlikums Lēmumam, ar kuru groza Padomes Lēmumu (2015. gada 22. septembris), ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā

Eiropadome sīkāk apsprieda savu visaptverošo stratēģiju migrācijas krīzes risināšanai.

ES un Turcijas vadītāji 18. marta sanāksmē panāca vienošanos ar mērķi apturēt neatbilstīgas migrācijas plūsmu caur Turciju uz Eiropu, sagraut kontrabandistu darbības modeli un atturēt migrantus no riskēšanas ar savu dzīvību, tā vietā piedāvājot citas iespējas.

• Eiropadome, 2016. gada 17. un 18. marts
• ES un Turcijas paziņojums, 2016. gada 18. marts
• Eiropadomes secinājumi, 2016. gada 17. un 18. marts

Padome apstiprināja budžeta grozījuma projektu, ko Komisija bija ierosinājusi 2016. gada 9. martā. Tā piekrita no ES 2016. gada budžeta darīt pieejamus 100 miljonus EUR saistību apropriācijās un 80,2 miljonus EUR maksājumu apropriācijās, lai sniegtu atbalstu Grieķijai un citām dalībvalstīm, kuras ļoti ietekmējusi bēgļu krīze.

Tagad budžeta grozījuma projekts ir jāapstiprina Eiropas Parlamentam.

Padome 15. martā pieņēma regulu, ar ko ES ļaus palīdzēt Grieķijai un citām skartajām dalībvalstīm risināt migrācijas krīzes izraisīto sarežģīto humanitāro situāciju. ES humānās palīdzības mērķis ir nodrošināt bēgļiem pārtiku, pajumti, ūdeni, zāles un citas pamatvajadzības.

• Bēgļu krīze – Padome izveido ārkārtas atbalsta mehānismu

Ministri apsprieda pašreizējo situāciju un tā paziņojuma īstenošanu, par kuru ES vadītāji bija vienojušies 7. martā. Prezidentvalsts arī informēja ministrus par pašreizējo stāvokli attiecībā uz ierosināto regulu, ar kuru izveido Eiropas robežu un krasta apsardzi.

Padome pieņēma secinājumus par migrantu kontrabandu. Tā pieņēma arī īstenošanas lēmumu par to, lai pagaidu kārtā apturētu 30 % to pieteikuma iesniedzēju pārcelšanu, kuri Austrijai iedalīti saskaņā ar Lēmumu 2015/1601.

• Padomes secinājumi par migrantu kontrabandu
• Padomes Īstenošanas lēmums par to, lai pagaidu kārtā apturētu 30 % to pieteikuma iesniedzēju pārcelšanu, kuri Austrijai iedalīti saskaņā ar Lēmumu 2015/1601

Padome vienojās par ārkārtas atbalsta mehānismu saistībā ar krīzi Eiropas Savienībā. Tas ES ļaus palīdzēt Grieķijai un citām skartajām dalībvalstīm risināt migrācijas krīzes izraisīto sarežģīto humanitāro situāciju. ES humānās palīdzības mērķis ir nodrošināt bēgļiem pārtiku, pajumti, ūdeni, zāles un citas pamatvajadzības.

Paredzēts, ka šo priekšlikumu iesniegs Vispārējo lietu padomes 15. marta sanāksmē oficiālai pieņemšanai.

• Bēgļu krīze – Padome apliecina solidaritāti ar Grieķiju, apstiprinot ārkārtas atbalstu

ES vadītāji rīkoja sanāksmi ar Turciju, lai stiprinātu sadarbību saistībā ar migrācijas krīzi. Viņi prasīja pilnīgu un ātru ES un Turcijas rīcības plāna īstenošanu un to nelikumīgo ieceļotāju skaita samazināšanu, kuri no Turcijas ieceļo Grieķijā.

Viņi arī apsprieda vairākus jaunus priekšlikumus, lai risinātu krīzi. Priekšsēdētājam Tuskam tika uzticēts pirms nākamās Eiropadomes sanāksmes šos priekšlikumus izstrādāt sīkāk.

• ES valstu vai to valdību vadītāju sanāksme ar Turciju, 2016. gada 7. marts
• ES valstu vai to valdību vadītāju paziņojums, 2016. gada 7. marts

Komisija iesniedza priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido ārkārtas palīdzības instrumentu krīzes situācijām Eiropas Savienībā. Tas ļautu sniegt humāno palīdzību, reaģējot uz liela mēroga krīzēm, kas skar dalībvalstis, tostarp pašreizējo migrācijas krīzi.

