ES un ASV samits, 2023. gada 20. oktobris

Galvenie rezultāti

ES līderi, tostarp Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels (Charles Michel), Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) un Eiropas Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels (Josep Borrell) Vašingtonā tikās ar ASV prezidentu Džo Baidenu (Joe Biden) un ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu (Antony Blinken).

Samits bija iespēja pārskatīt ciešo transatlantisko partnerību un sadarbības jomas partnerības ietvaros. Samita beigās līderi pieņēma kopīgu paziņojumu, kurā ietverts ceļvedis, kas paredzēts, lai turpmākajos gados nostiprinātu un vēl vairāk pastiprinātu attiecības.

• ES un ASV samits: kopīgs paziņojums (2023. gada 20. oktobris)
• Priekšsēdētāja Šarla Mišela piezīmes pirms ES un ASV samita Vašingtonā

ES un ASV attiecības

Pārstāvot teju 800 miljonus iedzīvotāju, vienoti mūsu vērtībās un saistīti visdinamiskākajās attiecībās pasaulē, mēs atkārtoti apstiprinām savu apņemšanos iestāties par transatlantisku partnerību, kas sniedz labumu visiem mūsu iedzīvotājiem. ES un ASV kopīgais paziņojums, 2023. gada 20. oktobris

ES un ASV ir tuvi un līdzīgi domājoši partneri, starp kuriem ir spēcīga saikne un kuriem ir kopīga apņemšanās iestāties par noteikumos balstītu starptautisko kārtību un efektīvu multilaterālismu.

Kopā tās ir pozitīvs spēks, kas veicina stabilitāti un mieru visā pasaulē un pievēršas fundamentāliem globāliem izaicinājumiem, tostarp izmaiņām drošības vidē, demokrātijas aizsardzībai, cilvēktiesību ievērošanai un klimata pārmaiņām.

ES un ASV partnerība sniedz labumu to pilsoņiem abās Atlantijas okeāna pusēs, un ES un ASV ir arī apņēmības pilnas veidot labklājību un turpināt attīstīt sadarbību drošības un aizsardzības jomā. ES līderi atzina, cik vērtīga ir spēcīgāka un spējīgāka Eiropas aizsardzība, kas dod pozitīvu ieguldījumu globālajā un transatlantiskajā drošībā, papildina NATO un ir ar to sadarbspējīga.

• Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu attiecības (faktu lapa, EĀDD)
• ES un NATO sadarbība (vispārīga informācija)

Stāvoklis Tuvajos Austrumos

Līderi apsprieda stāvokli Tuvajos Austrumos, kam viņi cieši seko.

Mēs aicinām nekavējoties atbrīvot visus ķīlniekus un uzsveram mūsu kopīgo viedokli, ka divu valstu risinājums joprojām ir dzīvotspējīgs veids, kā panākt ilgstošu mieru. ES un ASV kopīgais paziņojums, 2023. gada 20. oktobris

ES un ASV visstingrākajā veidā nosodīja “Hamās” brutālos un neselektīvos teroristu uzbrukumus Izraēlai un tās iedzīvotājiem. Līderi atkārtoti uzsvēra, ka Izraēlai ir tiesības aizstāvēties saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tostarp starptautiskajām humanitārajām tiesībām, un pauda bažas par humanitāro krīzi Gazā, kura arvien pasliktinās.

Līderi arī uzsvēra, cik svarīgi ir strādāt cieši kopā ar partneriem, lai:

• aizsargātu civiliedzīvotājus,
• atbalstītu tos, kuri cenšas nokļūt drošībā vai sniegt palīdzību,
• atvieglotu piekļuvi pārtikai, ūdenim, medicīniskajai aprūpei un patvērumam.

Krievijas karš pret Ukrainu

Pēc Krievijas agresijas kara sākšanās ES un ASV ir izrādījušas kopīgu līderību atbalstā Ukrainai. Līderi atkārtoti apstiprināja savu ilgtermiņa apņemšanos attiecībā uz Ukrainu, tostarp, sniedzot diplomātisku, finansiālu un militāru atbalstu. Viņi arī atkārtoti pauda apņemšanos:

• nodrošināt Krievijas pilnīgu saukšanu pie atbildības par tās karu,
• vērsties pret trešo valstu aktoriem, kas materiāli atbalsta karu,
• kopīgi piemērot sankcijas un eksporta kontroles pasākumus.

