"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Tieslietu un iekšlietu padome, 2023. gada 8. un 9. jūnijs
Galvenie rezultāti
Iekšlietas, 8. jūnijs
Patvērums un migrācija
Padome panāca vienošanos par diviem svarīgiem patvēruma un migrācijas dosjē – Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulu un Patvēruma procedūras regulu. Abi tiesību akti veido pamatu jaunajai Eiropas migrācijas un patvēruma politikai, kas ilgtermiņā ir taisnīga, efektīva un ilgtspējīga.
Migrācija ir kopīgs Eiropas izaicinājums un atbildība. Mūsu šodien panāktā vienošanās ir liels solis ceļā uz taisnīgu un ilgtspējīgu Eiropas migrācijas un patvēruma politiku.
Marija Malmere Stenergarda, Zviedrijas migrācijas lietu ministre
Patvēruma procedūras regula (PPR) nosaka visā ES vienotu procedūru, kas dalībvalstīm jāievēro, kad cilvēki lūdz starptautisko aizsardzību. Regulā arī ir paredzēta robežprocedūra, kas ļauj pie ES ārējām robežām ātri novērtēt, vai pieteikumi ir nepamatoti vai nepieņemami.
Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulai (PMPR) būtu jāaizstāj pašreizējā Dublinas regula. PMPR mērķis ir noteikt, kura dalībvalsts ir atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu. Tā arī ievieš jaunu migrācijas pārvaldības un solidaritātes mehānismu, kas nodrošinātu migrantu vienmērīgāku sadalījumu visā ES.
ES migrācijas un patvēruma tiesiskais regulējums un migrācijas ārējā dimensija ir vienas monētas divas puses. Padome pieņēma zināšanai Komisijas un prezidentvalsts pašreizējo stāvokli migrācijas ārējās dimensijas jomā, tostarp tādus jautājumus kā globālās migrācijas plūsmas un ES sadarbība ar ārējiem partneriem, lai pārvaldītu migrācijas spiedienu. Īpaša uzmanība tika pievērsta rīcības plānam attiecībā uz Vidusjūras rietumdaļas / Atlantijas okeāna maršrutu un situāciju Tunisijā, Ēģiptē un Irākā.
Šengenas zona
Šengenas Padome apmainījās viedokļiem par vispārējo stāvokli Šengenas zonā, pamatojoties uz Komisijas sniegto informāciju par tās ziņojumu par stāvokli Šengenas zonā 2023. gadā. Ministri vienojās par jomām, kurām Šengenas padomei būtu jāpievērš īpaša uzmanība nākamajā Šengenas Padomes ciklā 2023.–2024. gadā:
robežkontroles atcelšana ar Bulgāriju un Rumāniju,
atgriešanas sistēmu efektivitātes uzlabošana,
tiesībaizsardzības sadarbības stiprināšana cīņā pret organizēto noziedzību un narkotiku tirdzniecību,
darba pastiprināšana migrācijas un robežu pārvaldības jomā.
Šengenas Padome apsprieda arī bezvīzu režīmu pārraudzību. Ministri aicināja stratēģiskāk izmantot ES vīzu politiku. Viņi kopumā atzinīgi novērtēja Komisijas plānu šā gada otrajā pusgadā nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu, lai padarītu vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu efektīvāku. Tādējādi Eiropas Savienībai vajadzētu būt pieejamam labākam instrumentam, lai novērstu bezvīzu režīmu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus un ievērojami samazinātu neatbilstīgu migrāciju uz ES, ko izraisa vīzu politikas nesaskaņotība kaimiņvalstīs, kurās ir ieviests bezvīzu režīms.
"eu-LISA" – ES aģentūra, kas atbild par IT sistēmu darbības pārvaldību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā,– informēja ministrus par ES informācijas sistēmu sadarbspējas īstenošanu. Dalībvalstis tās izmanto noziedzības apkarošanai, robežu kontrolei un migrācijas plūsmu pārvaldībai. Aģentūra cita starpā informēja par pašreizējo stāvokli šo sistēmu īstenošanā. Tieslietu un iekšlietu padomes oktobra sanāksmē būtu jāiesniedz pārskatīts šo sistēmu tehniskās gatavības grafiks.