• Priekšlikums – Padomes regula par ārkārtas atbalsta sniegšanu Eiropas Savienībā

Ministri apsprieda pašreizējo situāciju migrācijas jomā un atkārtoti apstiprināja, ka Eiropai ir jārod kopīgs risinājums. Viņi koncentrējās uz progresu, kas panākts esošo pasākumu īstenošanā, uz sadarbību ar Turciju un uz jautājumu par Rietumbalkānu maršrutu.

Padome arī izvērtēja darbu saistībā ar priekšlikumu par Eiropas robežu un krasta apsardzi.

• Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksme, 2016. gada 25. februāris

ES vadītāji pieņēma secinājumus par migrācijas krīzi. Galveno uzmanību viņi pievērsa vajadzībai panākt Eiropas konsensu par migrāciju un tam, kā tiek īstenoti lēmumi, kas jau pieņemti. Viņi uzsvēra, ka ir jāpanāk progress attiecībā uz šādām darbībām:

• īstenot ES un Turcijas rīcības plānu,
• sniegt humāno palīdzību bēgļiem, tostarp Rietumbalkānu reģionā,
• nodrošināt, lai karstie punkti būtu pilnībā funkcionējoši,
• īstenot lēmumus par pārcelšanu, atgriešanu un atpakaļuzņemšanu,
• uzlabot ārējo robežu pārvaldību,
• atjaunot normālu Šengenas zonas darbību.

• Eiropadome, 2016. gada 18. un 19. februāris

Padome pieņēma ieteikumu, kā vērsties pret nopietnajiem trūkumiem, kas konstatēti izvērtējumā par to, kā Grieķija piemēro Šengenas acquis ārējo robežu pārvaldības jomā. Ieteikumā ir ierosināti korektīvi pasākumi, ko Grieķija var veikt, lai novērstu šos trūkumus.

• Ieteikums par rīcību saistībā ar nopietnajiem trūkumiem, kas konstatēti 2015. gada izvērtējumā par to, kā Grieķija piemēro Šengenas acquis ārējo robežu pārvaldības jomā
• Šengenas izvērtējums attiecībā uz Grieķiju – Padome pieņem ieteikumu, lai risinātu trūkumus ārējo robežu jomā

Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks pievienojās pasaules līderiem konferencē Londonā, lai paziņotu, ka ES ieguldījums, lai palīdzētu Sīrijas iedzīvotājiem, 2016. gadā būs 3 miljardi EUR. Minētā palīdzība tiks sniegta gan iedzīvotājiem Sīrijā, gan bēgļiem un kopienām kaimiņvalstīs, kuras viņus izmitina.

• Londonas konferencē ES sola sīriešiem vairāk nekā 3 miljardu EUR
• Priekšsēdētāja Donalda Tuska uzstāšanās Londonas konferencē "Atbalsts Sīrijai un reģionam"

Dalībvalstis vienojās par to, kā finansēt ES Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijai 3 miljardu EUR apmērā. Šis mehānisms ļaus ES sniegt papildu humāno palīdzību bēgļiem Turcijā un to uzņēmējām kopienām.

• Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijai – dalībvalstis vienojas par finansējuma kārtību

Padome secināja, ka ir izpildīti visi nosacījumi, lai, veicot EU NAVFOR MED operāciju "Sophia", atklātā jūrā īstenotu ANO Drošības padomes Rezolūciju 2240. Šajā rezolūcijā ir nostiprinātas pilnvaras ar operāciju "Sophia" veikt pasākumus pret migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību no Lībijas teritorijas un tās piekrastē saskaņā ar operācijas otro posmu (atklātā jūrā). Otrais posms sākās 2015. gada 7. oktobrī.

• Politikas un drošības komitejas lēmums par ANO Drošības padomes Rezolūcijas 2240 īstenošanu, 2016. gada 20. janvāris
• ANO Drošības padomes Rezolūcijas 2240 pieņemšana

Ministri arī apsprieda ES nostāju pirms Sīrijas līdzekļu devēju konferences, kas notiks Londonā 2016. gada 4. februārī. Šīs konferences mērķis ir pievērsties bēgļu ilgtermiņa ekonomiskajām vajadzībām reģionā un palielināt pieejamo finansējumu visvairāk skartajām valstīm.