Veidojot kopīgu transatlantisko reakciju uz karu un tā globālajām sekām, ES un ASV ir izrādījušas vēl nepieredzētu sadarbību. Šajā sakarā viņi atkārtoti apstiprināja apņemšanos strādāt kopā ar globālo sabiedrību, lai risinātu izaicinājumus enerģētikas, ekonomikas un pārtikas nodrošinājuma jomā, kurus izraisījis Krievijas karš.

• Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekme uz tirgiem: ES reakcija (vispārīga informācija)
• Pārtikas nodrošinājums un pieejamība cenas ziņā (vispārīga informācija)

Tirdzniecība un ekonomika

ES un ASV ir tuvi ekonomiskie partneri, kurus vieno spēcīgas tirdzniecības un investīciju saites, un tām ir vadošā loma tehnoloģiskās un digitālās pārveides jomā. Līderi uzsvēra tirdzniecības un investīciju nozīmi savstarpējās attiecībās un apsprieda, kā atrisināt vēl neatrisinātos jautājumus.

ES un ASV ir arī apņēmības pilnas palielināt savu ekonomisko noturību un drošību, šajā nolūkā:

• vēršoties pret kropļojošu ārpustirgus ekonomikas praksi,
• mazinot piegādes ķēdes ievainojamību,
• stiprinot transatlantiskās piegādes ķēdes,
• pievēršoties tehnoloģiju drošības un tehnoloģiju noplūdes riskiem,
• apkarojot ekonomisko piespiešanu.

Līderi arī izvērtēja progresu, kas panākts saistībā ar globālo vienošanos par ilgtspējīgu tēraudu un alumīniju un mērķorientētu kritiski svarīgu derīgo izrakteņu nolīgumu.

• ES tirdzniecības politika (vispārīga informācija)

Klimata pārmaiņas un enerģētika

Līderi atkārtoti apliecināja gatavību cīnīties pret klimata pārmaiņām un līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, tostarp, apvēršot biodaudzveidības izzušanu un aizsargājot mūsu okeānus.

Ņemot vērā gaidāmo ANO Klimata pārmaiņu konferences 28. sesiju (“COP 28”) Dubaijā, ES un ASV mudināja visus pārējos galvenos spēlētājus veikt vērienīgus pasākumus un aicināja visas valstis censties sasniegt mērķi – krasi palielināt globālo atjaunīgo energoresursu jaudu un energoefektivitāti.

ES un ASV ir arī apņēmības pilnas turpināt darbu pie globālā metāna emisiju mazināšanas solījuma, ko tās sāka 2021. gada novembrī. Pievienojoties solījumam, valstis apņemas kopā strādāt, lai kolektīvi samazinātu metāna emisijas.

• Klimata pārmaiņas: ko dara ES (vispārīga informācija)
• Enerģijas cenas un piegādes drošība (vispārīga informācija)

Zaļā un digitālā pārkārtošanās

ES un ASV ir vadošā loma tehnoloģiskās un digitālās pārveides procesā, kas palīdz padarīt mūsu ekonomikas ilgtspējīgākas un konkurētspējīgākas, vienlaikus nodrošinot, ka neviens netiek atstāts novārtā.

Šajā sakarā līderi apņēmās:

• izveidot drošu un konkurētspējīgu digitālo ekosistēmu,
• izveidot kopīgu transatlantisko telpu inovācijai, tehnoloģijām un enerģētikai,
• padarīt inovatīvas tehnoloģijas cenas ziņā pieejamas visā pasaulē,
• veicināt antropocentrisku pieeju mākslīgajam intelektam.

• ES industriālā politika (vispārīga informācija)

Globālie jautājumi

Rietumbalkāni

ES un ASV kopīgās interesēs ir stabili un droši Rietumbalkāni. Šajā sakarā līderi aicināja Belgradas un Prištinas dialoga puses steidzami mazināt spriedzi un atsākt dialogu.

Līderi arī pauda atbalstu Rietumbalkānu reģiona ES perspektīvai un mudināja visus partnerus turpināt reformas, lai virzītos uz priekšu ceļā uz Eiropu.