Arī saistībā ar sanāksmes daļu, kas attiecas uz Šengenu, Rumānija informēja par ministru forumu Šengenas zonas dalībvalstīm, kas notika 2023. gada 9. maijā. Rumānija un Bulgārija informēja delegācijas par izmēģinājuma projektiem patvēruma, atgriešanas un robežu pārvaldības jomā. Visbeidzot prezidentvalsts sniedza informāciju par pašreizējiem tiesību aktu priekšlikumiem attiecībā uz Šengenas zonu.
Iekšējā drošība / tiesībaizsardzība
Prezidentvalsts un Komisija informēja ministrus par Augsta līmeņa ekspertu grupas izveidi jautājumos par piekļuvi datiem efektīvas tiesībaizsardzības nolūkā. Ekspertu grupas mērķis būs izstrādāt redzējumu par to, kā risināt pašreizējos un gaidāmos izaicinājumus tiesībaizsardzības jomā, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, piemēram, elektroniskās saziņas izmantošanu ar galšifrēšanu vai mākslīgo intelektu, un sniegt ieteikumus attiecībā uz ES politikas un tiesību aktu formulēšanu.
Noziedznieki arvien vairāk ļaunprātīgi izmanto digitālos pakalpojumus, lai izdarītu noziegumus. Mums ir jānodrošina, ka tiesībaizsardzības iestādēm ir instrumenti, kas tām vajadzīgi noziedzības apkarošanai, un šajā nolūkā piekļuve datiem ir ļoti svarīga. Esmu pārliecināts, ka Augsta līmeņa ekspertu grupa sniegs būtisku ieguldījumu efektīvākai tiesībaizsardzībai.
Gunnars Stremmers, Zviedrijas tieslietu ministrs
Sākot ar liela mēroga plūdiem un beidzot ar meža ugunsgrēkiem un Covid-19, Eiropa saskaras ar arvien lielāku skaitu sarežģītu un ilgstošu krīžu. Krievijas agresijas kara pret Ukrainu dēļ ir arī paaugstināts ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko vai nukleāro (CBRN) incidentu risks. Šajā saistībā ministri apstiprināja secinājumus par visas sabiedrības noturības stiprināšanu civilās aizsardzības kontekstā, tostarp gatavību CBRN draudiem. Padome piekrīt, ka civilajai aizsardzībai ir svarīga nozīme ES noturības palielināšanā un CBRN incidentu riska mazināšanā.
Pusdienlaika debatēs tika apspriesti terorisma apkarošanas un vardarbīga ekstrēmisma un terorisma jautājumi. Darba kārtībā bija arī Krievijas agresijas pret Ukrainu ietekme uz ES iekšējo drošību un pagaidu aizsardzību cilvēkiem, kas bēg no kara.
Prezidentvalsts arī informēja par pašreizējo stāvokli saistībā ar citiem tiesību aktu priekšlikumiem – sākot ar tiesību aktu priekšlikumiem patvēruma, migrācijas, robežu un vīzu jomā un beidzot ar noteikumiem seksuālas vardarbības pret bērniem novēršanai un apkarošanai.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Sadaļā "Citi jautājumi" Slovēnija iepazīstināja ar Portorožā (Slovēnija) 2023. gada 3. un 4. aprīlī notikušās Brdo procesa ministru sanāksmes secinājumiem. Ministru sanāksme bija veltīta diskusijai par pašreizējiem izaicinājumiem iekšējās drošības un migrācijas jomā, galveno uzmanību pievēršot ciešākai sadarbībai cīņā pret migrantu kontrabandu. Prezidentvalsts informēja par ES un ASV tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmi, kas 2023. gada 20.–21. jūnijā notiks Stokholmā. Nākamās prezidentvalsts Spānijas delegācija iepazīstināja ar savu darba programmu.
ES un Apvienotās Karalistes sadarbības nolīgums konkurences jautājumos
Padome bez apspriešanās pieņēma lēmumu, ar ko pilnvaro sākt sarunas ar Apvienoto Karalisti par sadarbību un informācijas apmaiņu konkurences jautājumos.