Eiropadome izvērtēja iepriekš notikušajās sanāksmēs pieņemto lēmumu īstenošanu un vienojās ātrāk rīkoties attiecībā uz šādiem jautājumiem:

• karsto punktu darbība,
• pārcelšanas lēmumu un atgriešanas īstenošana,
• ES ārējo robežu kontrole,
• sadarbība ar izcelsmes un tranzīta valstīm.

ES vadītāji arī lūdza Padomi ātri izskatīt Eiropas Komisijas priekšlikumu par ES ārējo robežu stiprināšanu, ar ko tā bija nākusi klajā 15. decembrī.

• Secinājumi par migrāciju – Eiropadome (2015. gada 17. decembris)
• Eiropadome, 2015. gada 17. un 18. decembris

Izklāstot Eiropas programmu migrācijas jomā, Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu kopumu, kuru mērķis ir aizsargāt ES ārējās robežas un efektīvāk pārvaldīt migrāciju.

• Priekšlikumu pakete, ar ko nākusi klajā Eiropas Komisija un kuras mērķis ir Eiropas ārējo robežu nostiprināšana (Eiropas Komisija – paziņojums presei)

Tāpat Komisija nāca klajā ar šādiem dokumentiem:

• Ieteikums attiecībā uz brīvprātīgu humanitāru uzņemšanas shēmu ar Turciju bēgļiem no Sīrijas (Eiropas Komisija – paziņojums presei)
• Priekšlikums uz laiku apturēt Zviedrijas saistības saskaņā ar ES pārcelšanas mehānismu (Eiropas Komisija – paziņojums presei)

Tieslietu ministri pieņēma zināšanai progresa ziņojumu par darbībām saistībā ar tiesu iestāžu sadarbību un ksenofobijas apkarošanu.

Iekšlietu ministri apsprieda iepriekš apstiprināto pasākumu īstenošanu un darbības, kas jāveic, lai stiprinātu Šengenas zonu.

• Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksme, 2015. gada 3. un 4. decembris

ES un Turcija pieņēma kopīgu rīcības plānu, lai risinātu bēgļu krīzi, ko izraisījis stāvoklis Sīrijā.

ES un tās dalībvalstis pastiprinās politisko un finansiālo iesaisti, lai iegrožotu migrācijas plūsmu, kas ierodas ES caur Turciju. ES ir apņēmusies nodrošināt sākotnēju papildresursu summu 3 miljardu EUR apmērā, lai Turcijai palīdzētu uzlabot to Sīrijas bēgļu stāvokli, kuri patlaban atrodas valstī.

Rīcības plāns ietver arī ciešāku sadarbību attiecībā uz migrantiem, kuriem nav nepieciešama starptautiskā aizsardzība.

Turklāt ES un Turcijas atpakaļuzņemšanas nolīgums pilnībā tiks piemērots no 2016. gada jūnija. ES un Turcija ir arī iecerējušas līdz 2016. gada oktobrim pabeigt vīzu režīma liberalizācijas procesu Turcijas pilsoņiem Šengenas zonā.

• ES valstu vai to valdību vadītāju sanāksme ar Turciju, ES un Turcijas paziņojums, 2015. gada 29. novembris
• Eiropas Savienības valstu vai to valdību vadītāju sanāksme ar Turciju, 2015. gada 29. novembris

Migrantu integrācija bija kopīgs temats, ko iztirzāja visās diskusijās četrās Padomes sēdēs. Galveno uzmanību ministri pievērsa šādiem jautājumiem:

• jaunatnes politikas un darba ar jaunatni loma saistībā ar migrāciju,
• izglītības un apmācības stratēģijas nesen ieceļojušu migrantu un migrantu izcelsmes personu integrēšanai,
• starpkultūru dialoga nozīme, lai uzlabotu izpratni starp uzņēmējvalstīm un migrantiem,
• sporta audzinošais potenciāls, lai palīdzētu nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem, tostarp migrantiem.

• Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta padomes sanāksme, 2015. gada 23. un 24. novembris

Ministri pievērsās jautājumam par turpmākajiem pasākumiem pēc augsta līmeņa konferences par Rietumbalkānu maršrutu (8. oktobrī) un pēc Valletas samita par migrāciju (11. un 12. novembrī). Viņi atzinīgi novērtēja diskusijas ar Āfrikas partneriem Valletā. Attiecībā uz Rietumbalkānu un austrumu maršrutu viņi apsprieda sadarbību ar Turciju, Libānu un Jordāniju.