• ES paplašināšanās: Serbija (vispārīga informācija)
• Belgradas un Prištinas dialogs (EĀDD)
• ES paplašināšanās (vispārīga informācija)

Armēnija un Azerbaidžāna

ES un ASV ir apņēmušās veicināt ilgstošu mieru Armēnijā un Azerbaidžānā, kura pamatā ir suverenitātes, robežu neaizskaramības un teritoriālās integritātes savstarpēja atzīšana.

Šajā sakarā līderi aicināja:

• Azerbaidžānu – nodrošināt tiesības un drošību tiem, kas paliek Kalnu Karabahā, un tiem, kas vēlas atgriezties mājās,
• visas puses – ievērot principu nelietot spēku un nelietot draudus pielietot spēku.

• ES attiecības ar Armēniju (vispārīga informācija)
• ES attiecības ar Azerbaidžānu (vispārīga informācija)

Āfrika

Līderi, kuru kopīgās interesēs ir miermīlīga, demokrātiska un noturīga Āfrika, atzinīgi novērtēja Āfrikas Savienības pievienošanos G20 pastāvīgas locekles statusā.

Līderi arī apņēmās strādāt kopā ar partneriem, lai veicinātu drošību, stabilitāti un labklājību Ziemeļāfrikā un risinātu drošības izaicinājumus Sāhelā.

Indijas un Klusā okeāna reģions

ES un ASV atbalsta brīvu un atvērtu Indijas un Klusā okeāna reģionu, kas var veicināt reģiona stabilitāti un labklājību saskaņā ar demokrātiskajām vērtībām un starptautiskajām tiesībām.

Lai uzlabotu sadarbību reģionā un saskaņā ar savām attiecīgajām Indijas un Klusā okeāna reģiona stratēģijām ES un ASV centīsies:

• paplašināt jūrlietu situācijas apzināšanos,
• veicināt sadarbību savienojamības jomā,
• reaģēt uz ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju,
• uzlabot koordināciju kiberdrošības jomā,
• veicināt pašreizējos centienus ievērot pamatbrīvības un cilvēktiesības.

Līderi arī atkārtoti apstiprināja:

• nelokāmu atbalstu “ASEAN” centrālajai lomai un vienotībai,
• partnerību ar Klusā okeāna salu valstīm.

Ķīna

ES un ASV ir gatavas veidot konstruktīvas un stabilas attiecības ar Ķīnu, lai pievērstos globāliem izaicinājumiem un apspriestu kopīgu interešu jomas.

Šajā sakarā ES un ASV aicināja Ķīnu:

• iesaistīties starptautiskos forumos, lai apspriestu tādus jautājumus kā klimata un biodaudzveidības krīze, globālā veselība un gatavība pandēmijām,
• izdarīt spiedienu uz Krieviju izbeigt agresijas karu pret Ukrainu.

Lai nodrošinātu ilgtspējīgas ekonomiskās attiecības ar Ķīnu, ES un ASV:

• investēs savās ekonomikās,
• samazinās kritiskās atkarības un ievainojamību,
• aizsargās konkrētas progresīvas tehnoloģijas.

Līderi arī pauda nopietnas bažas par situāciju Austrumķīnas un Dienvidķīnas jūrā un par cilvēktiesību un piespiedu darba situāciju Ķīnā.

Ilgtspējīgas attīstības finansēšana

ES un ASV ir apņēmušās paātrināt virzību uz ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu un mobilizēt papildu finansējumu attīstībai, tostarp, padarot efektīvākas daudzpusējās attīstības bankas.

Šajā nolūkā ES un ASV pastiprinās centienus, lai:

• sniegtu spēcīgu atbalstu nabadzīgām valstīm un valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem,
• palīdzētu atraisīt privāto kapitālu investīcijām,
• pastiprinātu partnerību globālajai infrastruktūrai un investīcijām,
• veicinātu digitālo iekļaušanu un komunikācijas tehnoloģijas, un pakalpojumu piegādes ķēdes visā pasaulē.

Vispārīga informācija

Iepriekšējais ES un ASV samits notika Briselē 2021. gada 15. jūnijā.

Samitā līderi pieņēma deklarāciju, kurā izklāstīta ES un ASV sadarbība pēc pandēmijas.

• ES un ASV samits, 2021. gada 15. jūnijs
• ES un ASV samita paziņojums: "Ceļā uz atjaunotu transatlantisko partnerību"