Nolīgums papildinās ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu, kas stājās spēkā 2021. gada 1. maijā, un aptvers sadarbību ar Apvienotās Karalistes konkurences iestādēm jautājumos, kas saistīti ar ES konkurences tiesību aktu piemērošanu.
Padome pieņēma piecas vispārējas pieejas – kopējas nostājas par ES tiesību aktu projektiem, kas ir priekšnoteikums sarunu sākšanai ar Eiropas Parlamentu –, lai labāk cīnītos pret organizēto noziedzību, aizsargātu sabiedriskās diskusijas, apkarotu vardarbību pret sievietēm un noteiktu kriminālatbildību par ES sankciju pārkāpumiem.
Cīņa pret organizēto noziedzību ir viena no Zviedrijas prezidentūras galvenajām prioritātēm. Šodien pieņemtie svarīgie lēmumi uzlabos tiesībaizsardzības iestāžu spējas cīnīties pret organizēto noziedzību, vienlaikus ievērojot pamata cilvēktiesības. Tas stiprinās visu pilsoņu brīvību un drošību ES dalībvalstīs.
Gunnars Stremmers, Zviedrijas tieslietu ministrs
ES pastiprina noteikumus par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšanu un konfiskāciju. Cita starpā dalībvalstīm būs pienākums noteiktos apstākļos atļaut konfiscēt neizskaidrojamu bagātību. Padome vienojās par vispārēju pieeju attiecībā uz šo likumprojektu.
Padome panāca vispārēju pieeju attiecībā uz ierosināto tiesību aktu pret stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP). Tā mērķis ir novērst nepamatotu vai ļaunprātīgu tiesvedību pret žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem un paredzēt noteikumus, nosakot līdzekļus, kas vērsti pret šādām tiesvedībām. Pateicoties ierosinātajam ES tiesību aktam, personas, kuras saskaras ar SLAPP lietām, varēs izmantot vairākas procesuālās garantijas un aizsardzības pasākumus.
Padome vienojās par nostāju atjaunināt ES Cilvēku tirdzniecības apkarošanas direktīvu. Cita starpā piespiedu laulības un nelikumīga adopcija tiks skaidri norādītas kā ekspluatācijas veidi, uz kuriem attiecas direktīva. ES valstīm ir arī jānodrošina, ka cilvēki, kas apzināti izmanto cilvēku tirdzniecībā cietušo sniegtos pakalpojumus, var tikt sodīti.
Vardarbība pret sievietēm
Padome panāca vienošanos par likumprojektu par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu. Cita starpā tā ir paredzējusi visā ES noteikt kriminālatbildību par vairākām darbībām, piemēram, par sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, kibervajāšanu un kiberuzmākšanos. Priekšlikums attiecas arī uz ziņošanu par vardarbību pret sievietēm, kā arī atbalsta un palīdzības pasākumiem cietušajiem, tostarp kompensāciju un datu vākšanu.
Eiropas Savienībā katra trešā sieviete ir piedzīvojusi fizisku vai seksuālu vardarbību, ko galvenokārt veic intīmie partneri (2014. gada dati). Tika lēsts, ka 2020. gadā vien katra otrā gados jauna sieviete ir piedzīvojusi ar dzimumu saistītu kibervardarbību. Tāpēc šis priekšlikums būs ievērojams solis uz priekšu cīņā pret vardarbību, kas saistīta ar dzimumu.
Padome strādā pie jauna tiesību akta ar mērķi nodrošināt, ka par ierobežojošo pasākumu pārkāpšanu tiek noteikta kriminālatbildība. Tas ļautu noteikt minimālos sodus par ES sankciju apiešanu un pārkāpšanu. Padome panāca vispārēju pieeju par šo tiesību akta projektu.
Papildus šīm piecām vispārējām pieejām prezidentvalsts informēja ministrus arī par citiem vēl nepieņemtiem tiesību aktu priekšlikumiem tiesiskuma jomā: par notiekošajām diskusijām ar Parlamentu attiecībā uz vides aizsardzību un tiesu sistēmas digitalizāciju, kā arī par priekšlikumu attiecībā uz kriminālprocesa nodošanu (no vienas dalībvalsts citai).