• Ārlietu padomes sanāksme, 2015. gada 16. un 17. novembris

ES valstu vai to valdību vadītāji tikās ar saviem kolēģiem no Āfrikas valstīm, lai apspriestu migrācijas jautājumus. Viņi vienojās par rīcības plānu, kas vērsts uz piecām prioritārām jomām:

• vēršanās pret neatbilstīgas migrācijas un piespiedu pārvietošanas cēloņiem,
• darba uzlabošana, lai veicinātu un organizētu likumīgas migrācijas kanālus,
• migrantu un patvēruma meklētāju aizsardzības uzlabošana,
• migrantu ekspluatēšanas un tirdzniecības apkarošana,
• sadarbības uzlabošana atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas jomā.

• Valletas samits, 2015. gada 11. un 12. novembris – rīcības plāns
• Valletas samits, 2015. gada 11. un 12. novembris – politiska deklarācija
• Valletas samits par migrāciju, 2015. gada 11. un 12. novembris

ES vadītāji apsprieda jaunākos notikumus saistībā ar migrācijas krīzi un to, kā paātrināt to pasākumu īstenošanu, par kuriem vienojās septembrī un oktobrī. Viņi diskusijās jo īpaši koncentrējās uz sadarbību ar Turciju.

Priekšsēdētājs Tusks arī atkārtoti uzsvēra, ka ES ir jāatgūst kontrole pār savām ārējām robežām un efektīvi jāveic migrantu reģistrācija.

• Priekšsēdētāja Donalda Tuska piezīmes presei pēc neformālās ES valstu vai to valdību vadītāju sanāksmes
• ES valstu vai to valdību vadītāju neformāla sanāksme 2015. gada 12. novembrī

Ministri pieņēma secinājumus, kuros ir noteikti turpmākie pasākumi, lai risinātu bēgļu un migrācijas krīzi. Tie koncentrēti uz šādu rīcību:

• pašreiz notiekošā pārcelšanas procesa paātrināšana,
• ES ārējo robežu stiprināšana,
• cīņa pret cilvēku tirdzniecību un cilvēku kontrabandu,
• atgriešanas un atpakaļuzņemšanas uzlabošana.

Padome atbalstīja prezidentvalsts lēmumu atjaunināt integrēto krīzes situāciju politiskās reaģēšanas mehānismu pilnā aktivēšanas režīmā.

• Padomes secinājumi par pasākumiem bēgļu un migrācijas krīzes risināšanai
• Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksme, 2015. gada 9. novembris

Prezidentvalsts Luksemburga nolēma informācijas apmaiņas režīmā aktivizēt integrētos krīzes situāciju politiskās reaģēšanas (IPCR) mehānismus. ES dalībvalstis un iestādes tiek lūgtas, izmantojot kopēju tīmekļa platformu, pastāvīgi apmainīties ar jaunāko informāciju par stāvokli uz vietas. Komisija un EĀDD regulāri sagatavos integrētu iesniegtās informācijas analīzi.

Mērķis ir pārraudzīt migrācijas plūsmu attīstību, veicināt lēmumu pieņemšanu un labāk īstenot apstiprinātos pasākumus.

• Migrācijas krīze – ES Padomes prezidentvalsts nodrošina intensīvāku informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, aktivizējot IPCR

ES ministri padziļināti debatēja par migrāciju, koncentrējoties uz attīstības sadarbību. Viņi vienojās pastiprināt sadarbību ar trešām valstīm, lai risinātu kopīgās problēmas, ar kurām pašlaik saskaras Eiropa un tās partnervalstis.

• Ārlietu padomes sanāksme, 2015. gada 26. oktobris

Albāniju, Austriju, bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Bulgāriju, Grieķiju, Horvātiju, Rumāniju, Serbiju, Slovēniju, Ungāriju un Vāciju pārstāvošie vadītāji vienojās par 17 punktu rīcības plānu, lai uzlabotu sadarbību starp valstīm, caur kurām ved Rietumbalkānu migrācijas maršruts, ar mērķi risināt bēgļu krīzi šajā reģionā.

• Vadītāju paziņojums pēc sanāksmes par bēgļu plūsmu uz Rietumbalkānu ceļa

ES vadītāji vienojās par vairākām prioritātēm:

• sadarbība ar izcelsmes un tranzīta valstīm – vadītāji atzinīgi novērtēja vienošanos par ES un Turcijas kopīgo rīcības plānu un vienojās gaidāmajā Valletas samitā izstrādāt konkrētus operatīvus pasākumus,
• ES ārējo robežu nostiprināšana – tostarp izmantojot integrētu robežu pārvaldības sistēmu, kas būs plašāka par pašreizējām "Frontex" pilnvarām, un nosūtot vairākus simtus papildu robežsargu, lai padarītu drošus "karsto punktu" apgabalus Grieķijā un Itālijā,
• atgriešana un atpakaļuzņemšana – uzlabot īstenošanu saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem un nolīgumiem un pastiprināt "Frontex" lomu.

• Eiropadome, 2015. gada 15. oktobris
• Eiropadomes secinājumi, 2015. gada 15. oktobris
• Bēgļu krīze – ziņojumi par progresu prioritāro darbību īstenošanā (Eiropas Komisija)

ES ārlietu ministri apsprieda migrācijas ārējos aspektus. Padome pieņēma secinājumus, uz kuriem tika balstītas diskusijas Eiropadomes sanāksmē 15. oktobrī.

• Padomes secinājumi par migrāciju, 2015. gada 12. oktobris
• Ārlietu padomes sanāksme, 2015. gada 12. oktobris

Padome apsprieda ES ārējo robežu turpmāko pārvaldību un pieņēma secinājumus par atgriešanas politikas nākotni.

• Padomes secinājumi par atgriešanas politikas nākotni, 2015. gada 8. oktobris
• Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksme, 2015. gada 8. un 9. oktobris

ES iekšlietu un ārlietu ministri tikās ar kolēģiem no Turcijas, Libānas, Jordānijas un Rietumbalkānu valstīm. Piedalījās arī asociētās valstis – Šveice, Norvēģija, Lihtenšteina un Islande.

Konferences mērķis bija veicināt iesaisti no visu partneru puses, panākt lielāku solidaritāti un nodrošināt bēgļu un migrācijas plūsmu pienācīgu pārvaldību. Konferencē pieņēma deklarāciju.

• Augsta līmeņa konferencē par Vidusjūras austrumdaļas un Rietumbalkānu ceļu pieņemtā deklarācija
• Vidusjūras austrumdaļas – Rietumbalkānu maršruta konference, 2015. gada 8. oktobris

Politikas un drošības komiteja vienojās 2015. gada 7. oktobrī sākt operācijas pret cilvēku kontrabandu otrā posma pirmo soli. Tas ļaus atklātā jūrā kāpt uz aizdomīgiem kuģiem, tos pārmeklēt, aizturēt un novirzīt, rīkojoties saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

Viņi arī vienojās operāciju pārdēvēt par "Sophia" (šādā vārdā tika nosaukta meitenīte, kura piedzima uz operācijas kuģa).

• EUNAVFOR Med – ES vienojas sākt operācijas pret cilvēku kontrabandu aktīvo posmu un pārdēvēt to par operāciju "Sophia"

ES vadītāji vienojās par virkni rīcības prioritāšu:

• reaģēt uz bēgļu neatliekamajām vajadzībām, palīdzot ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojam (UNHCR), Pasaules Pārtikas programmai, Libānai, Jordānijai, Turcijai un citām valstīm,
• palīdzēt Rietumbalkānu valstīm tikt galā ar bēgļu plūsmām,
• vērsties pret nelikumīgas migrācijas pamatcēloņiem Āfrikā,
• risināt situāciju pie ES ārējām robežām,
• atbalstīt priekšposteņa dalībvalstis, izveidojot "karstos punktus", un nodrošināt pārcelšanu un atgriešanu.

Viņi arī apsprieda, kā risināt ilgtermiņa migrācijas problēmas, un aicināja atjaunot diplomātiskos centienus attiecībā uz Sīriju un Lībiju.

• Paziņojums – valstu vai to valdību vadītāju neformāla sanāksme, 2015. gada 23. septembris
• Valstu vai to valdību vadītāju neformāla sanāksme, 2015. gada 23. septembris

Padome pieņēma lēmumu, ar ko izveido pagaidu un ārkārtas pārcelšanas mehānismu no Itālijas un Grieķijas uz citām dalībvalstīm. Šis mehānisms attieksies uz 120 000 personu, kam nepārprotami nepieciešama starptautiskā aizsardzība.