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Ministri arī apmainījās viedokļiem par ES ierobežojošo pasākumu pārkāpumu izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības par tiem saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu. Ministri sniedza informāciju par pasākumiem, ko šajā sakarā veikušas to valsts iestādes, un apsprieda iespējamo paraugpraksi un galvenos izaicinājumus. Diskusijas parādīja, ka šīs izmeklēšanas un kriminālvajāšanas ir sarežģītas, kā arī to, ka daudzas problēmas ir kopīgas visām dalībvalstīm. Daudzas delegācijas apstiprināja pievienoto vērtību, ko sniedz turpmāka informācijas un paraugprakses apmaiņa un "Eurojust" un Eiropola turpmāks atbalsts valstu iestādēm. Eiropadome savos 2023. gada 23. marta secinājumos aicināja Padomi un Komisiju stiprināt visus nepieciešamos izpildes instrumentus un šajā nolūkā kopā ar dalībvalstīm izstrādāt pilnībā koordinētu pieeju.
Pusdienlaika debatēs notika viedokļu apmaiņa par organizētās noziedzības apkarošanas tiesiskajiem aspektiem, kā arī vajadzība panākt līdzsvaru starp efektīvu izmeklēšanas pasākumu nepieciešamību un pamattiesību aizsardzību.
Ministri tika informēti par pašreizējo stāvokli attiecībā uz jaunākajām norisēm saistībā ar Eiropas Prokuratūru (EPPO), kas sāka darbu 2021. gada jūnijā. EPPO 2022. gadā sāka 865 izmeklēšanas, kuru rezultātā pašlaik notiek 1117 aktīvas izmeklēšanas, kurās aplēstie zaudējumi sasniedz 14,1 miljardu EUR.
Prezidentvalsts arī sniedza pārskatu par progresu, kas panākts, lai ES pievienotos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, un pievērsās tam, kas vēl ir jāpaveic, lai sasniegtu šo mērķi.
Prezidentvalsts nāca klajā ar secinājumiem par LGBTI personu drošību Eiropas Savienībā.
Citi jautājumi
Prezidentvalsts Zviedrija informēja ministrus par ES un ASV tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmi, kas notiks Stokholmā 2023. gada 20.–21. jūnijā. Latvija informēja delegācijas par Eiropas Padomes tieslietu ministru konferenci, kas notiks Rīgā 2023. gada 11. septembrī.
Attiecībā uz personas datu pārsūtīšanu trešām valstīm Komisija informēja par Lēmuma par datu aizsardzības līmeņa pietiekamību attiecībā uz Japānu pārskatīšanu un pašreizējo darbu pie ES un ASV datu privātuma regulējuma, kā arī par rezultātu pārskatu tiesiskuma jomā (2023. gads).
Slovēnijas ministrs informēja delegācijas par sarunām par jauno Konvenciju par starptautisko sadarbību genocīda, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu un citu starptautisku noziegumu izmeklēšanā un saukšanā pie atbildības par tiem, un par tās pieņemšanu.
Visbeidzot nākamā prezidentvalsts Spānija informēja par savu darba programmu.
Migrācija ir kopīgs Eiropas izaicinājums un atbildība. Mūsu šodien panāktā vienošanās ir liels solis ceļā uz taisnīgu un ilgtspējīgu Eiropas migrācijas un patvēruma politiku.
Noziedznieki arvien vairāk ļaunprātīgi izmanto digitālos pakalpojumus, lai izdarītu noziegumus. Mums ir jānodrošina, ka tiesībaizsardzības iestādēm ir instrumenti, kas tām vajadzīgi noziedzības apkarošanai, un šajā nolūkā piekļuve datiem ir ļoti svarīga. Esmu pārliecināts, ka Augsta līmeņa ekspertu grupa sniegs būtisku ieguldījumu efektīvākai tiesībaizsardzībai.
Cīņa pret organizēto noziedzību ir viena no Zviedrijas prezidentūras galvenajām prioritātēm. Šodien pieņemtie svarīgie lēmumi uzlabos tiesībaizsardzības iestāžu spējas cīnīties pret organizēto noziedzību, vienlaikus ievērojot pamata cilvēktiesības. Tas stiprinās visu pilsoņu brīvību un drošību ES dalībvalstīs.