• Padomes Lēmums, ar ko nosaka pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas un Grieķijas labā
• Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksme, 2015. gada 22. septembris

Padome pieņēma galīgo lēmumu, ar ko izveido pagaidu un ārkārtas pārcelšanas mehānismu no Itālijas un Grieķijas uz citām dalībvalstīm. Šis mehānisms attieksies uz 40 000 personu, kam nepārprotami nepieciešama starptautiskā aizsardzība.

Prezidentvalsts izstrādāja secinājumus, kuros izklāstīts rīcības plāns migrācijas krīzes risināšanai.

• Padome vienojusies par 40 000 bēgļu pārcelšanu no Grieķijas un Itālijas
• Prezidentvalsts secinājumi – lasīt visu tekstu
• Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksme, 2015. gada 14. septembris

Padome pieņēma pozitīvu novērtējumu, vienojoties, ka ir izpildīti nosacījumi, lai pārietu uz otrā posma pirmo soli. Šis novērtējums bija daļa no oficiāliem pasākumiem, kas nepieciešami operācijas pārejas procesā uz otro posmu, ko īsteno atklātā jūrā.

• EUNAVFOR Med – Padome pieņem pozitīvu novērtējumu par nosacījumiem, lai sāktu otrā posma pirmo pakāpi attiecībā uz atklātām jūrām

Īstenojot pasākumus, kas paredzēti maijā iesniegtajā Eiropas programmā migrācijas jomā, Eiropas Komisija nāca klajā ar otro priekšlikumu kopumu bēgļu krīzes risināšanai; tajā ietilpst:

• priekšlikums par to 120 000 cilvēku ārkārtas pārcelšanu no priekšposteņa valstīm, kuriem ir nepārprotami nepieciešama starptautiskā aizsardzība,
• pastāvīgs pārcelšanas mehānisms visām dalībvalstīm,
• kopīgs Eiropas saraksts ar drošām izcelsmes valstīm,
• efektīvāka atgriešanas politika,
• norādes par publiskā iepirkuma noteikumiem saistībā ar bēgļu atbalsta pasākumiem,
• pasākumi, lai risinātu bēgļu krīzes ārējo aspektu,
• trasta fonds Āfrikai.

• Priekšlikumu pakete, ar ko Eiropas Komisija nākusi klajā, lai risinātu bēgļu krīzi (Eiropas Komisija – paziņojums presei)

Iekšlietu ministri vienojās par katras dalībvalsts ieguldījumu attiecībā uz to personu pārcelšanu un pārmitināšanu, kurām nepārprotami nepieciešama starptautiskā aizsardzība; kopējais šādu personu skaits sasniedz 54 760.

Viņi arī pieņēma secinājumus par drošas izcelsmes valsts statusa piešķiršanu konkrētām trešām valstīm.

• Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksme 2015. gada 20. jūlijā

Pamatojoties uz Komisijas programmu un diskusijām Padomē, ES vadītāji vienojās par virkni pasākumu, kuri aptver šādas jomas:

• pārcelšana un pārmitināšana,
• atgriešana un atpakaļuzņemšana,
• sadarbība ar trešām valstīm.

• Eiropadomes secinājumi, 2015. gada 25. un 26. jūnijs
• Eiropadomes sanāksme, 2015. gada 25. un 26. jūnijs

Padome sāka EU NAVFOR Med – jūras operāciju pret cilvēku kontrabandistiem un tirgotājiem Vidusjūras reģionā. Misiju īsteno secīgos posmos – pirmajā posmā galvenā uzmanība ir vērsta uz cilvēku kontrabandas un tirdzniecības tīklu novērošanu un izvērtēšanu.

• Padome uzsāk ES jūras operāciju, lai sagrautu cilvēku tirgotāju un kontrabandistu tīklus Vidusjūras reģionā

Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks iecēla vēstnieku Pjēru Vimonu (Pierre Vimont) par savu personisko sūtni, kurš vadīs gatavošanos Valletas konferencei starp ES un Āfrikas valstīm.

• Priekšsēdētājs Tusks ieceļ Pjēru Vimonu par personisko sūtni Valletas konferencē, 2015. gada 16. jūnijs

Padomes sanāksmē jūnijā ES iekšlietu ministri pārrunāja dažādos aspektus Eiropas Komisijas ierosinātajā Eiropas programmā migrācijas jomā un tās īstenošanas paketi.

Lielākā daļa delegāciju atzinīgi novērtēja programmas visaptverošo un transversālo raksturu, kā arī to, ka tajā apvienoti tūlītēji pasākumi pašreizējo krīžu risināšanai un ierosinātie ilgtermiņa pasākumi, kā rezultātā vajadzētu veidoties īstai Eiropas migrācijas politikai.

• Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksme, 2015.  gada 15. un 16. jūnijs

Ņemot vērā Eiropas programmu migrācijas jomā, ko iesniedza divas nedēļas iepriekš, Eiropas Komisija nāca klajā ar pirmo priekšlikumu kopumu bēgļu krīzes risināšanai; tajā ietilpst:

• priekšlikums par to 40 000 cilvēku ārkārtas pārcelšanu no Itālijas un Grieķijas uz citām dalībvalstīm, kuriem ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība,
• ieteikums, ar ko dalībvalstīm lūdz pārmitināt 20 000 cilvēku, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, no trešām valstīm,
• ES rīcības plāns cīņai pret migrantu kontrabandu,
• norādes par pirkstu nospiedumu noņemšanu,
• sabiedriskā apspriešanās par Zilās kartes direktīvas nākotni.

• Priekšlikumu pakete migrācijas krīzes risināšanai, 2015. gada 27. maijs (Eiropas Komisija – paziņojums presei)

Pēc Eiropadomes ārkārtas sanāksmes, kas notika 23. aprīlī, Padome vēlreiz norādīja, ka ir intensīvāk jāstrādā pie saiknes starp migrāciju un attīstību. Tā aicināja Eiropas Komisiju un EĀDD izstrādāt konkrētus pasākumus.

• Ārlietu padome (Attīstība), 2015. gada 26. maijs

Ievērojot Eiropadomes norādījumus, Padome vienojās izveidot ES militāro operāciju EUNAVFOR Med, lai sagrautu cilvēku kontrabandas un cilvēku tirdzniecības peļņas gūšanas modeli Vidusjūras reģionā.

• Padome izveido ES jūras operāciju, lai sagrautu cilvēku kontrabandas tīklus Vidusjūras reģionā

Padome vienojās nostiprināt ES civilās misijas Nigērā darbības jomu, lai atbalstītu Nigēras iestādes nelikumīgas migrācijas novēršanā un ar to saistīto noziegumu apkarošanā.

• Misija EUCAP Sahel Niger palīdzēs novērst nelikumīgo migrāciju
• EUCAP Sahel Niger tīmekļa vietne (EĀDD)

Eiropas Komisija 2015. gada 13. maijā pieņēma Eiropas programmu migrācijas jomā. Tajā ir uzsvērta vajadzība pēc labākas pārvaldības migrācijas jomā un uzsvērts, ka tā ir kopīga atbildība.

Programmā ir ņemti vērā visi migrācijas pārvaldības aspekti un pilnīgi integrētā veidā aplūkoti migrācijas iekšējie un ārējie aspekti.

Tajā ir noteiktas konkrētas darbības un pasākumi šādās četrās jomās:

• nelikumīgas migrācijas stimulu mazināšana,
• dzīvību glābšana un ārējo robežu aizsargāšana,
• spēcīga patvēruma politika,
• jauna likumīgas migrācijas politika.

Pēc traģiskajiem notikumiem Vidusjūrā 2015. gada aprīlī ES valstu un valdību vadītāji vienojās mobilizēt visus centienus, lai novērstu vēl lielāka skaita cilvēku bojāeju jūrā un lai risinātu jautājumus saistībā ar migrācijas pamatcēloņiem. Viņi nolēma rīcības pasākumos koncentrēties uz četrām galvenajām jomām:

• pastiprināt klātbūtni jūrā,
• cīnīties pret cilvēku tirgotājiem,
• novērst nelikumīgas migrācijas plūsmas,
• pastiprināt iekšējo solidaritāti un atbildību.

ES vadītāji uzsvēra svarīgo lomu, kāda ir gaidāmajam Komisijas paziņojumam par Eiropas darba programmu migrācijas jomā, un aicināja organizēt Valletas samitu, lai pārrunātu migrācijas jautājumus ar Āfrikas un citām svarīgākajām iesaistītajām valstīm.

Viņi arī aicināja ātri pastiprināt operācijas "Triton" un "Poseidon", vismaz trīsreiz palielinot to finanšu resursus 2015. un 2016. gadam.

• Eiropadomes ārkārtas sanāksme, 2015. gada 23. aprīlis – paziņojums